Tā bijusi tikai papliķēšana pa muguru - rosinošs sporta elements... Vecāki dalās pieredzē par notiekošo bērnudārzos

Mammas Sanitas pieredze - redzēja savām acīm, kā bērnam iesit
Sanita, kura pati ir pedagoģe, Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" atklājusi, ka nejauši bijusi klāt mirklī, kad sporta skolotāja iesitusi viņas dēlam.

"Es atvēru durvis vaļā, sporta skolotāja bija ar muguru pret mani un bērni visi tupēja pie sporta soliņa. Bērniem vajadzēja tupēt pie sporta soliņa, bet mans Jānis un vēl divi puikas gribēja izlīst cauri sporta soliņam, un sporta skolotāja dusmās pieskrēja pie mana puikas, iesita viņam pie muguras, pieskrēja pie otrā, iesita pa muguru, pie trešā. Mans puika iztaisnojās ātri, sāka berzēt muguru un sāka raudāt.

Es skaļā balsī teicu: "Skolotāj, ko jūs darāt?" Viņa tā pagriezās – "ko man darīt, ja neklausa". Es saku: "Ne jau sist! Man ir grūti manu bērnu no rītiem dabūt uz bērnudārzu, viņš negrib nākt uz dārziņu," stāsta bērna māte.

Oficiāli skolotāja gan norādījusi, ka tā bijusi tikai papliķēšana pa muguru - rosinošs sporta elements.

"Kāpēc tai skolotājai bija jāsit? Viņai bija jāpavirza, lai bērni izpildītu uzdevumu, ko viņa lika pildīt. Ja vecāks domā, ka tā ir sišana, tad apvaino skolotāju. Tad jau bija jāved bērns uz ekspertīzi, lai nosaka, cik lielā mērā tā bija pabikstīšana, pavirzīšana vai sišana," notikušo komentē Veselavas pirmsskolas izglītības iestādes direktore Iveta Liepiņa. 

Mammas Līgas stāsts: vērsās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā
Līga, kura neatklāj bērnudārza iestādes nosaukumu, ar sūdzību par vardarbību pret viņas bērnu vērsās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, kas saņemto sūdzību izmeklējusi un audzinātāju atstādinājusi.

"Audzinātāja iesita manam bērnam. Atnāca pēc mana bērna mana māmiņa, kura ir pilnvarota persona manam bērnam. Un audzinātāja pati atklāja, ka mazbērnam iesitusi, teikusi, ka varot viņu sūdzēt tiesā. Un tad es sazinājos ar skolotāja palīgu, tāpēc, ka tā situācija ir tāda, ka audzinātāja aiz rokām bērnus velk, aiz kājām. Bļauj, ir vardarbība, grūstīšana," atklāj Līga. 

Likuma izpratnē izglītības iestāžu, arī bērnudārzu vadītāji un darbinieki ir atbildīgi par to, lai bērns būtu drošībā un tiktu ievērotas visas viņa tiesības, atzīst advokāts Sandis Bērtaitis. Lai ierosinātu pārkāpuma lietu, bērna vecākiem sākotnēji jāvēršas ar iesniegumu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā un jālūdz atzīt bērnu par cietušo.

"Viena no pirmajām lietām, kas būtu jādara - psihologa vai sociālā darbinieka atzinums par cietušo bērnu. Šis speciālists izvērtētu, vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes un vai nepieciešama kāda sociālās rehabilitācijas pasākumi, lai bērnam atjaunotu to kaitējumu, kas ir nodarīts.

Šis kaitējums, atlīdzinājums, ja mēs runājam par nemantisko kaitējuma atlīdzināšanu, viņš var izpausties gan kā finansiāls atlīdzinājums - tātad atbilstīga apmēra finansiāla kompensācija.  Ja aizskārums nav smags, tad kaitējuma atlīdzinājums var būt gan rakstveida publiska atvainošanās,"  teic Bērtaitis.

Jurists norādīja, ka speciālais likums par valsts iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu paredz sodu līdz 7000 eiro, bet ja kaitējums personai atzīts par īpaši smagu – sods var sasniegt pat 10 tūkstošus eiro.

Jauns.lv jau ziņoja, ka Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" īpašā specoperācijā atklājis vardarbību Rīgas pašvaldības 36.bērnudārzā. Operācijas laikā raidījuma žurnāliste vairāk nekā četrus mēnešus strādāja bērnudārzā par auklīti jeb par audzinātājas palīdzi.