Infektoloģe: vasaras pilnbriedā iespēja inficēties ar parazītiem ehinokokiem pieaug

Lai arī ilgstoši ticis uzskatīts, ka Latvijā ehinokokoze nav problēma, pacientu skaits ik gadu pieaug. Ehinokoki ir aptuveni piecus milimetrus lieli parazīti, kuri kāpura stadijā var iemājot cilvēka plaušās, aknās un pat smadzenēs. 

Dati liecina – jo vairāk uz dienvidiem, jo ehinokokoze ir plašāk izplatīta.

FOTO: Shutterstock.com

Dati liecina – jo vairāk uz dienvidiem, jo ehinokokoze ir plašāk izplatīta.

Ehinokokozei RSU docētāja veltījusi trīs doktorantūras gadus, izstrādājot Latvijā pirmo pētījumu par slimības izplatību, riska faktoriem, diagnostiku un ārstēšanu. Šajā laikā ehinokokozes izplatība pasaulē, jo sevišķi Āzijā un arī Eiropas dienvidos, ir pieaugusi. “Francijā, kur ir lielākais ehinokokozes saslimšanas gadījumu skaits Eiropā, veica pētījumu mazajos piemājas dārziņos, un gandrīz katrā atrada ehinokoku oliņas. Tas ir tāpēc, ka labvēlīgā klimatā oliņas neiet bojā. Turklāt Francijā ir līdzens reljefs un daudz pļavu, kur dzīvo mazie grauzēji, līdz ar to ir daudz lapsu, kas ar fekālijām inficē vidi. Pilsētas paplašinās, pietuvojas mežam, un dzīvnieki, pielāgojoties apstākļiem, nāk pēc pārtikas,” stāsta pētniece.

 

Dati liecina – jo vairāk uz dienvidiem, jo ehinokokoze ir plašāk izplatīta. Igaunijā gada laikā ir viens vai divi saslimšanas gadījumi, Latvijā 10 līdz 15, Lietuvā – no 30 līdz 50, un šiem skaitļiem ir tendence pieaugt.


“Klimats kļūst siltāks visā pasaulē, un dabā ehinokoka oliņas var izdzīvot vidēji gadu. Ja temperatūra nenokrīt īpaši zemu, tad tās izdzīvo vairāk un ilgāk. Arī Latvijā mums vairs nav tādu ziemu, kādas bija agrāk,” norāda S. Laivacuma.
 

Kā izvairīties no parazītiem?
Lai izvairītos no saslimšanas, svarīgi ir regulāri ar ziepēm mazgāt rokas, vismaz divreiz gadā attārpot suņus un kaķus, kā arī uzmanīties ar nemazgātu meža un mājas ogu ēšanu. “Ieteicams arī norobežot piemājas dārziņus, lai dzīvnieki netiek iekšā,” iesaka ārste, piebilstot – arī tad, ja nekas nesāp, būtiskas ir regulāras vizītes pie ģimenes ārsta, jo īpaši laukos dzīvojošajiem.

Reklāma
Reklāma

Dažkārt, ja slimība ir jau ilgstoši, pacientam var būt ādas nieze, jo parazīts nospiež žults struktūras, taču kopumā ņemot ehinokokozei nav specifisku pazīmju, tāpēc visbiežāk šo slimību atklāj nejauši. “Kad sāp vēders vai ir diskomforts vēderā, pacientam nereti tiek veikta ultrasonogrāfija, un tad atklājas, ka aknās kaut kas ir. Tad papildu izmeklējumos tiek noskaidrots, ka tas “kaut kas” ir ehinokoki,” stāsta ārste.


Cilvēks ir ehinokoka starpsaimnieks, īstie šī parazīta saimnieki ir plēsējdzīvnieki.
Parazīts piesūcas sava saimnieka zarnām, bet starpsaimniekiem iemitinās aknās, plaušās, nierēs, liesā un pat galvas smadzenēs un kaulos, kur tas dzīvo un vairojas. Ja cilvēka organismā ir viens parazītu perēklis, tad slimība ir ārstējama izoperējot. Ja ir vairāki perēkļi dažādos orgānos, tad pretparazitārie medikamenti šiem pacientiem jālieto visu mūžu, jo reti kurš pacients izārstējas. Medikamenti aptur šo parazītu vairošanos, taču pilnībā tos neiznīcina.