11 veidi, kā nokaut imunitāti, un ieteikumi tās stiprināšanai

Ar vārdu „imunitāte” saprotam organisma spēju pretoties saslimšanai. Parasti veselam cilvēkam tā ir normas robežās un dažas saaukstēšanās slimības epizodes gadā nav iemesls domāt, ka tā ir novājināta un būtu „jāārstē”. Taču noteikti vajadzētu rūpēties par sevi un būt veselam kopumā, tādējādi trenējot imunitāti vīrusu un baktēriju iebrukumiem. 

Augsts tauku saturs var izjaukt zarnu baktēriju līdzsvaru.

FOTO: Shutterstock.com

Augsts tauku saturs var izjaukt zarnu baktēriju līdzsvaru.

„Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs norāda, ka imūnsistēma nav jāuztver kā kāda īpaša, anatomijas grāmatā uzrādāma orgānu vai audu kopa, kā tas ir ar sirds un asinsvadu vai kaulu un locītavu sistēmām. Tikai pavisam specifiskās situācijās ir vērts runāt par novājinātu imunitāti, kura ir īpaši jāstimulē. Tāpēc vienīgais, kā varam atbalstīt savu „imūnsistēmu”, ir turēties pie jau pārbaudītām vērtībām un  patiešām ievērot veselīga dzīvesveida pamatnostādnes. 
 

Kas grauj imunitāti?
 

  1. Miega trūkums. Ja miega daudzums ir nepietiekams, var palielināties vīrusu un baktēriju aktivizēšanās iespējamība, jo ķermenis nespēj radīt tik daudz antivielu jeb infekcijas apkarojošu šūnu un olbaltumvielu, kas palīdzētu pasargāties no dažādām slimībām. „Tikai miega laikā ķermenis spēj atbrīvot noteiktus proteīnus, ko sauc par citokīniem, kas palīdz imūnsistēmai,” skaidro farmaceits.
  2. Nepietiekams D vitamīna līmenis. Šis tautā dēvētais saules vitamīns ir nepieciešams ne tikai spēcīgiem kauliem un veselām asins šūnām, bet arī imūnsistēmai. To gan var iegūt arī ar uztura palīdzību. Tas atrodams gan taukainās zivīs, pienā, gan graudaugos un olās, vairumam cilvēku D vitamīna līmenis tomēr ir nepietiekams. Tādējādi tieši D vitamīna ziņā veselības aprūpes speciālistu vidu valda vienprātība – katram ir jānosaka šī vitamīna līmenis un, nepieciešamības gadījumā, jālieto papildus.
  3. Nepietiekams augļu un dārzeņu un šķiedrvielu daudzums uzturā. “Gan augļi, gan dārzeņi palīdz ķermenim iegūt baltās asins šūnas, kas cīnās pret infekcijām,” norāda farmaceits. Svaigi produkti, dažādas sēklas un rieksti satur cinku, beta-karotīnu, A, C un E vitamīnus, kas ārkārtīgi nepieciešami organisma funkcionēšanai. Tāpat šie augu izcelsmes produkti var palīdzēt samazināt ķermeņa tauku procentu un stiprināt imūno reakciju, jo ir šķiedrvielām bagāti.
  4. Ēdienkarte ar paaugstinātu tauku saturu. Augsts tauku saturs var izjaukt zarnu baktēriju līdzsvaru. Taču tieši zarnu mikrofloras sekmīga darbība ir labas imunitātes pamatu pamats! Tāpat arī lieka „taukainība” kavē baktēriju iznīcināšanu ar baltajiem asinsķermenīšiem. „Lai samazinātu patērēto taukvielu daudzumu, ikdienā var lietot, piemēram, pienu ar samazinātu tauku saturu bez pievienotā cukura, lietot liesas olbaltumvielas – jūras veltes, vistas, tītara vai liellopa gaļu bez redzamiem taukiem. Turklāt, atceramies, ka arī liekais svars iedragā imūnsistēmas darbību, palielinot gripas un dažādu infekcijas slimību iespējamību un provocējot smagāku slimības gaitu,” aizrāda Vadims Brižaņs.
  5. Kustību trūkums. Regulāri vingrojot vai sportojot uzlabojas ķermeņa spēja cīnīties ar dažādām vīrusu un baktēriju izraisītām slimībām. Farmaceits min: “Skaidrojums ir pavisam vienkāršs – kustoties labāk tiek apasiņots ķermenis, līdz ar to baktēriju apkarojošās vielas spēj labāk nokļūt tur, kur tās ir visvairāk nepieciešamas.”
  6. Trauksme, nemiers un bēdas. Var šķist, ka stress īsti neietekmē imūnsistēmu, taču patiesībā pietiek vien ar 30 minūšu satraukumu, lai jau spētu vājināt imūno reakciju. Pastāvīgs jeb ilgstošs stress vēl vairāk ietekmēs imūnsistēmu un apgrūtinās gripas, jostas rozes, herpes un citu vīrusu atvairīšanu. Līdzīgi kā stress un trauksme, arī skumjas ilgstošā laika periodā var mazināt organisma imunitāti.
  7. Medikamenti. Ir pāris medikamentu, kas spēj novājināt imūnsistēmu, brīdina farmaceits: “To skaitā ir zāles, kas tiek lietotas alerģijas, artrīta, kairinātu zarnu sindroma, vilkēdes ārstēšanai un orgānu transplantācijas gadījumos.” Tāpat minama ķīmijterapija. Arī kortikosteroīdi mazina imūno aizsardzību. Taču minētie medikamenti daudzos gadījumos ir neaizstājami un ļoti svarīgi ārstēšanā. Ja nozīmējis ārsts, tie noteikti ir jālieto.
  8. Alkoholiskie dzērieni. Pārmērīga alkohola lietošana spēj palēnināt ķermeņa spēju cīnīties ar „iebrucējiem” līdz pat 24 stundām. Ilgstoši un regulāri dzerot, ķermenis vairs nespēj pats sevi atjaunot, tādēļ pastāv iespēja biežāk saslimt ar pneimoniju, aknu slimībām, vēzi, tuberkulozi.
  9. Sliktie dūmi. Nikotīns var būt pie vainas plaušas iekaisumiem, kā rezultātā var sākties elpošanas problēmas un pastāv lielāka plaušu infekciju iespējamība. Ne tikai dūmi ir kaitīgi. Arī košļājamā tabakā (vai no cita avota) esošais nikotīns vājina ķermeņa spēju cīnīties ar mikrobiem. Arī elektroniskās cigaretes radīto „tvaiku” ieelpošana nomāc imūnreakciju.
  10. Nepietiekams laiks svaigā gaisā. Uzturoties ārā, saules gaisma aktivizē imūnsistēmas īpašās šūnas, kas palīdz cīnīties ar infekcijām. Augi ražo fitoncīdus un citas vielas, kuras ieelpojot imūnā sistēma tiek uzturēta. Tādēļ ieplānojiet regulāras pastaigas svaigā gaisā!
  11. Seksa trūkums. Intīmā tuvība spēj uzlabot imūnsistēmu. Sekss paaugstina baktērijas apkarojošās vielas – imūnglobulīnu A vai IgA līmeni. Mīlestībā ir spēks! Taču nevajadzētu meklēt seksu kā panaceju no visām slimībām. Daži pētījumi rāda, ka tiem pāriem, kas ar seksu nodarbojas vairāk nekā divas reizes nedēļā, IgA līmenis bija pat zemāks nekā tiem, kuriem dzimumakta nebija vispār.

 

Rūpējoties par savu veselību – ēdot pareizi un veselīgi, kustoties un uzturoties svaigā gaisā – mūsu imunitāte spēj par sevi gādāt. Netraucēsim tai strādāt! Un neaizmirsīsim – uztura bagātinātājus būtu vēlams lietot, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Tie nav brīnumlīdzekļi un nespēj aizvietot veselīgu, sabalansētu uzturu, fiziskās aktivitātes un pozitīvu attieksmi pret dzīvi. 
 

Reklāma
Reklāma


Uztura bagātināji būs nepieciešami: 

  • ja ikdienā lieto vienveidīgu, nesabalansētu uzturu,
  • ja ikdienā ir paaugstināta fiziska un/vai garīga slodze, un to nav iespējams kompensēt ar uzturvielām,
  • bērniem augšanai un attīstībai,
  • gados veciem cilvēkiem,
  • hronisku slimību pacientiem,
  • grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā.


Izmantots avots:
WebMD raksts: “Lietas, kas nomāc jūsu imūnsistēmu”, 2020

Saistītie raksti