Stipri sitas sirds. Vai veģetatīvā distonija? Atbild speciālists

Lasītājs Intars jautā: "Esmu 28 gadus vecs (augums – 180 cm, svars – 85 kg). Dažkārt naktīs nākas celties, jo sirds sāk stipri sisties, jūtams pulss – visstiprāk vēderā. Var redzēt, kā vēders „cilājas” no sirdspukstiem. Šie simptomi mēdz parādīties arī dienas laikā."

Stipro sirds pukstēšanu, sišanos patiešām var izraisīt veģetatīvā distonija. Īslaicīga elpas aizciršanās, trauksme un vājums pēc fiziskas slodzes arī var būt saistāma ar šo saslimšanu.

FOTO: Shutterstock.com

Stipro sirds pukstēšanu, sišanos patiešām var izraisīt veģetatīvā distonija. Īslaicīga elpas aizciršanās, trauksme un vājums pēc fiziskas slodzes arī var būt saistāma ar šo saslimšanu.

Neatkarīgi no iepriekš minētajām sūdzībām, dienas gaitā var gadīties, ka „aizcērt elpu” uz apmēram sekundi un liekas, ka ķermenis sastingst uz to brīdi un sirds izlaiž sitienu.

Dažkārt pēc fiziskām aktivitātēm (piemēram, svaru zāles, futbola spēles) jūtu trauksmi, sirds nespēj nomierināties, ir vājums. Pirms gada veicu magnētisko rezonansi sirdij, balstoties uz minētajām sūdzībām. Viss bija kārtībā. Esmu izgājis arī slodzes testu uz veloergometra (sasniedzu 300 W) – viss bija normā, tostarp arī asinsspiediens. Ģimenes ārsts pieņem, ka tie varētu būt veģetatīvās distonijas izraisīti traucējumi.


Vai tiešām šo stipro sirds pukstēšanu, sišanos var izraisīt veģetatīvā distonija? Vai pēkšņa, īslaicīga elpas aizciršanās, trauksme un vājums pēc fiziskas slodzes arī var būt saistāmi ar veģetatīvo distoniju? Vai tā var būt cita saslimšana?

 

Atbild veselības centra Vivendi psihoterapeits, psihosomatikas ārsts Tarass Ivaščenko:

“Stipro sirds pukstēšanu, sišanos patiešām var izraisīt veģetatīvā distonija. Īslaicīga elpas aizciršanās, trauksme un vājums pēc fiziskas slodzes arī var būt saistāma ar šo saslimšanu.

Reklāma
Reklāma

Taču tā var būt arī cita slimība. Tieši tāpēc ir svarīgi vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt vispusīgu un rūpīgu izmeklēšanu, piemēram, EKG, veloergometriju, vairogdziedzera izmeklēšanu, kortizola, adrenalīna līmeņa noteikšanu (lai izslēgtu hipertireozi, feohromocitomu, hiperaldosteronismu), noskaidrot kalcija, magnija, kālija, dzelzs līmeni asinīs, nieru un aknu funkciju rādītājus. Tikai tad, kad diagnoze būs apstiprināta, izslēdzot somatiskās saslimšanas, ir jēga doties pie psihoterapeita.”

 

Avots: Jauns.lv

Saistītie raksti