Kā pareizi elpot dzemdībās?

„Mūsdienās arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts elpošanai dzemdībās — dziļajai vēdera elpošanai, seklajai „sunīša" elpošanai, jogas tipa elpošanai ar izmainītu ieelpu un izelpu ilgumu, u.c. Prieks, ka cilvēki apjautuši, ka elpa mums tiek dota līdz ar piedzimšanu un pamet mūs, atstājot šo pasauli. Tādēļ elpa var būt drošs pavediens, pie kā pieturēties arī dzemdībās. Taču, manuprāt, svarīgāk par dažādiem elpošanas veidiem, ir atcerēties, ka dzemdībās vispār ir jāelpo. Tajā brīdī, kad māmiņa aiztur elpu, mazulim pietrūkst skābekļa.

Dzemdības ir liela slodze, tādēļ kontrakcijas laikā vajadzētu pāriet uz tā saukto slodzes elpošanu: kad ieelpa ir caur degunu un izelpa ir caur muti — lēni, dziļi, plūstoši un mierīgi. Un tikai tad, kad dzemdību slodze šķiet tik intensīva, kad gribētos kliegt (kliegšana ir izelpa), vajadzētu pāriet uz seklo, ātro „sunīša" tipa elpošanu. Starp kontrakcijām nav nepieciešams kā sevišķi elpot — parasta elpošana caur degunu mērenā dziļumā.

Pat, ja jūs neko daudz nezināt par elpošanu, daba pati liks jums dzemdībās pāriet uz slodzes elpošanu, svarīgi būtu savai elpai ļauties, mākslīgi neizmainot tās biežumu un ritmu.
Ja gribās praktiski apgūt elpošanu dzemdībās, speciālistu vadībā to iespējams mācīties dzemdību sagatavošanās kursa ietvaros.”