Kā mūsu pašsajūtu var uzlabot ingvers

Ingvera sakne, pareizāk sakot, bumbuļaugs ir viens no senākajiem un pazīstamākajiem garšaugiem ar dziedniecisku iedarbību. Arī mūsdienās tas ir gana populārs un augstā vērtē. 

Āzijas brīnumaugs - ingvers

FOTO: Shutterstock.com

Āzijas brīnumaugs - ingvers

Tēja mundrumam
“Izvērtējot ingvera veselību uzlabojošo iedarbību, pētnieki galvenokārt pievērš uzmanību aromātiskajiem fenola savienojumiem tajā. Ingvera tēja un ēdieni, kam tas pievienots, ir bagātīgi ar C vitamīnu, dažādām aminoskābēm un minerālvielām – kalciju, cinku, nātriju un fosforu,” stāsta Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.

Lai pagatavotu litru ingvera tēju, gabaliņos sagriež aptuveni piecus centimetrus garu ingvera sakni un litrā ūdens karsē līdz vārīšanās temperatūrai. Tad temperatūru samazina un ļauj ingveram 15 minūtes nostāvēties karstā ūdenī. Savukārt, lai pagatavotu tikai vienu krūzi ingvera tējas, ingveru ērtāk sarīvēt uz rīves, un aptuveni vienu tējkaroti ar kaudzi krūzē apliet ar vārošu ūdeni. Tad jāļauj ievilkties divas minūtes un pirms lietošanas jāizkāš caur sietiņu. Tēju var saldināt ar medu.


Ingvers uztura bagātinātājos
Ingvers sastopams arī aptiekas plauktos gan kā monopreparāts, gan kombinācijā ar citiem vitamīniem.
“Ingveru dažādos preparātos bieži izmanto kopā ar citiem augiem vai vitamīniem, piemēram, ar guaranas sēklu ekstraktu, rožainās radiolas sakņu ekstraktu, B grupas vitamīniem, D, E un C vitamīnu. Šādas kombinācijas samazina nogurumu, uzlabo fizisko izturību. Ir iespēja iegādāties arī tēju, kas satur ingveru. Nereti ingveru lieto kā līdzekli sliktas dūšas, nelabuma mazināšanai, tādēļ aptiekās ir pieejamas ingvera tabletes. Aizvien lielāku popularitāti gūst bērnu iecienītā konfekte uz kociņa, kuras sastāvā ir arī ingvers,” teic farmaceite.


Ko izpētījuši zinātnieki?
Lai gan ingvera lietošanas vēsture ir sena, mūsdienu zinātne meklē jaunas iespējas, kā gūt labumu no ingvera. Piemēram, pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot ingveru, būtiski pazeminājās cukura un holesterīna līmenis asinīs, kas varētu būt noderīgi diabēta terapijā. Savukārt daži pētījumi snieguši pozitīvus rezultātus, ja ingveru pievienoja osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientu uzturam. Tiesa, gandrīz katram šādam pētījumam pretī stājas kāds cits, kas liecina, ka tomēr nav būtiskas atšķirības starp ingveru un placebo, atzīst Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.

 

Gandrīz visas sievietes grūtniecības laikā cieš no nelabuma, un ingvers ir populārs līdzeklis tā novēršanai. Ārsti un pētnieki gan uztraucas, vai ingvera lietošanai grūtniecības laikā patiešām nav blakusefektu.

 

Reklāma
Reklāma


Ingvers un grūtniecība
Farmaceite stāsta, ka svarīgs pētījumu virziens pašlaik ir ingvera izmantošana, gaidot mazuli. Gandrīz visas sievietes grūtniecības laikā cieš no nelabuma, un ingvers ir populārs līdzeklis tā novēršanai. Ārsti un pētnieki gan uztraucas, vai ingvera lietošanai grūtniecības laikā patiešām nav blakusefektu. 2017. gadā publicētajā pētījumā zinātnieki analizēja 28 potenciālus blakusefektus, no kuriem svarīgākie bija asinis šķidrinošā iedarbība un iespējamā alerģiskā reakcija. Līdzīgi izvērtēti 14 veselību potenciāli pozitīvi ietekmējoši aspekti. Pētnieki secināja, ka ingveram ir medicīnisks lietojums – ingvers galvenokārt palīdz pret nelabumu, tomēr iespējamo blakusefektu dēļ grūtniecēm par ingvera lietošanu vajadzētu konsultēties ar ārstu.


Ko par ingveru zināja senās civilizācijas
Savā izcelsmes reģionā Āzijas dienvidos ingveru pārtikā izmanto vismaz 4400 gadu. Aptuveni divtūkstoš gadu Senās Ķīnas ārsti dokumentējuši tā ārstniecisko efektu. Gremošanas traucējumu, caurejas un nelabuma gadījumā ingveru ieteica lietot kā pretlīdzekli. Ingvers, kas padara ēdienu vieglāk pārstrādājamu un reizē piešķir tam īpatnēju, patīkamu garšu, iekļauts daudzu Āzijas ēdienu sastāvā. Eiropā tas pazīstams un kulinārijā tiek izmantots kopš viduslaikiem.

Par to, cik daudz Senās Ķīnas ārsti ikdienā izmantoja ingveru, var spriest pēc viņu kaimiņu – japāņu ārstu – zināšanām un pieredzes. Kad 7. un 8. gadsimtā viņi apguva visdažādākās medicīniskās zināšanas no Ķīnas, japāņi tās pielāgoja, izveidojot savdabīgu ārstniecības metodi, kas līdz mūsdienām saglabājusies kā homeopātijas paveids. Tajā ingvers ieņem otro vieto kā viens no receptēs biežāk iekļautajiem augiem.