Kā runāt ar jaundzimušo pirmajā dzīves gadā

 04. augusts 2020 12:15 Raksts

Mūsdienās arvien biežāk uz logopēdiskajām nodarbībām tiek vesti nerunājoši bērni. Bērnam ir trīs, pat četri gadi, bet viņš nerunā vai var pateikt pāris vārdus. Nereti iemesli meklējami pavisam agrīnā vecumā. Kā runāt ar jaundzimušo, kāpēc ir svarīgi runāt ar zīdaini, kā attīstās bērna valoda, skaidro sertificēta logopēde Baiba Strause.



Foto: Shutterstock.com

Ja mazais saka tete, tad jums jāsaka tētis.


Tikko piedzimis bērniņš labi pazīst savas māmiņas balsi. Bērnam, esot mātes vēderā, māmiņa var dziedāt šūpuļdziesmas un lasīt skaļi grāmatas. Mātes valoda, balss tembrs, pieskārieni, glāsti lielajam puncim veido māmiņas komunikāciju ar gaidāmo mazuli. Mazulis vēderā jūt savas mammas emocionālo noskaņojumu. Bērna runas un valodas attīstība sākas jau grūtniecības laikā, taču pamati runas un valodas prasmēm tiek ielikti līdz trīs gadu vecumam.


No dzimšanas līdz trīs gadu vecumam bērna runas un valodas prasmēm ir jāpievērš vislielākā vērība.
Ir pienācis ilgi gaidītais brīdis – jaundzimušais nācis pasaulē. Mamma ir pirmais cilvēks, kuru  bērniņš atpazīst. Pēc pirmā kliedziena viņš kļūst mierīgs, sadzirdot viņas sirdspukstus un balsi. Bērns jūtas drošībā. Māmiņa ir iepazinusies, aprunājusies, apskatījusies uz savu ilgi gaidīto lolojumu. Jaundzimušais bērns uzreiz atpazīst savu mammu, un no šī mirkļa ir jāsāk ar bērnu runāt visas dzīves garumā. 

 

Kā runāt ar jaundzimušo?
Bērniņš ir tikko nācis pasaulē, ar viņu runājiet mierīgi, harmoniski un daudz. Iepazīstiniet ar sevi – es esmu tava mamma, es tevi ļoti gaidīju un rūpēšos par tevi, es tevi pabarošu, nomainīšu autiņus, nomazgāšu, apmīļošu, glāstīšu un iepazīstināšu ar zemes dzīvi, apkārtējo pasauli. Tas ir tavs tētis un tā ir tava māsiņa. Arī viņi rūpēsies par tevi, tāpat kā es.  Mēs esam viena jauka ģimene. Tūlīt atnāks daktere un parādīs man, kā tevi pareizi ir jāapkopj, jātur, jānomaina autiņus. Es tevi ļoti mīlu un turpmāk rūpēšos par tevi. Arī tētis un māsiņa par tevi rūpēsies, kad mēs no slimnīcas aizbrauksim uz mājām.

Nebaidieties no sarežģītiem vārdiem un runājiet ar bērnu teikumos. Vienu konkrētu darbību stāstiet dažādi – tu gribi ēst, tu esi izsalcis, tādā veidā paplašināsiet bērna vārdu krājumu. 

Pieskārieni, maigi glāsti, vecāku un apkārtējo iekšējais miers un harmonija no pirmsākumiem, ļaus zīdainim justies droši, un tas ir lielisks komunikācijas un valodas attīstības pirmsākums.
Bērna valoda attīstās no pirmās dzīves dienas, sākot ar zīšanu. Caur visām maņām – redzi, dzirdi, garšu, smaržu, tausti bērns uztver apkārtējo pasauli, uztver skaņas, vibrācijas, sajūtas, balss intonāciju. Emocionālais kontakts ar aprūpētāju – vecāku mīmika, balss rada pozitīvu runas attīstības vidi. 

 

Kā runāt ar bērnu līdz trīs mēnešu vecumam?
Bērnam ir divi līdz trīs mēneši – viņam aizvien vairāk sāk parādīties interese par apkārtējo pasauli.
Viņš vēro grabulīšus, čabošas grāmatiņas un citas mantiņas, klausās dažādās skaņās, ir ilgstošāk nomodā. Šajā vecumā ar bērnu ir jāsāk runāt ļoti daudz. Jāņem viņš klēpī horizontālā pozā un jāpienes pie loga – ārā spīd saule, tie ir koki, brauc mašīnas, jārunā ir par visu. Tāpat istabā mazo bērnu iepazīstinām ar priekšmetiem un norisēm – tā ir lampa, tas ir galds, tas ir lācis, māsa glauda kaķi. Bērns jau var sākt velties, tāpēc drošākā spēlēšanās vieta ir uz grīdas – paklājs. Ar bērnu mēs runājam visu laiku un par visu, kas esošajā mirklī notiek. 

Svarīgi sekot līdzi ne tikai aktīvajam, bet arī pasīvajam vārdu krājumam – vārdi, kurus bērns pats vēl nesaka, bet saprot to nozīmi.

Kā runāt ar bērnu piecu līdz astoņu mēnešu vecumam?
Bērnam ir jau pieci seši mēneši – viņš, iespējams, jau sēž. Ejiet ar mazo ārā pēc iespējas vairāk, neguldiet ratos, bet, ja fiziskā attīstība ļauj, sēdiniet, lai mazais redz un dzird visu notiekošo. Dariet tā, lai viņš jūs redz un runājiet ar viņu visas pastaigas garumā. Šodien ārā spīd saule, pūš vējš. Aizbrauca sarkana mašīna, tur brauc betona maisītājs, aiztraucās motocikls – brrrr, brrrrr. Motocikls ir ļoti skaļš. Mēs iesim uz veikalu, nopirksim dārzeņus zupai.
Piecos, sešos mēnešos bērniņš parasti sāk lalināt un gugināt, bet 7 līdz 7,5 mēnešu vecumā mazais sāk saprast, ka tas, kurš gugina ir viņš pats. Mazais sāk sevi sadzirdēt un atpazīt pats savu balsi. Bērns veido zilbju virknes – gih, tete, aga, gug.
Bērnam ar dzirdes traucējumiem 7-7,5 mēnešu vecumā lalināšana izzūd, jo viņš nedzird savu balsi, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi bērna valodas attīstībai, jo ir vecāki, kuri nezina, ka viņa bērns nedzird, bērns ir veiksmīgi adaptējies un valodu nolasa no aprūpētāja lūpām.

 

Kā runāt ar bērnu līdz gada vecumam?
Bērna interese par apkārtējo pasauli pieaug ar katru dienu. Svarīgi dot rokās atbilstošus grabulīšus un mantiņas, kas ļauj izjust formu un aptaustīt – čaukstinot vai grabinot dažādas rotaļlietas. Viņš kļūst aktīvāks – veļas, sēž un, tuvojoties gada vecumam, var sākt spert pirmos soļus. Bērns sāk teikt pirmos vārdus. Svarīgi ir ar bērnu aktīvi turpināt runāt. Runai ir jābūt tādai, lai atvase spētu to atkārtot. Nevajadzētu runāt ļoti ātri vai ļoti lēni. Nevajadzētu runāt pārspīlēti augstā tonī. Bērnam ir jādzird aprūpētāja emocijas, tembrs, balss tonis, kas parādīs jūsu noskaņojumu – prieku vai bēdas. Runājiet ar bērnu, paužot emocijas, vārdus atkārtojiet pareizās formās. Ja mazais saka tete, tad jums jāsaka tētis. Ja maizais saka buba, tad jūs sakiet bumba. Dodiet pareizu runas paraugu un atkārtojiet vārdus neskaitāmas reizes. Nebaidieties no sarežģītiem vārdiem un runājiet ar bērnu teikumos. Vienu konkrētu darbību stāstiet dažādi – tu gribi ēst, tu esi izsalcis, tādā veidā paplašināsiet bērna vārdu krājumu. 

 

Valodas attīstība pēc gada vecuma
Ir pagājis pirmais dzīves gads. Bērniņš ir adaptējies pasaulē, iespējams, sācis spert pirmos solīšus vai pat jau staigā. Ap gada vecumu parādās pirmie vārdi, kurus bērns izsaka ar nozīmi. Līdz gada vecumam svarīgs ir pasīvais vārdu krājums – bērns saprot vārda nozīmes. Pirmajā dzīves gadā viņš ir aktīvi klausījies māmiņas un citu aprūpētāju runā, pasīvi uzkrājot savas valodas zināšanas un izpratni par vārdu nozīmi. Ap pusotru gadu vecumu bērns skaidri jau pasaka ap trīsdesmit vārdiem.
Svarīgi sekot līdzi ne tikai aktīvajam, bet arī pasīvajam vārdu krājumam – vārdi, kurus bērns pats vēl nesaka, bet saprot to nozīmi. Pasīvais vārdu krājums ir lielāks par aktīvo, un, nesasniedzot divu gadu vecumu, bērnam jau vajadzētu saprast vienkārši pateiktas instrukcijas, piemēram, iedod man lāci, atnes man mašīnu u.c.

Mīļās mammas, tēti un citi aprūpētāji – bērna pirmais dzīves gads ir pamatu pamats valodas attīstībai, tas ir pats pirmsākums, tādēļ tik ļoti svarīgi ir ar jaundzimušo aktīvi nodarboties un sarunāties.


Lai jums veicas ielikt pamatus bērna valodas attīstībā!

 

Autore: Baiba Strause, sertificēta logopēde, privātprakses “Logopēdijas centrs” un “Logopēdijas privātprakse” dibinātāja, strādā Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolā, kā arī savās privātpraksēs. Piedāvā arī attālinātās tiešsaistes konsultācijas un apmācības bērniem ar skaņu izrunas traucējumiem – gan ārzemēs dzīvojošajām ģimenēm, gan Latvijā. Publicējusi logopēdiskos vingrinājumus (teorētisko daļu) bērnu žurnālā “Ezītis”. Latvijas Logopēdu asociācijas biedrs.

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas