Siekalu testi – kādos gadījumos tos izmanto Covid-19 noteikšanai?

Siekalu parauga ņemšana nav eksprestests. Materiāla analizēšana, lai noteiktu, vai siekalas ir inficētas ar Covid-19, aizņems tikpat daudz laika, cik ierastā rīkles un deguna materiāla analizēšana. Ja cilvēks ir infekciozs, siekalu analīzes to uzrādīs.

“Pati metode, analīzes metode nemaz nemainās,” norāda “E. Gulbja laboratorijas” ārsts Didzis Gavars.

Siekalu parauga analīzei ir divi plusi. Pirmkārt, spļaušana ir mazāk nepatīkama par rīkles un deguna kairinājumu. Otrkārt, un tas būtiskāk – šīs analīžu ņemšanas metodes ieguvums ir laiks, kas paiet, savācot materiālu. Speciālisti saskaitījuši – lai dažu dienu laikā testētu sešus tūkstošus kuldīdznieku, vajadzētu aptuveni 50 medmāsu.

Lai savāktu 6000 trauciņus ar siekalām, medicīnas personāls nav vajadzīgs.

“Ir svarīgi aptvert daudz cilvēku operatīvi un ātri, pieejamos laikos un vietās. Un līdz ar to jau mēnešiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē mēģina to izdarīt,” skaidro Gavars.

Pašlaik kuldīdznieku testēšana notiek valsts pētījumu programmas ietvaros. Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis sarunas laikā vairākkārt uzsver – metode ir sevi pierādījusi un efektīva. Tomēr tā ir paredzēta masveida testēšanai.

Siekalu analīzes turpmāk varētu tikt ņemtas līdzīgā situācijās kā Kuldīgā, proti, meklējot inficētos pūlī, piemēram, pansionātos, skolās vai lielos uzņēmumos. Tomēr vispirms Kuldīgas pieredze tiks analizēta un vajadzības gadījumā pilnveidota.

“Šī metode var pateikt lipīgus cilvēkus populācijā, kuri var inficēt citus. Tie nav nekādi unikāli testi, te tikai Latvijā. Vienkārši mēģinām pārņemt pašu aktuālāko pasaules pieredzi. Visa pasaule iet uz to, ka pēc iespējas vairāk cilvēku pārbauda,” stāsta Dumpis.

Vienlaikus infektologs norāda, ka Pasaules Veselības organizācija joprojām nerekomendē siekalu paraugus izmantot klīniskajā praksē. “Ja tātad mums ir iesaistīts cilvēks, pacients ar simptomātiku, tad tur mēs joprojām ņemsim klasisko [..] iztriepi,” saka Dumpis.

Latvijā siekalu testēšanas metodi masveida pārbaudēs ieviesīs pamazām. Arī dažādu formalitāšu dēļ to nevar izdarīt strauji. Analīžu ņemšanas punktos aizvien nepietiks ar spļaušanu trauciņā.

Veselības ministrijas laboratoriju koordinators, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins norāda, ka arī citās Eiropas valstīs siekalu analīzes metodi sāk ieviest lēnām. Viņš uzskata, ka,

pakāpeniski ieviešot siekalu paraugu ņemšanu, būtu iespējams arī palielināt testēšanas jaudu.

Šajā ziņā Latvija pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm. “Pašlaik Latvijā testē vidēji 800 cilvēkus uz 100 000 iedzīvotājiem nedēļas laikā. Igaunijā šis rādītājs ir 1200 cilvēki. Lietuvā ir ap 2000. Tātad mēs redzam, ka, lai palielinātu tādas paraugu noņemšanas kapacitātes, ir jāmeklē citi veidi,” norāda Ņikišins.