"Kovids ir stiprāks par ķiploku!"- Anatolijs Danilāns nosauc efektīvākus līdzekļus veselības stiprināšanai

Profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns (77) pauž pārliecību: “Šajā brīdī ir jākoncentrējas nevis tikai uz to, kā sevi pasargāt no koronavīrusa, bet gan uz savas veselības stiprināšanu kopumā.” Viņš žurnālam "Kas Jauns" nosaucis efektīvākos līdzekļus.

 

“Ķiploka efektivitātei zinātniska apliecinājuma nav. Taču tas, ka čili pipari aizsargā kuņģa zarnu traktu, gan ir zinātniski pierādīts,” atklāj Anatolijs Danilāns. (Foto: Mārtiņš Ziders)

FOTO: Mammamuntetiem.lv

“Ķiploka efektivitātei zinātniska apliecinājuma nav. Taču tas, ka čili pipari aizsargā kuņģa zarnu traktu, gan ir zinātniski pierādīts,” atklāj Anatolijs Danilāns. (Foto: Mārtiņš Ziders)

“Jā, saslimušo skaits Latvijā diemžēl aug, bet traģiskos apmēros vīruss nav izpleties. Taču esmu pārliecināts, ka koronavīrusu mēs uzvarēsim. To varu prognozēt droši! Tauta bojā neaizies. Protams, kāds patiešām arī piedzīvo traģiskas beigas, taču, kopumā ņemot, arī turpmāk vēži stiprāk mirdinās mūs, skleroze – stiprāk, osteoporoze arī. Daudzas meitenes nezina, ka osteoporozes dēļ cilvēki mirst desmitkārt vairāk nekā koronavīrusa dēļ,” uzskata Anatolijs Danilāns.


Brīnumlīdzekļa nav, taču glābiņš ir pilnvērtīgs uzturs
“Ja jautājat, kā stiprināt sevi pret Covid-19, varu droši apgalvot – ķiploki tur neko nelīdzēs! Kovids ir stiprāks par ķiploku. Es domāju, ka kovids pat smaida par ķiploku, jo ķiploka superspējām zinātnisku pierādījumu nav. Protams, ja garšo, var ēst. Bet cerēt, ka saēdīšos ķiplokus, būšu imūns un tagad braukšu ar trolejbusu, ka visi apkārt ģībst no ķiploka jaukā aromāta... Tur nekā nebūs,” pasmaida profesors, nosaukdams, viņaprāt, svarīgāko priekšnoteikumu: “Vienīgais, kā savu organismu varam stiprināt, ir veselīgs dzīvesveids. Tas nozīmē pilnvērtīgi ēst. Un to nu gan varam! Mums Latvijā ir labas kvalitātes, dabiska pārtika. Govs pienu iegūstam no gotiņām, nevis no pudelēm; mums ir ļoti laba, bagāta zeme – mūsu lauki nav pārpūsti ar pesticīdiem, un vistas nav sabarotas ar hormoniem. Dzīvojam ilgāk tāpēc, ka uzturs mums ir labāks. Arī dzīves apstākļi, nenoliedzami, ir uzlabojušies. Nu nav tāda unikāla produkta – krila eļļa, ķiploks vai sīpols –, kuru nu tik štopēsi iekšā un kļūsi absolūti vesels. Tam lielas nozīmes nav.
 

Ja ķiploks ir “pie kājas” kovidam, tad krietni vien efektīvāka ir iešana mežā, svaigā gaisā, saulītē. Fiziskā aktivitāte, pilnvērtīgs uzturs – gaļa, piens, olas, dārzeņi – tas viss kopā ir daudz vērtīgāks. 

Ja ķiploks ir “pie kājas” kovidam, tad krietni vien efektīvāka ir iešana mežā, svaigā gaisā, saulītē. Fiziskā aktivitāte, pilnvērtīgs uzturs – gaļa, piens, olas, dārzeņi – tas viss kopā ir daudz vērtīgāks. No tā, ka iekleksē veselu ķiploku un turpina sēdēt dīvānā, nekāda labuma nebūs,” uzsver pieredzējušais ārsts, kurš savos 77 gados no koronavīrusa nebaidās. “Nevajag klausīties tās tenkas, ka Covid-19 vairāk ķer tos, kam gadu daudz. Gadu nav nevienam daudz, ja vien stāsti sev, ka esi jauns, – tāda domāšana ļoti labi stiprina vismaz morālā aspektā. Dzīve kļūst labāka, depresija nenāk.”
 

Salijis, nosvīdis, toties apmierināts ar dzīvi
Danilāns arī atzīst, ka ikdienā daudz kustas, lai uzturētu savu veselību. “Piemēram, vakar kādus 20 kilometrus nostaigāju. Man no mājām līdz Stradiņa slimnīcai ir apmēram trīs kilometri, pēc darba atskrēju uz mājām, pēc tam skrēju uz Ārstu biedrību, tad vēl uz redakciju otrā pusē Daugavai, pēc tam atkal atpakaļ... Mājās atgriezos nedaudz salijis, nedaudz nosvīdis, toties apmierināts ar dzīvi,” omulīgi teic profesors, ikvienam iesakot savu efektīvāko veselības uzturēšanas formulu: “Cik vien iespējams, tikt saules staros, atrasties svaigā gaisā, vislabāk mežā. Un kustēties arī pa Rīgu, kur nav cilvēku baru. Skraidīt, staigāt, veikt kādu fizisko aktivitāti. Tas ļoti palīdzēs gan stiprināt organismu kopumā, gan pasargāties no koronavīrusa. Ak jā, un šoruden ir vietā atcerēties, ka ūdens ir laba lieta. Dzeriet un čurājiet!”

Reklāma
Reklāma


Baiļošanās un vaidēšana labumu nedos
“Lūk, gribētu, lai šajā cilvēki ieklausās: piemēram, es sēžu un skumstu – ai, ai, ai, kovid, kas ar mani būs? Vai man pielips vai nepielips; kas būs ar mani pēc nedēļas vai mēneša, vai, vai, vai... Un tagad atbildiet man – vai tas, ko es te nupat “noraudāju”, palīdzēs tikt vaļā no kovida? Vai ar šādu vaidēšanu mēs kaut ko pret kovidu darām vai nedarām? Nu ko gan mēs varam paredzēt? Skaidrs, ka vēl krietnu laiku tas kovids pasaulē būs un nāks arī pie mums. Nu, lai nāk! Bet kāpēc man vaidēt, drebēt, raudāt, ja varu darīt – ar dažādiem paņēmieniem stiprināt savu veselību. Tad koronavīruss, tāpat kā iepriekšējie vīrusi, netiks klāt.

Ir cilvēki, kas stipri pārdzīvo, dzīvo pastāvīgās bailēs un rezultātā iekrīt depresijā. Kas viņus ieveda depresijā? Nu ne jau kovids! Paši! Atgādini pats sev vismaz divreiz, ja nepieciešams, trīsreiz dienā – tāda vaidēšana, pīkstēšana un ņaudēšana nu neko, neko nemaina! Tā var tikai iegāzties dziļākā emocionālā bedrē. Cits vēl sievu emociju pārsātinājumā piekauj; cilvēks galīgi aplami sāk rīkoties. Arī teikt, ka es esmu švaks un vārgs, kategoriski aizliegts. Mēs esam stipri, vareni, un punkts!” pašu labā mainīt attieksmi rosina profesors.

“Vēl esmu par to, ka tas, ko zinātnieki, speciālisti, Veselības ministrija saka, ir jāievēro. Esmu ļoti lepns par tiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kas šajā laikā mazāk čupojas. Un vismaz tas, kurš ir slims, nelien sabiedrībā, jo jūt atbildību pret līdzcilvēkiem. Roku mazgāšana un masku nēsāšana – šos paņēmienus, ja gribas, var kritizēt, var lādēties, ka maska ir neērta un šķietami nekādu aizsardzību negarantē. Taču – lādējies, cik uziet, bet uzliec to masku! Būsim inteliģenti un šos nosacījumus ievērosim!” aicina profesors Anatolijs Danilāns, uzsverot: “To vīrusu varam aptīt ap pirkstu, neceļojot ārpus robežām."

Saistītie raksti