Tava dēla un vīra veselība: zēna dzimumorgānu veselības novērtēšana un profilaktiskās pārbaudes dažādos vecumos

Latvijā 2020. gada ir ap 1 miljons 908 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 881 tūkstotis ir vīrieši (no kopējā iedzīvotāju skaita - 46,2%), 1 miljons 26 tūkstoši ir sievietes (53,8%). Valstī sieviešu vidējais dzīves ilgums ir 79,6 gadi, bet vīriešu - 69,8 gadi, tātad, vīrieši vidēji dzīvo par gandrīz 10 gadiem mazāk. 

Photo by Norbert Buduczki on Unsplash

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Photo by Norbert Buduczki on Unsplash

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ citu attīstīto valstu iedzīvotāju dzīves ilguma rādītāji pārsniedz Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgumu pat par 20 gadiem, ir regulāras, vismaz reizi gadā, veselības profilaktiskās pārbaudes.

Ar tām grēko gan paši pacienti, gan ģimenes ārsti, kas uzskata, ka līdz 18 gadu vecumam jauniešiem profilaktiskās apskates nav nemaz tik svarīgas. Rezultātā ir tādi traģiski gadījumi, kā maza zēna nāve no audzēja sēkliniekos, ko laicīgi neatklāja. Ik gadu 50 vīrieši Latvijā konstatē, ka viņiem ir mazliet specifiski saaugusi priekšādiņa, kuru varēja veikt jau maza bērna vecumā, un kas tāpēc neradītu sarežģījumus dzimumdzīvē vai pat neauglību vēlāk. 

Kā novērtēt maza zēna veselību mājas apstākļos
Kā raksta Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienības biroja vadītāja Kamena Kaidaka, maza zēna dzimumorgānu veselību var mājās novērtēt arī paši vecāki. 
"Ar tādu pat maigu vērību, kā lūkojamies jaundzimušā sejā, vajadzētu papētīt arī mazuļa apakšdaļu. Daudziem jaunajiem vecākiem nojausma par to, kā jāizskatās puisīša dzimumorgāniem, ir visai miglaina. Zēna ārējos dzimumorgānus veido dzimumloceklis un sēklinieku maisiņš, kurā jāatrodas diviem sēkliniekiem (oliņām). Ja oliņas neatrodas sēklinieku maisiņā, kur tām vajadzēja ieslīdēt pirms dzemdībām vai dzemdību laikā, iespējams, ka tās noslīdēs vēlāk. Maziem zēniem ir saglabājusies dabas dota spēja briesmu brīžos oliņas ievilkt vēdera dobumā (drošībā). Lai pārliecinātos, vai ar puisīša oliņām viss ir kārtībā, ieguldiet mazuli siltā vannā un, ļaujot viņam labsajūtā izbaudīt šo vidi, nevis tūdaļ klūpot virsū ar mazgājamo sūkli, nosakiet oliņu atrašanās vietu un skaitu. Urīnizvadkanālam jāatveras dzimumlocekļa galviņas centrā, taču šo atveri tūlīt pēc dzimšanas ir grūti saskatīt audu tūskainības dēļ. Par atverītes atrašanās vietu liecina urīna strūkla, tāpēc ieteicams  pavērot, kur un kā tā plūst. Urīna izvadkanāla atvēršanās nevietā (galviņas sānos vai uz dzimumlocekļa ķermeņa) nav tikai kosmētisks defekts. Vēlams novērtēt dzimumlocekļa simetriskumu. Cilvēka organismā nekas nav absolūti simetrisks – ne ausis, ne acis, pat deguns noteikti lūkojas mazliet uz vienu pusi. Līdzīga “šķielēšana” piemīt arī “krāniņam”, taču, ja tā ir ļoti izteikta, vēlāk šī īpatnība var būt traucējoša dzimumattiecībās.

 

 

Cilvēka organismā nekas nav absolūti simetrisks – ne ausis, ne acis, pat deguns noteikti lūkojas mazliet uz vienu pusi. Līdzīga “šķielēšana” piemīt arī “krāniņam”, taču, ja tā ir ļoti izteikta, vēlāk šī īpatnība var būt traucējoša dzimumattiecībās.

 

Vēlams to novērst laikus, kas ir pa spēkam urologam vai plastikas ķirurgam. Dzimumlocekļa galviņu klāj ādas kroka – priekšādiņa. Tā ir kustīga, tomēr daudziem mazuļiem to nevar atvilkt, lai kļūtu redzama dzimumlocekļa galviņa. Nav nepieciešams to “trenēt” un staipīt. Bērnam augot, tā kļūs brīvāka, un parasti divu trīs gadu vecumā būs pietiekami kustīga, lai pārslīdētu dzimumlocekļa galviņai. Kamēr puisis ir mazs, vecākiem nav grūti novērtēt sava lolojuma vīrietības pierādījumus un arī uzturēt tos pienācīgā tīrībā. Parasti sarežģījumi sākas līdz ar patstāvības gadiem, ja tēvs vai māte nav ieradinājuši puisi rūpēties par savu dzimumorgānu higiēnu. Apmazgājoties ar ūdeni un maigām ziepēm, ir jāatvelk arī priekšādiņa, lai iztīrītu zem tās sakrājušos izdalījumus. Dzimumorgāni rūpīgi jānoslauka katrreiz pēc tualetes apmeklēšanas. Cieši pieguloša sintētiska veļa (bieži vien tās ir peldbikses), traucē ādai elpot un pastiprina svīšanu. Arī regulāri valkātas ciešas džinsa bikses neveicina dzimumorgānu pietiekamu asinsapgādi un līdz ar to veselīgu attīstību. Visi sīkumi, kas attiecas uz dzimumorgānu veselību, ir svarīgi, un tos vēlams noskaidrot pie ārsta. Ne vienmēr tēvs vai māte būs labākie padomdevēji veselības jautājumos, arī draugi ne. Katram zēnam, tāpat kā meitenei ginekologs, labākais un zinošākais padomdevējs ir urologs. Ja līdz 14–15 gadiem vecāki nav savu dēlu iepazīstinājuši ar viņu, tad tas ir laiks, kad puisim pašam jāpošas vizītē pie ārsta.”


Laiks doties pie urologa vai proktologa
Sasniedzot pieaugušo vecumu, katram vīrietim ir svarīgi, ka vismaz reizi gadā tiek apmeklēts ne tikai ģimenes ārsts, bet arī vīriešu ārsts jeb urologs, arī proktologs (“sāpīgie hemoroīdu mezgliņi”). Tas palīdz izvairīties no “ielaistām” slimībām, daudzos gadījumos no 21.gadsimta otras lielākās problēmas, pēc sirds un asinsvadu slimībām, audzēja jeb vēža dažādiem paveidiem. Laicīgi to atklājot, sekmīgi noris atveseļošanās un dzīvošana tālāk.

Latvijā ikviens, kurš gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko pārbaudi. Kaut problēmas ar prostatas dziedzeri puse vīriešu piedzīvo jau ap 40 gadiem - lielā daļā tas var būt prostatas iekaisums (prostatīts), ko visbiežāk izraisa infekcijas. Urologi mēdz teikt, ka šī dziedzera slimības ir "bumba ar laika degli" un šī bumba var nostrādāt jebkurā vecumā. Ja prostatas vēzis nav bieža parādība vīriešiem līdz 40 gadiem, tad iekaisumi (prostatīts) var skart arī pusaudžus. Lielākajai daļai veselu vīriešu prostatas specifiskā antigēna (viela, ko ražo prostatas dziedzeris) jeb  PSA līmenis asinīs ir zem 4 ng/ml (nanogrami mililitrā). Ja PSA līmenis asinīs ir virs 4 ng/ml, jādodas neatliekami pie ar ģimenes ārsta norīkojumu pie vīriešu ārsta jeb urologa vai “pa taisno” pie urologa, jo šis ārsts tiešās pieejamības speciālists. Lielākā riska grupa vīriešiem ir vecumā no 40, 45 gadiem un tālāk, kad mums, vīriešiem, aizvien vairāk jāpievērš uzmanība tikai mums esošam mazam priekšdziedzerim apakšpusē (valrieksta izmēra dziedzeris) jeb prostatai.  

 

Reklāma
Reklāma

Jaunākais vīrietis, kas saslimis ar sēklinieku audzēju, ir 25 gadi. Kopumā gadā ir apmēram 50 jauni sēklinieku vēža pacienti. Jaunākais prostatas vēža slimnieks – 35 gadi. Gadā apmēram 1300 jauni vīriešu prostatas pacientu nāk klāt jau esošajiem.


Diagnoze - prostatas audzējs - 2017. gadā tika noteikta 1286 vīriešiem, “apsteidzot” sieviešu izplatītāko slimību audzēju jomā – krūts vēzi. 2017. gadā ar ielaistu prostatas slimību 3. un 4.stadijā miruši 427 vīrieši.


Profilaktiskās pārbaudes pa vecumposmiem

Vīrietim
18–39 gadi


* Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas, valsts apmaksā).
Tā iekļauj: tiek izmērīts asinsspiediens un pulss, izklausīta sirds darbība un plaušas, iztaustīts vēders un limfmezgli, novērtēts vairogdziedzeris.
(Visretāk urologu apmeklē vīrieši 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū 80 % pie speciālista nav bijuši nekad. Kaut problēmas ar prostatas dziedzeri puse vīriešu piedzīvo jau pirms/ap 40 gadiem - lielā daļā tas var būt labdabīgs prostatas iekaisums (prostatīts), ko visbiežāk izraisa infekcijas, un kas ir samērā vienkārši novēršams ar zāļu palīdzību.)

40-49 gadi
* Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas, valsts apmaksā)
* Ģimenes ārsts vai urologs, vai pats vīrietis domā un dara par prostatas veselības pārbaudi, veicot asinsanalīzes PSA (prostatas specifiskais antigēns) testu – reizi gadā. 
(Ja ģimenē paaudzēs (vectēvam, tēvam, tēva brālim, brālēnam u.c.) ir bijis prostatas vēzis, tad obligāti jāveic katru gadu PSA tests – sākot jau no 40 gadiem, lai ātri konstatētu, ja ir kādas iekaisuma izmaiņas ķermenī. Ja nav tā bijis, tad PSA var sākt taisīt no 45 gadiem.
Katram vīrietim obligāti jāizvēlas un jāsāk apmeklēt vīriešu ārsts jeb urologs, ja PSA ir paaugstināts, virs 4 mg/nl. Ja tā nav, tāpat būtu jābūt savam urologam, kuru reizi gadā apmeklēt tāpat kā sievietes apmeklē ginekologu.)

50-69 gadi
* Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas, valsts apmaksā);
Zarnu vēža skrīnings (slēpto asiņu tests) – reizi gadā, vēršoties pie ģimenes ārsta (izmeklējums ir bez maksas, valsts apmaksā);
Jāveic katru gadu PSA tests, jāapmeklē urologs.

70-79 gadi
 Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas, valsts apmaksā);
* Zarnu vēža skrīnings (slēpto asiņu tests) līdz 74 gadu vecumam – reizi gadā, vēršoties pie ģimenes ārsta (izmeklējums ir bez maksas, valsts apmaksā);
Jāveic katru gadu PSA tests, jāapmeklē urologs.
80-vairāk gadi
* Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas); 
Jāveic katru gadu PSA tests, jāapmeklē urologs.


 


Rakstā izmantoti Centrālās statistikas pārvalde (CSP), Slimību profilakses un kontroles centrs dati, 
Platformas www.viriesuveselibai.lv līdzautors – Ēriks Mikelšteins, ar laipnu K.Kaidakas atļauju daļēji izmantojot viņas rakstu “Zēni”.

 

Saistītie raksti