Kā vasarā pēc svīšanas un pārslodzes atjaunot minerāļu līmeni organismā

Minerāļi piedalās daudzos no svarīgākajiem organisma procesiem, tādēļ to līmenim ķermenī jāpievērš īpaša uzmanība. Lūk, daži no nozīmīgākajiem minerāļiem, kas nepieciešami veselīgai organisma funkcionēšanai.
 

Hlorīdi
Hlorīds tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem elektrolītiem un būtisku barības vielu cilvēku veselībai un ir nepieciešams visām dzīvajam. Tas ir minerālu piedeva, kas veicina fotosintēzes procesu augos un pat padara ēdienu garšīgāku – nātrija hlorīds ir mums visiem labi zināmais vārāmais sāls! Hlorīdi ir svarīgi ne tikai augiem, bet arī  ir izšķirīgi veselīga dzīvesveida nodrošināšanā cilvēkiem. Elektrolīti ir ārkārtīgi svarīgi – tie palīdz līdzsvarot šķidruma daudzumu šūnās un ārpus tām, uzturēt pareizu ķermeņa šķidruma līmeni asinīs, asinsspiedienu un pH līmeni, kā arī piedalās elektrisko impulsu nodrošināšanā, kas ietekmē muskuļu, nervu un sirds darbību. Hlorīdi vislielākajā daudzumā ir sālī, bet atrodami arī jūras zālē, rudzos, tomātos, olīvās.

Kalcijs
Kalcijs ir ķermenī visvairāk esošais minerāls, kas galvenokārt nepieciešams skeleta un muskuļu veselībai. Tā galvenā loma ir kaulu stiprināšanā un attīstībā, bet tas arī palīdz regulēt hormonus, muskuļu kontrakcijas (piemēram, palīdz pukstēt sirdij), nervu impulsus un asins recēšanu. Cilvēka ķermenis neražo kalciju, bet tikai apstrādā un absorbē to, piemēram, no uztura bagātinātājiem, tāpēc ir svarīgi, lai kalcija daudzums organismā būtu pietiekams, lai nodrošinātu ķermeņa ikdienas vajadzības. Ik dienu organisms zaudē lielu daudzumu kalcija, un, ja ķermenis katru dienu nesaņem pietiekami daudz kalcija, tas sāk patērēt kalciju no kauliem. Ilgtermiņā tas var novājināt kaulus, izraisot tādas kaites kā osteoporozi vai kaulu lūzumus pat pēc neliela kritiena. Lielisks kalcija avots ir sēklas (magoņu, sezama, čia u.c.), piens, siers un jogurts, pākšaugi un lēcas, taču ASV Nacionālā pētījumu padome ir paziņojusi, ka arī ūdens var palīdzēt ķermenim uzņemt ikdienas kalcija devu.

Magnijs
Magnijs ir ļoti svarīgs minerāls, un tam ir galvenā loma daudzos bioloģiskos procesos, kas saistīti ar enzīmiem, piemēram, ēdiena pārveidošanā par enerģiju, proteīnu formācijā, gēnu uzturēšanā, muskuļu kustībās un nervu sistēmas regulācijā. Tiek uzskatīts, ka novecošana, stress un dažādas slimības var palielināt magnija nepieciešamību organismā, un nepietiekama magnija uzņemšana un traucēta absorbcija veicina tādas kaites kā osteoporoze, hipertensija un aterosklerotiskas asinsvadu slimības. Tāpat pētījumos ir noskaidrots, ka magnijs var palīdzēt uzlabot sniegumu treniņos, tas mazina depresiju, insulīna rezistenci, cukura līmeni asinīs un asinsspiedienu, palīdz pret iekaisumu un migrēnām. Tumšā šokolāde, avokado, rieksti, pākšaugi un sēklas ir lieliski magnija avoti.