Bērna trīs paklausības līmeņi pēc Marijas Montesori audzināšas principiem

Marija Montesori, Montesori metodes autore, runā par trīs paklausības posmiem, kurus bērns savā dzīves laikā izdzīvo, turklāt katrs savā tempā. Šo tempu ietekmē bērna raksturs un vide, kurā viņš aug.

 

Katrā bērna augšanas posmā ir savādāka izpratne par vecāku klausīšanu.

FOTO: Shutterstock.com

Katrā bērna augšanas posmā ir savādāka izpratne par vecāku klausīšanu.

Par to, kā katrā vecuma posma veidojas bērna paklausības izpratne, vecākiem stāsta Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra Montesori pedagoģijas kursu pasniedzēja un Latvijas Montesori asociācijas priekšsēdētāja Zane Baltgaile.


Neklausīšu, jo gribu darīt ko citu 

Pirmais paklausības līmenis bērniem ir apmēram līdz 3 - 3,5 gadu vecumam.  Šajā vecumā bērns nav spējīgs paklausīt tikai tāpēc, ka vecāki tā grib. Tikai tad, ja vecāku izteiktais lūgums sakrīt ar bērna iekšējo impulsu un iekšējām interesēm, viņš var izpildīt doto rīkojumu. Bērns ir savas personības veidošanās procesa pašā sākuma, un vēl neprot vadīt un kontrolēt savu gribu apzināti. 


Pirmām kārtām mazuli vada viņa neapzinātie iekšēji impulsi. 
Piemēram, bērns ir apzinīgi tīrījis zobus jau kādu laiku. Būs brīdis, kad viņš to darīs ļoti labprāt. Bet tad pienāks brīdis, kad bērns sāks protestēt un negribēs darīt to, ko līdz šim darīja ar prieku. Tas nenozīmē, ka  viņš neklausa. Visdrīzāk, ka tad, kad viņš tīrīja zobus bez iebildumiem, viņš to gribēja darīt, tas bija kaut kas jauns un interesants. Bet tagad šī prasme ir apgūta un process vairs nešķiet saistošs. 


Ja vecāki vēlas kādu ieradumu padarīt par ierastu rutīnu, ir svarīgi uzsākto turpināt arī tad, ja bērns izrāda negribēšanu un protestē. Turklāt negatīvās emocijas, ko bērns iegūst šajās situācijās, arī ir dzīves pieredze. Bērnam ir jāiemācās saskarties un iemācīties tikt galā ar negatīvajām emocijām, ko viņš šajā vecumā piedzīvo. 

 

Ja vecāki vēlas kādu ieradumu padarīt par ierastu rutīnu, ir svarīgi uzsākto turpināt arī tad, ja bērns izrāda negribēšanu un protestē. 


Pirmā paklausības līmeņa posmā nav jēgas skaidrot, kāpēc kaut kas jādara vai lūgties kaut ko izdarīt. Bērna uztvere vēl nav attīstījusies tiktāl, lai šo informāciju spētu uztvert un analizēt. Destruktīvas darbības šajā vecumā, piemēram, kaķa raustīšana aiz astes, ir vienkārši jāpārtrauc ar stingru NĒ. 

 

Pamatbaušļi, ko šajā vecumā ievērot

  • Noteikt, ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā, un konsekventi pie tā pieturēties.
  • Vadīties pēc principa  Tu vari darīt gandrīz visu, izņemt to, kas kaitē tavai vai citu cilvēku dzīvei.
  • Paklausība mijas ar nepaklausību. Vienā brīdī bērns kaut ko var izdarīt, citā nevar. Viss atkarīgs, vai vecāku lūgums saskan ar bērna iekšējo vēlmi.
  • Pēc iespējas atļaut tās darbības, kas viņu aizrauj, un kas nekaitē citiem.
  • Bērna uzvedību vada viņa iekšējā griba.


Lasi arī: Mazulim draudzīga un attīstoša bērnistaba pēc Montesori metodes 


Pārbaudu robežas

Otrais paklausības līmenis ilgst no 3,5 gadu vecuma līdz 5 gadiem
Šajā vecumā bērnam būtu jābūt spējīgam paklausīt praktiski vienmēr. Ja vien vecāki ir ļāvuši iepriekšējā vecumposmā pavadīt laiku koncentrējoties un apgūstot iekšējo disciplīnu, ļaujot dzīvot vidē, kas atbilda viņa vajadzībām, bērnam jau būtu jāspēj sevi kontrolēt, klausīt vecāku vai citu pieaugušo gribai. Šis ir posms, kad spilgti izpaužas novērojumi, kas bijuši apkārtējā vidē. Bērni ļoti atdarina vecākus šajā vecumā.
Lielākais izaicinājums šajā vecumā – veidojas bērna pašapziņa  un viņš pārbauda vecāku noteiktās robežas. 

 

Kad bērns ir ieguvis zināmas spējas tikt galā ar savām vajadzībām pats - spēj apģērbties, paēst, viņam gribas pārbaudīt, cik tālu vecāki viņam ļaus visu noteikti pašam. Varbūt vecāki ļaus arī pašai izvēlēties, cikos ies gulēt? Ko ēst? 


Ja šajā vecumposmā bērns nespēj paklausīt,  jāpadomā, vai iepriekšējā vecumposmā paši vecāki ir bijuši pietiekami konsekventi un nav brīžiem kaut ko lieguši, brīžiem atļāvuši. Tas bērnam iekšēji rada jucekli, vai NĒ vienmēr ir NĒ. Varbūt NĒ ar čīkstēšana var pārvērsties par JĀ? Šāda vecāku piekāpības bērnam māca manipulēt. 

 

Reklāma
Reklāma

Kad bērns ir ieguvis zināmas spējas tikt galā ar savām vajadzībām pats - spēj apģērbties, paēst, viņam gribas pārbaudīt, cik tālu vecāki viņam ļaus visu noteikti pašam. Varbūt vecāki ļaus arī pašai izvēlēties, cikos ies gulēt? Ko ēst? 


Noteikumus joprojām nosaka vecāki, tāpēc ir svarīgi stingri pieturēties pie saviem noteikumiem. Ne vienmēr ir nepieciešams bērnam skaidrot tādus komplicētus jautājumus, kāpēc ir jāiet gulēt laicīgi vai kāpēc ir svarīgs veselīgs uzturs. Pietiek ar to, ka vecāki mājās nosaka noteikumus, kurus bērnam ir jāievēro. 

 

Vecākiem izlemj, kuras prasības ir tiešām svarīgas un nav maināmas. Bērns mēģina noskaidrot, cik tālu viņš šīs robežas var pabīdīt.

 

Pamatbaušļi, ko šajā vecumā ievērot:

  • Būtiska ir konsekvence: ja vienreiz kaut ko neatļāvu, tad neatļaušu arī nākamo reizi.
  • Paklausība atkarīga no ārējiem apstākļiem – spēj izpildīt to, ko kāds lūdz.

 

Vēroju, vai vecāki paši dara to, ko prasa no manis

Trešais paklausības līmenis sākas apmēram no 5 gadu vecuma, kad sākas “iekšējā paklausība”. Bērns kaut ko ievēro nevis tāpēc, ka kāds to ir teicis, bet tāpēc, ka tas viņam pašam sagādā prieku. 


Ja bērns ir dzīvojis vidē, kur kārtība ir uzskatīta par vērtību, un viņam bija jāiesaistās šīs kārtības uzturēšanā, tad trešajā paklausības līmenī bērns patiesi  un ar prieku iesaistīties procesos bez pieaugušo motivēšanas. Šis ir brīdis, kad ar bērnu var runāt par vērtībām, kāpēc kaut kas ir jādara. Veidojas iekšējā disciplīna un iekšējā motivācija. 

 

Konflikti šajā vecumā ir nevis par robežu pārbaudīšanu, bet ko, ka vecāku vārdi nesaskan ar vecāku darbiem, un ka tas tiek prasīts no bērniem. 


Pamatbauslis, ko šajā vecumā ievērot: 

  • Liela nozīme ir tam, kāds ir pats pieaugušais, ko viņš rāda un ko dara. Nevar prasīt no bērna to, ko nedara  pieaugušais.
     

Noskaties video padomu šeit.

 

Saistītie raksti