D vitamīna trūkums, iespējams, ir viens no Covid-19 smagas noristes iemesliem

Zinām, ka D vitamīnam ir liela nozīme mūsu veselībā. Daudziem cilvēkiem organismā tā trūkst. Taču nu informācijai par šo būtisko vitamīnu pievienojusies jauna šķautne – vai pietiekams D vitamīna līmenis asinīs var palīdzēt izvairīties no smagākas slimības gaitas, intensīvās terapijas un pat nāves COVID-19 inficēšanās gadījumā?

D vitamīnu var uzņemt arī ar dažādiem produktiem, piemēram, ar lasi, tunci, arī ēdot sieru un olu dzeltenumus.

FOTO: Shutterstock.com

D vitamīnu var uzņemt arī ar dažādiem produktiem, piemēram, ar lasi, tunci, arī ēdot sieru un olu dzeltenumus.

Dažādu valstu pētnieki atklājuši, ka iepriekšējie smagie COVID-19 gadījumi, iespējams, ir saistīti ar D vitamīnu līmeni organismā – pacientiem, kuriem bijusi nepieciešama intensīvās terapijas palīdzība, D vitamīns asinīs bijis pazemināts. Turklāt valstīs ar augstāku vīrusa mirstības rādītāju lielākajā daļā populācijas šī vitamīna organismā trūka vairāk nekā valstīs ar zemāku mirstības līmeni.

 

Iespējams, optimāls D vitamīna daudzums var palīdzēt vieglāk atgūties, ja ir bijusi inficēšanās ar bīstamo vīrusu. 

Paskatīsim, ko vēsta pētījumi, kas parāda saikni starp COVID-19 vīrusa smaguma pakāpi un D vitamīna daudzuma līmeni organismā.


Pētnieki no Lielbritānijas, kuri analizēja saikni 20 Eiropas valstīs, konstatēja, ka valstīs ar zemāku D vitamīna līmeni iedzīvotājiem bija biežāka saslimstība ar vīrusu, kā arī lielāks nāves gadījumu skaits. Savukārt, pielietojot modelēšanu, atklāts, ka tiem, kuriem ir nepietiekams D vitamīna līmenis asinīs sasirgstot visticamāk 17% gadījumu slimība attīstīsies smagā formā, bet no tiem, kuriem šis vitamīns ir pietiekamā daudzumā – tikai 14% gadījumu. Luiziānas un Teksasas pētnieki, novērtējot 20 saslimušos pacientus secināja, ka 11 pacientiem ir vitamīna deficīts. Līdzīgu ainu uzrāda Indonēzijas zinātnieku grupa novērtējot 780 dokumentētus COVID-19 saslimušo gadījumus – lielai daļai mirušo vitamīns bijis zem normas.
 

Veiktie pētījumi, kuros analizēta D vitamīna ietekme uz koronavīrusu, ir salīdzinoši jauni. Tādēļ pētnieki joprojām ir uzmanīgi ar apgalvojumiem – jā, D vitamīns atvieglo izveseļošanos no COVID-19 vai samazina mirstību no tā. Taču uzturēt vajadzīgo D vitamīna līmeni organismā tik un tā ir vērts!

 

Ko D vitamīns sniedz organismam?

Visvairāk zināmā ir D vitamīna spēja uzlabot kaulu veselību. Turklāt tas var palīdzēt samazināt elpceļu slimību risku. D vitamīnam ir pozitīva iedarbība uz organisma imūnspēju, tas var palīdzēt pasargāt no iekaisuma un piedalās dažādos vielmaiņas procesos. Pētījumi pierāda, ka tam ir nozīme diabēta un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanā, tas var veicināt sirdsdarbību, mazināt astmas lēkmju uzliesmojumus un uzlabot nervu sistēmas darbību. Tāpat šī vitamīna pietekams līmenis asinīs spēj veicināt brūču ātrāku sadzīšanu un grūtniecēm samazina priekšlaicīgu dzemdību risku.

 

D vitamīna trūkums

Viens no veidiem, kā uzņemt D vitamīnu, ir ar saules stariem, taču tā ir tikai neliela daļa no vajadzīgā. Tāpēc vairums cilvēkiem ar saules sniegto vitamīna devu vien nepietiek. Turklāt jāņem vērā arī sauļojoties nodarītais kaitējums un riski ādai.

Reklāma
Reklāma

Dažkārt D vitamīna trūkumu organismā pašam pacientam var būt grūti noteikt. Taču pazīmes, kas var liecināt par šī vitamīna trūkumu ir bieža slimošana, pastiprināta svīšana, nogurums vai nespēks un sāpes muskuļos. Tā trūkums var negatīvi ietekmēt psihoemocionālo veselību un būt riska faktors ādas slimībām vai to saasinājumiem (psoriāze, vitilogo, atopiskais dermatīts, ādas vēzis). 



Papildus D vitamīna lietošana

Lai arī D vitamīnu var uzņemt arī ar dažādiem produktiem, piemēram, ar lasi, tunci, arī ēdot sieru un olu dzeltenumus, visticamāk pazemināta tā līmeņa gadījumos nāksies lietot aptiekā nopērkamos preparātus.

Vispirms ir jānosaka, vai jums patiešām D vitamīna organismā trūkst. To iespējams noskaidrot ar laboratoriskām analīzēm. Tālākais jau ir ārsta un farmaceita rokās! “Aptiekās farmaceiti var ieteikt dažādus vitamīnu kompleksus un specializētus preparātus, kas satur arī D vitamīnu. Šo preparātu klāsts kļuvis bagātīgs un ikkatrs spēs atrast D vitamīna preparātu, kas atbilst viņa vajadzībām – kapsulās, mutē izsmidzināmais sprejs, mutē šķīstošās tabletes un bērniem piemērotās želejkonfektes. Turklāt atšķiras ne tikai lietojamo preparātu daudzveidīgās uzņemšanas formas, bet arī nepieciešamās devas. Aptiekas plauktos var atrast D vitamīnu sākot no pāris mikrogramiem līdz pat 100 mikrogramiem jeb 4000 SV (standarta vienībām),” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. „Taču, ja ārsts pēc analīžu rezultātiem būs konstatējis šī vitamīna deficītu, viņš var izrakstīt arī recepšu medikamentus un noteikt speciālu devu, lai sasniegtu pacientam nepieciešamo D vitamīna līmeni.” 

 

D vitamīna pārdozēšana

Ērika Pētersone brīdina, ka nevajadzētu pašam izlemt – lietot vai nelietot papildus D vitamīnu. Pārmērīga lietošana lielās devās var izraisīt toksisku reakciju un virkni citu problēmu, piemēram, kalcija līmeņa palielināšanos, vemšanu, vājumu, neregulāru sirdsdarbību un biežu urinēšanu. Pārdozēšanas gadījumā var rasties arī apetītes trūkums, aizcietējums, kuņģa problēmas. 

 

Avoti:

Vietnes webmd.com publikācija:“More Vitamin D, Lower Risk of Severe COVID-19?” 2020

“Veselības Noslēpumi” 2019: “Saules vitamīns”