3 ieteikumi, lai pēc peldēšanās neiedzīvotos veselības problēmās

Lai arī karstā dienā atveldzēšanās ūdenī  ir ļoti patīkama, jābūt uzmanīgiem, jo tā var sagādāt arī dažādas veselības problēmas.
Saslimšanas, kuras var izraisīt peldēšanās, ir dažādas – visbiežāk tas ir auss iekaisums, sievietēm arī urīnceļu iekaisums.

FOTO: Shutterstock.com

Saslimšanas, kuras var izraisīt peldēšanās, ir dažādas – visbiežāk tas ir auss iekaisums, sievietēm arī urīnceļu iekaisums.

Par saslimšanām, kas var būt tieši saistītas ar peldēšanos, un padomiem, kā no tām izvairīties, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece.

 

“Vasarā biežāk tiek runāts par saules izraisītām veselības problēmām – apdegumiem un pārkaršanu, taču, arī peldoties, jābūt vērīgiem. Saslimšanas, kuras var izraisīt peldēšanās, ir dažādas – visbiežāk tas ir auss iekaisums, sievietēm arī urīnceļu iekaisums, bet tikpat bieži iedzīvotāji sūdzas arī par alerģisku reakciju uz ādas, kas pamanīta tieši pēc peldēšanās,” stāsta farmaceite Anna Kivleniece.
 

Ausīm jābūt sausām

Viena no izplatītākajām saslimšanām, kas saistīta ar peldēšanos, ir infekciozs auss iekaisums jeb otīts – bieži dēvēts arī par peldētāja ausi, jo vairumā gadījumu iekaisums tiek iegūts tieši vasarās pēc peldēšanās. Ārējā ausī iekļūstot ūdenim, smiltīm un citiem svešķermeņiem, rodas labvēlīga vide, kur vairoties dažādiem mikroorganismiem. Iekaisuma veidošanos pastiprina arī nepareiza ausu tīrīšana, skrāpējumi auss ejā un ilgstoša austiņu lietošana. Lai izvairītos no iekaisuma, ausis jāmazgā un jātīra tikai tik dziļi, cik var aizsniegt ar pirkstu, tās jāslauka vai jātīra ar dvieli vai salveti. Peldoties jācenšas izvairīties no ūdens iekļūšanas ausīs, bet, ja tas nav iespējams, pēc peldes ar dvieli jānosusina auss ārēja daļa.

 

“Ja auss sāp vairāk nekā diennakti, jādodas pie ārsta, lai pārliecinātos, ka tas nav kāds progresējošs iekaisums, savukārt izdalījumi no auss liecina jau par ielaistu iekaisumu. Pie ārsta jādodas arī tad, ja sāpēm pievienojas temperatūra un slikta dūša. Pastāv mīts, ka, ja sāp auss, tajā jāievieto ģerānijas lapa, taču patiesībā ir tieši pretēji –  to nevajadzētu darīt, jo tās sastāvā esošajām vielām nav antibakteriālas iedarbības un tās var pat apdedzināt auss eju vai iesprūst tajā,” brīdina farmaceite Anna Kivleniece.

 

Parādoties pirmajiem simptomiem – velkošām sāpēm, biežai urinēšanai, dedzināšanai urīnpūslī, īpaši urinēšanas beigās –, ieteicams lietot vairāk šķidruma, vismaz divus litrus ūdens dienā.

Reklāma
Reklāma


Nestaigāt ar slapju peldkostīmu

Arī urīnceļu iekaisumi ir saslimšana, kas biežāk piemeklē vasarā. Ar tiem biežāk slimo sievietes, jo sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks un tajā vieglāk var iekļūt dažādi mikroorganismi. Urīnceļu iekaisumu provocē strauja temperatūras maiņa – karsts gaiss un vēss ūdens, staigāšana ar slapju un vēsu peldkostīmu –, kā arī novājināta imūnsistēma. Lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma, vēlams pirms peldēšanās sezonas sākuma norūdīt organismu, piemēram, dodoties kontrastdušās. Tāpat svarīgi neiet ūdeni sakarsušam, sasvīdušam un pēc peldes vienmēr noslaucīties. Ar slapju peldkostīmu jācenšas staigāt pēc iespējas īsāku laiku – saulē peldkostīms izžūs ātri, taču, ja tas pietiekami ātri nenožūst, mitrais audums notur zemāku ķermeņa temperatūru un iespējams viegli saaukstēties.

 

“Parādoties pirmajiem simptomiem – velkošām sāpēm, biežai urinēšanai, dedzināšanai urīnpūslī, īpaši urinēšanas beigās –, ieteicams lietot vairāk šķidruma, vismaz divus litrus ūdens dienā. Papildus var lietot arī ārstniecisko augu tējas, kas labvēlīgi ietekmē urīnceļus, piemēram, miltenes lapas, brūklenes lapas, bērza lapas un pumpurus, kumelīti, tīruma kosu. Šīs tējas labi noder urīnpūšļa skalošanai, palīdzot mazināt kaitīgo baktēriju koncentrāciju. Ja baktērijas nav savairojušās lielā daudzumā, lietojot uzturā dzērvenes un ārstniecisko augu tējas, iekaisums pāriet, taču, ja nav uzlabojumu divu dienu laikā vai sāpes pāriet uz muguras lejasdaļu un simptomiem pievienojas temperatūra, jādodas pie ārsta,” stāsta farmaceite.

 

 

Novērtēt ūdens kvalitāti

Lēni tekošos vai stāvošos ūdeņos, kuros mīt arī putni un ūdensdzīvnieki, ir lielāka iespēja savairoties mikroskopisko parazītu kāpuriem, kuri cilvēkiem ar jutīgāku ādu pēc peldes var izraisīt izsitumus. Šos alerģiskos izsitumus mēdz dēvēt par “peldētāju niezi” jeb cerkāriju dermatītu. Lai no izsitumiem izvairītos, iepriekš jāpārliecinās par peldvietas ūdens kvalitāti – vizuāli jānovērtē, vai ūdenī nav manāmas piesārņojuma pazīmes, piemēram, zilaļģe, tāpat jāpārliecinās, ka ūdenstilpnes tuvumā netiek baroti putni. Vislabāk izvēlēties oficiālās peldvietas, kurās regulāri tiek veikti arī ūdens kvalitātes mērījumi, un izvairīties no peldēšanās karjeros vai ezeros ar stāvošu ūdeni. Pēc peldes vienmēr kārtīgi jānoslaukās ar dvieli, ja iespējams – jānoskalojas dušā, un pēc tam jāsasmērē āda ar nomierinošu losjonu. Ja tomēr ir parādījušies izsitumi, tos nedrīkst kasīt, bet vēlams sasmērēt ar kādu pretalerģijas krēmu. Ja nieze pastiprinās, nepieciešams sazināties ar ārstu.