Izstrādāts virtuāls tests, kas palīdz izvērtēt, vai vecāki mazuļu uzturā iekļauj pietiekami daudz dārzeņu

Utura speciālistes Olga Ļubina un Lizete Puga sadarbībā ar Aptaclub izstrādājušas testu, kas vecākus iedrošina un sniedz vērtīgus padomus mazuļa uztura pilnveidē. Analizējot testa rezultātus*, secināts, ka 74% vecāku 1–2 gadus vecu mazuļu uzturā neiekļauj pietiekami daudz dārzeņu.

Rudens Latvijā ir īpaši labs laiks, kad pieejami dažādi sezonālie dārza labumi visdažādākajām gaumēm

FOTO: Shutterstock.com

Rudens Latvijā ir īpaši labs laiks, kad pieejami dažādi sezonālie dārza labumi visdažādākajām gaumēm

Analizējot testa rezultātus, iezīmējušās vairākas spilgtas tendences. Piemēram, 66% bērnu dārzeņus un augļus ēd 1–2 reizes dienā, savukārt 8% vēl retāk. ”Zināms, ka uzturs, kas satur daudz augļu un dārzeņu, pasargā no slimībām. Šie produkti  satur daudz uzturvielu – vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas un citas vielas, kas ir nozīmīgas, lai saglabātu labu veselību. Tomēr neviens dārzenis vai auglis nav labāks par citiem – ir nepieciešama dažādība. Tādēļ ir svarīgi palīdzēt mazulim iemīlēt dažādus dārzeņus un augļus. Tie ir jāpiedāvā katrā maltītē, un vēlamais daudzums ir piecas nelielas devas katru dienu. Iespējams, ja bērns nav radis pie šāda veida produktiem, progress prasīs laiku, taču ir svarīgi neapstāties un turpināt piedāvāt. Rudens Latvijā ir īpaši labs laiks, kad pieejami dažādi sezonālie dārza labumi visdažādākajām gaumēm – burkāni, kāposti, ķirbji, āboli, bumbieri. Ikviens auglis un dārzenis ir neatsverams vērtīgo uzturvielu avots,” stāsta Olga Ļubina. 

Tests pieejams šeit.

Tikai 6% vecāku saviem viengadniekiem un divgadniekiem kā uzkodu starp ēdienreizēm piedāvā dārzeņus, kamēr 14% izvēlas piedāvāt jogurtus un biezpiena sieriņus. Ekspertu vērtējumā kā uzteicama gan ir tendence piedāvāt augļus, kurus kā uzkodu izvēlas gandrīz 44% vecāku, taču augļos ir daudz cukura - fruktozes, tādēļ ir svarīgi veidot līdzsvaru starp dažādām produktu grupām. Ja viens banāns vai ābols dienā ir samērīgi, tad divas vai trīs vienības jau uzskatāmas par daudz.

Uztura speciāliste Lizete Puga rosina vecākus pievērst uzmanību cukura daudzumam mazuļa ēdienkartē: ”Cukurs ir izteikts enerģijas avots. Bieži vien mazuļu ēdienkartē tas ”salasās” pavisam nemanot, jo virkne ikdienas produktu un šķietami nevainīgu uzkodu satur cukuru. Rezultātā rodas bažas, kādēļ mazulis kļuvis izvēlīgs ēšanā vai atskās no ēdiena. Izvēlībai var būt dažādi iemesli, un tā ir patiesi izplatīta situācija mūsdienās, taču maltīšu un uzkodu režīma ievērošana palīdzēs regulēt ēstgribu un vēlmi našķoties. Priecē, ka vecāki arvien vairāk pievērš uzmanību saldināto dzērienu ierobežošanai un cenšas kā galveno dzērienu mazulim piedāvāt ūdeni. Tomēr ūdens tiek uzņemts pārāk maz – testa rezultāti atklāj, ka 25% mazuļu dienā izdzer glāzi ūdens vai mazāk, kamēr 50% izdzer 1–2 glāzes dienā. Lai nodrošinātu pietiekamu šķidruma daudzumu, vecākiem rekomendēju pavisam vienkāršu formulu – dienā uz katru kilogramu mazuļa svara 100 ml šķidruma. Šī formula attiecināma uz kopējo šķidruma daudzumu dienā – tajā skaitā arī sulās, zupās utt.” 

 

Cukurs ir izteikts enerģijas avots. Bieži vien mazuļu ēdienkartē tas ”salasās” pavisam nemanot, jo virkne ikdienas produktu un šķietami nevainīgu uzkodu satur cukuru. Rezultātā rodas bažas, kādēļ mazulis kļuvis izvēlīgs ēšanā vai atskās no ēdiena.

 

Reklāma
Reklāma

Mazuļiem vecumā no 1 līdz 3 gadiem, kad māmiņas pārtrauc zīdīšanu, ir īpaši svarīgi nodrošināt atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā un piedāvāt daudzveidīgas, veselīgas maltītes, pakāpeniski radinot bērnus pie garšu un tekstūru daudzveidības. Taču, kā uzsver uztura speciālistes Lizete Puga un Olga Ļubina: “Ja bērns nelabprāt ēd veselīgus produktus, vecākiem būtu ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai uztura speciālistu, lai jau laikus rastu problēmu risinājumus un nodrošinātu mazuļa augošo organismu ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām.”

 

*Tests “Vai tavs mazulis ikdienā saņem visas vērtīgās uzturvielas?” pieejams portālā aptaclub.lv. Apkopoti dati par 2020. gada jūliju–septembri, analizējot 771 vecāka atbildes, kuri audzina bērnus vecumā no 1 līdz 2 gadiem.