Dārgākas biļetes, ilgāks laiks lidostā, lielākas neērtības: kā nākotnē mainīsies lidojumi?

Covid-19 pandēmija ievērojamas korekcijas ieviesīs arī aviācijas nozarē un pasažieru pārvadājumos. Sagaidāms, ka lidojumi varētu kļūt mazāk ērti un paņems vairāk laika.

FOTO: Shutterstock.com

Šobrīd pandēmijas dēļ starptautiskā gaisa satiksme ir samazināta līdz minimumam, bet Eiropas iekšienē ir teju vai paralizēta, tomēr agri vai vēlu to sāks atjaunot, un ir pilnīgi skaidrs, ka valstis pieprasīs no lidostām un lidsabiedrībām ieviest stingrus sanitārus pasākumus.

Vācijas gaisa transporta uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti, lai bizness varētu atsākties, nolēma uzņemties iniciatīvu un iesniegt savus priekšlikumus. 

Iepazīstoties ar aviokompāniju un lidostu iesniegto 20 punktu plānu, vācu mediji nākotnes lidmašīnu pasažierus brīdina – pārmaiņas būs. Visredzamākās pārmaiņas varētu būt obligāta aizsargmasku valkāšana lidojuma laikā.

Šis priekšlikums nemaz nav tik negaidīts, jo šobrīd visiem Vācijas iedzīvotājiem veikalos un sabiedriskajā transportā ir jāvalkā maskas. Tomēr pastāv liela iespēja, ka cilvēkiem maskas būs jālieto visa lidojuma laikā, kas lidojumu varētu padarīt mazāk ērtu.

Sociālā distancēšanās lidostās

Lielākā daļa no priekšlikumu punktiem skar to, kādā veidā pasažieri uzturas lidostā. Tāpat kā veikalos šobrīd noteikta prasība ievērot distanci vienam no otra, līdzīgi var nākties darīt, piemēram, stāvot rindā uz reģistrāciju lidostā, gaidot rindā uz drošības pārbaudi, pasu kontroli, bagāžas saņemšanas laikā un gaidot iekāpšanu lidmašīnā.

Lai to nodrošinātu, gan lidostām, gan aviokompānijām būs jāveic sagatavošanas darbi: jāpārplāno telpas vai jāatbrīvo papildu vieta, jāpalielina reģistrācijas lodziņu skaitu, kā arī jāizvieto marķējumi. Ierosināts arī limitēt pasažieru skaitu, kas tiek ielaists dažādās zonās. Viena no tām ir autobuss, kas nogādā pasažierus no lidostas ēkas līdz gaisa kuģim. To daudzumu varētu palielināt, vai visi pasažieri nebūtu jāsadzen vienā vai divos autobusus, kur visi piespiedušies tuvu viens otram. Lai to visu nodrošinātu, būs vajadzīgs lielāks darbinieku skaits.

Piedāvātajā plāna ir arī šāds punkts: reģistrējoties lidojumam elektroniski, likt pasažierim apliecināt, ka viņš nesirgst ar infekcijas slimību, jo īpaši Covid-19. Iespējams arī tas, ka izlidojošajiem pasažieriem tiks veikta selektīva temperatūras kontrole.

Visi šie procesi paildzinās laiku no ienākšanas lidostā, līdz iznākšanai no lidostas galamērķī, jo dažādi procesi neizbēgami var kļūt lēnāki un pasažieriem var nākties lidostā ierasties vēl ātrāk nekā iepriekš.

Tiek paredzēts, ka priekšlikumi varētu būt spēkā sešas nedēļas, lai saprastu, kas strādā, bet kas ir jākoriģē.

Ideja atstāt vidējo sēdvietu brīvu negūst atsaucību

Tomēr zemo cenu aviokompānijas “Easyjet” vadītāja ierosinājums vienkārši nepārdot biļetes uz vidējo sēdvietu, lai nodrošinātu distanci starp pasažieriem, neguva atsaucību Vācijas gaisa transporta uzņēmumu vidū, un šādu punktu viņi savā priekšlikumā neiekļāva.

Reklāma
Reklāma

Šāda prakse uz trešdaļu samazinātu sēdvietu skaitu lidmašīnā, kas par attiecīgi trešdaļu samazinātu arī ieņēmumus no lidojuma. Tas attiecas uz lidmašīnām, ar kādām esam ieraduši lidot Eiropā, kur katrā pusē ir pa trim sēdvietām.

Biļešu cenas var pieaugt

Ja piedāvātie pasākumi būs spēkā ilgāk par sešām nedēļām, tas var novest pie cenu pieauguma, jo pieaugs lidostu izmaksas lielāka darbinieku skaita algošanas dēļ, kā arī lielāka autobusu skaita nodrošināšanas dēļ. Daļu no šīm izmaksām lidostas pavisam noteikti gribēs pārkraut uz lidsabiedrību pleciem, savukārt lidsabiedrības varētu būt spiestas celt cenas.

Turklāt tad, ja pasažieru iekāpšana un izkāpšana no lidmašīnas notiks lēnāk, tas var būt trieciens Eiropas zemo cenu aviokompānijām, kas savu biznesa modeli balsta uz maksimāli īsu lidmašīnas dīkstāves laiku.

Taču pastāv cerība, ka nokritušās degvielas cenas kompensēs papildu izmaksas un varbūt pat ļaus nepaaugstināt cenas, jo īpaši pasažieru atgūšanas procesā.

Kad atsāksies lidojumi?

Vācijas varasiestādes pagaidām neko neprognozē. Spānija tikmēr paziņoja, ka šogad ārvalstu tūristus neuzņems, bet Austrijas kanclers Sebastians Kurcs 21. aprīlī paziņoja, ka saredz iespēju nākotnē atjaunot gaisa satiksmi tikai starp tām valstīm, kurām ir veiksmīga Covid-19 apkarošanas stratēģija.

Kurcs precizēja, ka runā par tādām valstīm, kur vīruss ir vai nu pilnībā izskausts vai inficēto skaits ir ļoti zems. Ja ņem vērā šādus kritērijus, tad masveida gaisa satiksmes atjaunošana Eiropā vēl ir tālā nākotnē.

Eiropas Komisijas (EK) Transporta komisāre Adina Valeana 22. aprīlī sociālajā tīklā “Twitter” vēstīja, ka Briselē notiek darbs pie gaisa satiksmes atjaunošanas stratēģijas Eiropas Savienībā, kuru, visticamāk, piedāvās līdz maija vidum. Viņa norādīja, ka EK šobrīd pēta priekšlikumus par noteikumiem, kā ievērot distanci lidostās un lidmašīnās, kā arī jautājumus, kas skar masku valkāšanu un dezinfekcijas pasākumu īstenošanu.