Psiholoģe: neveiksmīga grūtniecība un zaudējums ir jāizsēro
Grūtniecība un bērna sagaidīšana pasaulē visbiežāk ir laimīgs, gaidīts notikums, tomēr gandrīz ceturtā daļa sieviešu Latvijā ir saskārušās ar spontāno abortu. Tepat mums līdzās katru gadu vairāki desmiti mammu savu mazuli zaudē dzemdībās vai īsi pēc tam.
Par to, kādēļ svarīgi ir ļaut sev
sērot un kāpēc mēs bieži vien šo iespēju liedzam, stāsta
psiholoģe Ilze Vardanjana, “Skolas Mammām un
Tētiem” speciāliste.
Neveiksmīga grūtniecība, bērna zaudējums un arī aborts mūsu sabiedrībā savā ziņā ir kļuvušas par “tabu” tēmām, par kurām skaļi nav pieņemts runāt. Tomēr zaudējums un bieži vien izmisums rada neaprakstāmu vientulības izjūtu. Sēras var pārņemt visu prātu un ķermeni, radīt apjukumu un dzēst saikni ar realitāti. Emocijas tikpat labi var arī šķietami pazust un pēcāk atkal izpausties pilnīgi citādi un it kā neizskaidrojami.
“Mūsos ir vēlme beigt skumt pēc
iespējas ātrāk, jo tas ļauj mobilizēties un turpināt dzīvi, kā
ierasts. Tas ir tik normāli izvairīties no negatīvu notikumu
cilāšanas. Tomēr izvairīšanās var mūs atturēt no atlabšanas. Nereti
negribas par notikušo runāt, jo domājam, ka tas neko nedos vai
tikai vairos skumjas. Šīs bailes “iestrēgt” skumjās nozīmē ticēt,
ka es pats netikšu ar savām emocijām galā. Bet ar atbalstu mēs
varam gan līdz mielēm izsāpēt, gan celties, lai ietu tālāk,” stāsta
Ilze Vardanjana, “Skolas Mammām un Tētiem” psiholoģe.
Sēras var izpausties gan kā dusmas, gan fizisks nelabums vai drebuļi, sastingums vai pēkšņi atmiņu uzplaiksnījumi. Lai emocijas nekļūtu nepanesamas, tās jānosauc vārdā.
Sēras var izpausties gan kā dusmas,
gan fizisks nelabums vai drebuļi, sastingums vai pēkšņi atmiņu
uzplaiksnījumi. Lai emocijas nekļūtu nepanesamas, tās jānosauc
vārdā. Ko es jūtu? Vai dusmu pamatā ir netaisnība, ka tas notika ar
mani? Varbūt tās ir ilgas pēc bērniņa, sēras par viņa nāvi?
Atbalstošai sarunai ar kādu tuvu cilvēku vai psihologu var palīdzēt
emocijas atpazīt un pieņemt.
Kādreiz sēras var izpausties kā
izmisīga vēlme notikušo paturēt pie sevis, ne ar vārdu nepieminēt.
Bet mūsu psihe tik viegli nav apmānāma un sēras tāpat mūs pavada,
tikai ne tik atklāti. Mēdz teikt, ka emocijas ir kā ļoti uzticams
pastnieks – tās savu sūtījumu mums piegādās tā vai citādi.
Realitātē tas var nozīmēt, ka skumjas un ilgas mums tiek
“atsūtītas’’ kā aizkaitināmība uz tuvākajiem par ikdienišķiem
sīkumiem, kā dusmu sprādzieni, kā pārlieka alkohola lietošana vai
cita destruktīva uzvedība. Tikai atpazīstot savas izjūtas, ir
iespējams pieņemt notikušo.
“Mēs katrs drīkstam skumt, un katrs
no mums ir pelnījis mierinājumu neatkarīgi no citu cilvēku
ciešanām. Ja tuvinieki kādu iemeslu dēļ nespēj šajā laikā
atbalstīt, atbalsts ir jāmeklē pie profesionāļa,” norāda Ilze
Vardanjana.
Atbalsta saruna ar psihologu var
palīdzēt izprast savas iekšējās izjūtas, rast spēku atvadām,
pieņemt zaudējumu un atraisīties no skumjām, lai turpinātu dzīvi
pilnvērtīgi. Vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” skola piedāvā
iespēju saņemt vienu konsultāciju par zaudējuma tēmu pie psiholoģes
Ilzes Vardanjanas.
Uz vizīti sieviete var doties viena vai arī kopā ar savu partneri. Attālinātajai sarunai iespējams pieteikties portāla “Mammamuntetiem.lv” sadaļā “Skola Mammām un Tētiem”.
Tuvākais datums: 7. jūlijā plkst. 13.00
Summa: 25 eiro