Kam noder holoterapija jeb sāls terapijas iespējas Covid-19 pandēmijas laikā

​Haloterapija jeb sāls terapija ir sen zināma alternatīvās medicīnas metode. Mūsdienās sāls istabas iekārto, telpā radot mākslīgu mikroklimatu, kas pietuvināts sāls raktuvju parametriem. Sāls terapija tiek bieži izmantota dažādiem ārstnieciskiem mērķiem: elpceļu un ādas saslimšanu ārstēšanai un profilaksei, imunitātes stiprināšanai, miega kvalitātes uzlabošanai, kā arī stresa un paaugstinātas spriedzes mazināšanai,  un ir zinātniski pierādījumi par tās efektivitāti. 

Pamatojoties uz pierādījumiem par sāls terapijas veicinātajiem veselības ieguvumiem, šī terapija tiek rekomendēta arī koronovīrusa infekcijas profilaksei un  ārstēšanai.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Pamatojoties uz pierādījumiem par sāls terapijas veicinātajiem veselības ieguvumiem, šī terapija tiek rekomendēta arī koronovīrusa infekcijas profilaksei un ārstēšanai.

Sāls terapija ir nozīmīgs pasākums elpceļu slimību ārstēšanai un profilaksei – ieelpojot dabīga akmenssāls aerosolu, mazinās elpceļu gļotādas tūsku, šķidrinās gļotas, tāpēc mazinās iesnas, šķaudīšana, kā arī klepus. Terapijas telpā izveidojušies vieglie negatīvie aerojoni gādā par papildu terapeitisko iedarbību uz organismu un telpas vides attīrīšanu. Tieši šo efektu dēļ haloterapija tiek izmantota profilaksei un ārstēšanai pie tādām saslimšanām kā astma, hronisks un alerģisks bronhīts, rinīts, laringīts, faringīts, tonsilts, hroniska obstruktīva plaušu slimība. 

Pamatojoties uz pierādījumiem par sāls terapijas veicinātajiem veselības ieguvumiem, šī terapija tiek rekomendēta arī koronovīrusa infekcijas profilaksei un  ārstēšanai. Daļai pacientu pēc COVID-19 izslimošanas var palikt sekas, kas saistītas ar elpceļu sistēmas funkcionēšanu, piemēram, elpas trūkums, vispārējs nogurums, kā arī sāpes krūtīs, var pielietot sāls terapiju. Zināms, ka COVID-19 pacientiem, īpaši tiem, kuri ārstējušies stacionārā, varētu būtu arī psiholoģiski traucējumi, piemēram, dusmas, bailes, depresija un bezmiegs – arī šajos gadījumos kā vienu no terapijas metodēm rekomendē tieši haloterapiju. 

Kā noris haloterapijas procedūra?
Terapijas laikā pacients sēž atpūtas krēslā, telpā ir patīkamas, nomierinošas gaismas. Viss, kas jādara, ir jāiekārtojas ērtāk, jāatbrīvo prāts un mierīgi jāelpo – tā tiks sasniegti vislabākie terapijas rezultāti. Lai iegūtu terapeitisku efektu, ieteicamais  vienas procedūras laiks ir 20-30 minūtes un  minimālis sāls terapijas kurss vismaz 5 procedūras.

Šis Covid-19 pandēmijas laiks nav viegls, tas rada paaugstinātu trauksmes un spriedzes līmeni, pastiprinātas bailes un uztraukumu par savu un savu tuvinieku veselību, kas samazina ne vien dzīves kvalitāti, bet arī organisma imunitāti.
 

Izmantotie informācijas avoti:
1. Uysal, B., & Ulusinan, E. (2020). The Importance of Halotherapy in the Treatment of COVID-19 Related Diseases. Journal of Clinical and Experimental Investigations, 11(4), em00754. https://doi.org/10.29333/jcei/8486

2. Bar-Yoseph, R., Kugelman, N., Livnat, G., Gur, M., Hakim, F., Nir, V., & Bentur, L. (2016). Halotherapy as asthma treatment in children: A randomized, controlled, prospective pilot study. Pediatric Pulmonology, 52(5), 580–587. doi:10.1002/ppul.23621 

Reklāma
Reklāma

3. Salt Therapy Association. (2018). Benefits of salt therapy. https://www.salttherapyassociation.org/ 

4. Vladeva, E, Panajotova, L. (2018). Halotherapy – Benefits and risks. Scripta Scientifica Salutis Publicae, 4:22-6. doi.org/10.14748/sssp.v4i0.5010

5. World Health Organization. (2020). Mental health and COVID-19. https://www.euro.who.int/en/health-topics/health-emergencies/coronavirus-covid-19/publications-and-technical-guidance/noncommunicable-diseases/mental-health-and-covid-19 

    6. Хан М.А., Погонченкова И.В., Корчажкина Н.Б., Червинская А.В., Микитченко Н.А., Лян Н.А. 2017. Галотерапия в профилактике острых респираторных заболеваний у детей. Медицина труда и промышленная экология.;(8):17-21. Iegūts no: https://www.journal-irioh.ru/jour/article/view/658/648#

    7. Александр И. Холодный, Юлия Ю. Мусхарина, Эдуард B. Виноградов, (2016). эффективность использования галокамеры в реабилитационном комплексе. ISSN 2082-7016; eISSN 2450-5552. www.wydawnictwo.wst.pl/uploads/files/aa4e3846ec94d3d34f8b1e62e489ea8e.pdf