Kāpēc bērni šobrīd ir laimīgāki? Un citi neparedzēti karantīnas ieguvumi

Tāpat kā vairums vecāku, arī Sīgala Heigeidža, trīs bērnu mamma no Kalifornijas, bija skeptiska par visas ģimenes pašizolāciju vienā mājā.  Visu dienu kopā? Vienā mājā? Kā bērni uz to reaģēs? Izrādās, ka daudz labāk nekā viņa varēja iedomāties. Viņa stāsta, ka  viņas bērni (8, 7 un 4 gadi) pēdējā mēneša laikā ir kļuvuši jaukāki viens pret otru un daudz patstāvīgāki.

FOTO: Shutterstock.com

‘’Iepriekšējā dienas režīmā viņiem nebija brīva laika vienkārši atrasties mājās. Katru dienu pēc skolas mēs skrējām uz mūzikas nodarbībām, uz vingrošanu, tad devāmies mājās, lai izpildītu mājas darbus un dotos gulēt,’’ stāsta trīs bērnu māmiņa. ‘’Tagad mums ir iespēja kopā muļķoties un atpūsties. Bērni tiešām šķiet pieaugušāki un starojoši.’’

‘’Šī situācija man ir atvērusi acis. Es nevēlos atgriezties pie mūsu agrākās lietu kārtības.’’

Vairāki vecāki ir saskārušies ar līdzīgu un negaidītu situāciju: viņu bērni šķiet laimīgāki. Viņi ir mazāk aizņemti, viņiem ir lielāka kontrole pār savu laiku, viņi labāk guļ, vairāk spēlējas ar citiem ģimenes locekļiem un pavada laiku kopā ar vecākiem, tādējādi jūtoties daudz labāk.

Protams, šīs sajūtas ir neliela daļa no tā, ko bērni piedzīvo. To starpā ir arī satraukums, bailes un skumjas. Un ir milzīgs skaits bērnu, kuri dzīvo finansiālas nedrošības apstākļos. Neviens saprātīgs cilvēks nesagaida, ka šādos apstākļos bērni jutīsies labāk.

Tomēr, atgriežoties pie laimīgajiem gadījumiem, kuros vecākiem ir dota iespēja pārdomāt savu līdzšinējo dzīvi un dienas režīmu, viņi patiešām lielākoties nevēlas atgriezties pie dienas režīma, kāds tas bija pirms pandēmijas.

Lili Vuenšera soprāns un Leipcigas operas nama ansambļa dalībniece dzied, kamēr viņas 10 gadus vecais dēls un 4 gadus vecā meitiņa spēlē spilvenu cīņas.

 

Kāpēc mūsu bērni bija tik nemierīgi?

Skola ir kļuvusi vairāk orientēta uz sasniegumiem un iespējas radošuma izpaušanai bija sarukušas. Bērnu pašnāvību līmenis mācību gada laikā ir divreiz augstāks nekā vasarā. 

Reklāma
Reklāma

Mums ir tendence domāt, ka bērni vislabāk attīstās, kad tos uzrauga pieaugušie. Bērni reti var atpūsties no pieaugušo vērtēšanas un vadīšanas. Taču bērniem ir nepieciešams veselīgi un laimīgi attīstīties, kad ir laiks gan spēlēties, gan izzināt lietas. Taču tagad bērniem pēkšņi ir dota šāda iespēja - pašiem sevi vadīt, kļūt patstāvīgākiem.

 

Vecāku novērotās pozitīvās izmaiņas

Vecāki stāsta, ka ir novērojuši, ka bērni vairāk uzņemas risku un neatkarību. Diāna Deivida Džozefa, piecgadīgu trīņu mamma, stāsta, ka šobrīd daudz retāk dzird vārdu ‘’mammu,…’’ . Ja kādreiz bērniem pēc skolas vajadzēja palīdzību mājas darbos, tagad viņi paši menedžē savu dienu.  ‘’Es nejokoju, pirms tam viņi neko nespēja izdarīt bez manas palīdzības. Pat glāze ūdens bija jāpasniedz man,’’ viņa stāsta. ‘’Tagad ir jūtama jaunatklāta sajūta, ka mums taču nevajag, lai mamma seko līdzi visam, ko mēs daram.’’

Divu bērnu mamma no Ziemeļkarolīnas ir pamanījusi līdzīgas izmaiņas savā 12 gadus vecajā meitā, kurai ir diagnosticēts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, un autiskā spektra traucējumi. ‘’Pēc apmēram divām nedēļām, kas pavadītas pašizolācijas režīmā, es pamanīju uzlabojumus - mana vecākā meita bija izveidojusi pati savu mācību sistēmu, piemēram, katru dienu mācās spēlēt klarneti. Kaut ko tādu es pirms tam nevarēju panākt, jo klarnetes spēle bija ‘’prasība’’.’’ Viņa ir nākusi klajā ar dažādiem veidiem, kā palīdzēt vecākiem mājas darbos. Viņa ir saorganizējusi savu guļamistabu un garāžu, gatavojusi mums brokastis. Kopumā, viņa šķiet ‘’mazāk emocionāli noslogota’’ nekā tas bija agrāk.

 

No: CNN