5 vecāku jautājumi un speciālista atbildes par lasītprasmes apguvi

Brīdis, kad bērns pamazām sāk atpazīt burtus un apjaust, kas ir lasīšana, vecākiem šķiet ļoti nozīmīgs, jo pēkšņi ir sajūta, ka mazulis kļūst par lielu cilvēku. Uz vecāku jautājumiem par to, kā mācīt bērnu lasīt, žurnālam "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks" atbild "Rimi Bērniem" eksperte psiholoģe Iveta Aunīte.
Kādā vecumā bērnam jāspēj raiti lasīt un izprast izlasīto, pēc tam secīgi atstāstot to?

FOTO: Shutterstock.com

Kādā vecumā bērnam jāspēj raiti lasīt un izprast izlasīto, pēc tam secīgi atstāstot to?

JAUTĀJUMS. No kāda vecuma var sākt radīt bērnā interesi par burtiem?
ATBILDE. Bērnā interesi par burtiem var sākt radīt no aptuveni divu gadu vecuma vai pat nedaudz agrāk, ja runājam par attēlu un burtu kopsakarību bez ambīcijas, ka nu bērns jau lasīs. Jāļauj vienkārši iepazīties ar faktu, ka tāda burtu pasaule vispār pastāv. Ja, piemēram, divgadnieks vai trīsgadnieks jau zina visus burtus, tas vēl neliecina par burtu izpratni lasītprasmei nepieciešamā veidā. Tā ir mehāniskā atmiņa, kas iegaumē burtus kā simbolus.


Bērni patiešām spēj atcerēties burtus jau pēc gada vecuma, ja viņiem rāda bilžu kartītes, kurās ir attēls un blakus ir uzrakstīts burts, piemēram, pērtiķa attēls un blakus burts P. Tad viņam vienkārši veidojas tā asociācija ar bildīti. Viņš zina, ka ĀBOLS ir Ā, BUMBA ir B. Un, jā, viennozīmīgi tas ir pirmais solis un pirmā intereses raisīšana par lasīšanu.

 

JAUTĀJUMS. Kā labāk mācīt burtus – nosaucot burtu, kā tas skan vārdā, piemēram, “b”, vai sakot tā nosaukumu – “bē”? Kāpēc?
ATBILDE. Es atzīstu tādu mācīšanu, kurā skaidri nosauc burta skaņu A, B, C, jo bērnam ir vieglāk reproducēt to, ko viņš dzird. Ja viņš iemācās burtam atbilstošu skaņu, tad viņš lasīs vārdu B-U-M-B-A. Ja viņš iemācās šos “izvilktos” burtu nosaukumus Ā, BĒ, CĒ, tad arī attiecīgi burtos BĒ-Ū-EM-BĒ-Ā. Bērnam būs ļoti grūti šajā salikumā sadzirdēt vārdu BUMBA.

 

JAUTĀJUMS. Montesori pedagoģijā bērniem lasītprasmi sākumā māca ar skaņu uztveri un rakstīto (mazo) burtu kā simbolu. Rakstīšana notiek ar pirkstu smiltīs, nevis ar zīmuli, rakstot lielos burtus, kā lielākoties bērnudārzos Latvijā ierasts. Kā jūs vērtējat vienu un otru pieeju? 
ATBILDE. Kad velk burtus smiltīs ar pirkstiņiem, tas noteikti nostiprina bērna atmiņu, kā burtu rakstīt. Pildspalva vai zīmulis savā ziņā ir jāuztver kā pirksta pagarinājums. Priekšrocība Montesori pieejai ir tāda, ka līdz ar šādu darbošanos varētu parādīties lielāka interese par burtu apgūšanu rotaļāšanās elementa dēļ. Un
tomēr, tā kā lasītprasme ir septiņgadnieka spēja, tad brīdī, kad sāksies jau aktīvais lasīšanas periods, bērni gan mazos, gan lielos burtus būs apguvuši neatkarīgi no tā, kura mācību metode lietota.

 

JAUTĀJUMS. Kādā vecumā bērnam jāspēj raiti lasīt un izprast izlasīto, pēc tam secīgi atstāstot to?

Reklāma
Reklāma

ATBILDE. Te noteikti vecākiem der paturēt prātā, ka katra bērna mācīšanās ātrums ir ļoti individuāls. Turklāt par raitu lasītāju varam saukt skolēnu, sākot no 7–8 gadu vecuma.
Mēs reizēm sagaidām tekošu lasīšanu, jau dodoties uz skolu, radot bērnam spriedzi un samazinot vēlmi ar to vispār ikdienā priekpilni nodarboties. Vecākiem iesaku būt iecietīgiem un pirmo lasīšanas pieredzi ievadīt tikai un vienīgi pozitīvā gultnē. Lai veicinātu bērna iesaisti grāmatu lasīšanā ar dziļu izpratni, var izlasīt bērnam daļu
stāsta un tad lūgt viņu paplānot, kas varēja būt noticis pirms tam un kas varētu notikt tālāk. Tādā veidā mēs arī jau palēnām gatavojam bērnu atstāstīšanas periodam. Pirmajiem atstāstīšanas tekstiem, protams, jābūt īsiem un jāsastāv no īsiem teikumiem, lai bērnam vieglāk atcerēties un viņš gūtu lielāku pārliecību par sevi, ka
spēj paveikt uzdoto uzdevumu.

 

JAUTĀJUMS. Kādā lasītprasmes sagatavotības līmenī bērnu pēc bērnudārza sagaida Latvijas skolās 1. klasē?
ATBILDE. Šī prasība noteikti šobrīd atšķiras atkarībā no izvēlētās skolas un klases audzinātājas. Katrā gadījumā ir svarīgi saprast, ka bērni ir atšķirīgi un mācīšanās temps katram ir citāds. Ja bērns 1. klasē nelasa raiti, nevajag viņam radīt lieku stresu par to, bet ir jāturpina praktizēties – katru dienu mazliet jālasa. Turklāt 

nevajag uztraukties, ja, piemēram, kāds bērns grib lasīt tikai komiksus un tādu literatūru, kuru mēs it kā neuzskatām par ļoti pilnvērtīgu un attīstošu. Bērnam nav uzreiz jāķeras pie enciklopēdiju studēšanas. 

Lasīšanas sākumā tas nebūt nav tik svarīgi, ko bērns lasa. Ir svarīgi, ka bērns vispār lasa un viņu tas interesē. “Augstā plaukta literatūru” pakāpeniski var ieviest bērna dzīvē pēc tam. Ja mēs kategoriski, piemēram, aizliegsim
lasīt komiksus, varam nesagaidīt, kad bērns būs ieinteresēts lasīt arī klasiku.

 

Autore: Liāna Kažmere, speciāli žurnālam "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks"

Saistītie raksti