Kad Covid-19 izslimojušais vairs nav lipīgs, skaidro Perevoščikovs

Tiešsaistes preses konferencē SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pastāstīja par jaunākajām vadlīnijām, kas tiek piemērotas, izvērtējot Covid-19 lipīgumu. Statistika liecina, ka šobrīd 85% Covid-19 pozitīvo ir ar simptomiem, bet 15% ir vīrusa nēsātāji, proti, vīrusa simptomu viņiem nav, atklāj Perevoščikovs. 

Maksimālais inkubācijas periods no brīža, kad cilvēks ir bijis kontaktā ar slimnieku, līdz brīdim, kad viņš var saslimt, ir 14 dienas. Tomēr pieredze liecina, ka visbiežāk simptomi parādās jau pirmajās 7 dienās. Kā skaidro ārsts, ātrāka simptomu parādīšanās no epidemioloģiskā viedokļa ir labi, jo tas ļauj uzsākt ātrāku situācijas izpēti. Attiecīgi inficētais ir kontaktā ar mazāku cilvēku skaitu un ir mazāks apzināmo kontaktpersonu loks. 25% cilvēku, kas ir bijuši kontaktā ar slimnieku, simptomi parādās vēlāk nekā 7. dienā.

Inkubācijas periods, kad vēl nav nekādu saslimšanas pazīmju, bet cilvēks jau ir ļoti infekciozs, ir apmēram 1-2 dienas pirms simptomu parādīšanās. Tāpat ir ar gripas vīrusu un citiem līdzīgiem vīrusiem. Pirmajā nedēļā pēc simptomu parādīšanās saslimušais ir maksimāli lipīgs. Pavasarī pēc slimošanas pacientiem tika veikti vīrusa slodzes testi, lai pārliecinātos, ka cilvēks ir atbrīvojies no vīrusa. Tad parādījās pierādījumi, ka cilvēks varētu izdalīt vīrusa atlikumus vēl vairākus mēnešus pēc izārstēšanās. Turklāt daudziem pacientiem ir tā saucamais Ilg-Covids, kad problēmas ar veselību turpinās vēl vairākus mēnešus, bet viņš vairs nav infekciozs. Šobrīd pieņem, ka 14 dienas pēc simptomu parādīšanās un karantīnas uzsākšanas cilvēks vairs nav lipīgs. Ja cilvēkam ir pozitīvs Covid-19 tests, bet saslimšanas simptomu nav, tad uzskata, ka karantīnā viņam ir jāpavada 7 dienas, un pēc tam viņš vairs nav lipīgs.

To, vai cilvēks ir vai nav lipīgs, nosaka, veicot izmeklējumu uz antivielām asinīs. Ja 10 dienu laikā pēc saslimšanas slimniekam laboratoriski polimerāzes ķēdes reakcijas tests uzrāda pozitīvu rezultātu uz Covid-19 vīrusu, un vienlaikus asins analīzēs parādās antivielas, tad tas nozīmē, ka vīruss vairāk nevar savairoties cita cilvēka organismā un slimnieks vairs nav lipīgs. Polimerāzes ķēdes reakcija uz koronovīrusu var būt pozitīva, testējot materiālu no deguna un rīkles.

Pēc 14 dienām izolācijā, veicot testu, iespējams, ka joprojām var tikt atklātas vīrusa daļiņas, bet no epidemioloģiskās perspektīvas tas vairs nav bīstami.  Uzskata, ka pacients ir izveseļojies, bet atliekparādības, piemēram, klepus, nogurums, galvassāpes, nenorāda, ka vīruss cilvēka organismā joprojām ir aktīvs. No sabiedrības veselīgas viedokļa, ja cilvēkam ir noslēgta mājas karantīna vai izolācija, un ja viņam ir ģimenes ārsta izsniegt dokuments, kas apliecina, ka izolācija ir izieta, viņš var atgriezties dzīvē.  Noslēdzot darbnespējas lapu,  ģimenes ārsts šo informāciju nosūta SPKC, ka gadījums ir slēgts.

Cik dienas cilvēkam jāpavada izolācijā, ir atkarīgs no tā, vai viņam bija vai nebija simptomi, kā arī no tā, kādā darbā inficētais strādā. Cilvēkiem, kuri strādā veselības aprūpes, sociālās aprūpes vai bērnu izglītības iestādēs, izolācija ir 21 dienu. Ja nav bijuši simptomi, un cilvēks nestrādā iepriekšminētajās iestādēs, izolācija mājās 7 dienas. Šis periods var būt saīsināts, ja tiek veikta izmeklēšana uz antivielām. Ja ir izveidojušās antivielas, tad tas norāda, ka cilvēks vairs nav lipīgs. 

Epidemiologs uzsver, ka SPKC uzrauga saslimšanas gadījumus, seko līdzi tam, cik cilvēkiem jāievēro pašizolācija, uzrauga kopīgās saslimšanas tendences sabiedrībā no epidemioloģiskā viedokļa, bet neveic zinātnisku koronvīrusa izpēti.