Kā mācīt bērnam izprast laiku un pazīt pulksteni? Speciālistu ieteikumi

Mācīt laika izjūtu – tas nav mācīt pulksteni. Ir pieaugušie, kuri ļoti labi pazīst pulksteni, bet mūžīgi kavē, kļūst paralizēti, saskaroties ar neizdarāmu darbu apjomu, viņi pārvērtē, cik kas aizņems laiku un nesaprot, kur paliek stundas, dienas, nedēļas...
Jo trauksmaināki ir jūsu bērni, jo svarīgāk viņiem ir iemācīties laika izjūtu un pazīt pulksteni.

FOTO: Shutterstock.com

Jo trauksmaināki ir jūsu bērni, jo svarīgāk viņiem ir iemācīties laika izjūtu un pazīt pulksteni.

Vietnes "Uzvedība.lv"  veidotāja Līga Bērziņa, skaidrojot, kas cilvēkiem veido sapratni par laika izjūtu, atzīst, ka bieži arī pieaugušajiem laika izjūta nav izveidojusies. Ir cilvēki, kas regulāri kavē, un ar laika plānošanu arī daudziem pieaugušajiem ir grūti un ar spējām uzstādīt reālistiskus mērķus, kā arī paveikt darbu laikā un apjomā.  "Līdz ar to grūti iemācīt bērniem to, ko paši neprotam," norāda Līga Bērziņa.


Idejas laika sajūtas mācīšanai

  • Māciet bērniem pulksteni. Ja bērns nepazīst pulksteni, jūs varat uzzīmēt modeļus – kad mazais rādītājs būs uz 6 un lielais uz 12, mēs dosimies peldēt. Te nav jāpazīst cipari, pietiek ar to, ka bērns pazīst un spēj salīdzināt attēlus.
  • Pamēģiniet vadīt nevis laiku, bet enerģiju. Tas nozīmē saprast sevi, saprast, kad tu spēj izdarīt vairāk, un kad  - mazāk. Atklāti pasaki bērnam un citiem ģimenes locekļiem, kā tu jūties, kurā laika posmā. Tas ir īpaši svarīgi tieši pašlaik, kad vēl notiek darbs no mājām.
  • Spontanitāte ir brīnišķīga, bet ne visiem. Ja bērni daudz uzdod jautājumus, “kas būs pēc tam?, ko mēs darīsim vēlāk”, pievērsiet pietiekamu uzmanību bērna sagatavošanai pārmaiņām.
  • Ja bērni bieži ir trauksmaini, var palīdzēt pulksteņi ar sekunžu radītajiem – jo mēs redzam, kā laiks iet uz priekšu. Jo trauksmaināki ir jūsu bērni, jo svarīgāk viņiem ir iemācīties laika izjūtu un pazīt pulksteni, savādāk viņi var mēģināt paātrināt laiku nepatīkamās situācijās, laužot priekšmetus vai citādi dinamiski uzvedoties, jo tad notikumi sāk ātri risināties. Tad arī rokaspulksteņi, taimeri, atgādinājumu aplikācijas var būt lielisks palīgs
  • Nenovērtējiet par zemu rutīnas spēku. Rutīna un tradīcijas signalizē, ka dzīvē viss ir drošībā. Rutīna samazina trauksmi, samazina kļūdu iespējamību un ietaupa laiku. Te var palīdzēt arī mūsu Kārtošanas spēle, jo kārtība palīdz ietaupīt laiku. Daudz laika!
  • Sekojiet līdzi savai retorikai. Nelieto “tūlīt”, ja tas nebūs tūlīt, nelietot “pagaidi minūtīti”, ja tā nebūs minūtīte.Ievērojiet konsekvences – viena stunda ir
  • patiešām viena stunda. Savādāk bērni iemācīsies šķību laika relativitāti, un viņam būs grūti sevi disciplinēt visu dzīvi.
  • Māciet prognozēt laiku. Uzdodiet bērnam jautājumu, “Kā tu domā, cik ilgi tas mums aizņems laiku?” Un pēc tam salīdzinām prognozēto ar realitāti. Tas radīs izpratni, cik ilgi kurš darbiņš aizņem laiku. Šī prasme noderēs visu dzīvi.

 

Ja bērns nespēj saņemties izdarīt savus darbiņus, vilcinās un tad krīt histērijā, ka viņam pietrūkst laika, noderīga būtu saruna, ka laiks sastāv no procesiem, nevis lietām. Ja bērns redz lietu “izdarīt mājas darbu”, viņš var sastingt. Procesi ir saprotamāki. Process ir “atvērt grāmatu”, atvērt burtnīcu, uzrakstīt datumu utt. Un katrs process sastāv no daudziem maziem procesiem, kurus mēs varam skaldīt līdz bezgalībai. Tās būs aizraujošas sarunas, kas mainīs bērnu izpratni par pasauli, un viņi iemācīsies nebaidīties no problēmām, jo redzēs tās sadalāmās vienībās.

 

Māciet bērniem prioritātes. Pajautājiet – mums ir laiks vai nu vecmāmiņas apmeklējumam vai arī peldei. Ko izvēlēties? Kādi plusi un kādi mīnusi ir kurai izvēlei?

 

Ļaujiet bērnam mācīties no konsekvencēm. Ja bērns ir nokavējis, nemeties uzreiz mierināt ar saldējumu vai novērst uzmanību, vai mazināt diskomfortu. Būtiskākais jautājums ir “Ko nākamreiz darīt savādāk?”.

 

Spēlējiet laika spēles, spēles uz laiku (bet ar iespējami zemu sacensību elementu). Sēžam ar acīm ciet un skaitām pus minūti, minūti, piecas minūtes. Šī ir lieliska spēle mašīnās, un jebkurā citā vietā, kur nepieciešams mierīgs gaidīšanas laiks.

Reklāma
Reklāma

 

Izmantojiet instrumentus laika mērīšanai – cepot kūku, parādi, ka tā cepsies 20 minūtes, un cik tas izskatās. Izmantojiet smilšu pulksteņus zobu mazgāšanai, tikšķošos virtuves pulksteņus lai mērītu atlikušo laiku datorspēlēm, laikam, lai pārslēgtos starp aktivitātēm utt.

 

Mācieties reverso plānošanu – nosakiet, kur un cikos jums jābūt un tad kolīgi skaitiet laiku atpakaļ, atzīmējot būtiskākos pieturas punktus līdz sākuma aktivitātei. Maziem bērniem būs grūti izsekot visam līdzi, bet arī jūsu skaļā domāšana ļaus viņiem justies droši un dos kontroles sajūtu pār situāciju. Un jūs redzēsiet – viņi arī būs lieliski atgādinātāji. Ar laiku.

 

Trenējiet apzinātību, “šeit un tagad” mirkļus - skatieties uz sveci, vērojiet ugunskuru,  mācieties elpošanas vingrinājumus (jā, elpošanai arī ir tieša saistība ar laika izjūtu), aprakstiet kādu priekšmetu, spēlējiet vārdu spēles, priecājieties pat putnu lidojumā, vērojiet mākoņu formas utt. Lai laiku vadītu, tas jāprot arī apstādināt. 

 

Apbalvojiet sevi un savējos par iekļaušanos laikā!