Latviete, kas atlidoja no ASV: "Beidzot sajutos savai valstij vajadzīga"

Kamēr daudzi tautieši, kas steidzami repatriējās uz Latviju no tuvākām un tālākām ārzemēm, sociālajos tīklos kurn par nepārdomātu atgriešanās plānu un nepieejamām aviobiļetēm, kā svaiga gaisa malks ir kāds latvietes stāsta par piedzīvoto atgriešanos no ASV. 

Foto: Aleksejs Bergmanis, Pexels.com

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto: Aleksejs Bergmanis, Pexels.com

Daina Roze savā FaceBook profilā stāsta, ka beidzot ir sajutusies kā cilvēks, kas Latvijai ir nozīmīgs.  6. martā darba sarīšanās sieviete devusies uz ASV. Atpakaļ nācās atgriezties steidzīgi un ne tā, kā bija plānots. 

"Atrodoties Arizonā, uzzināju, ka tiek slēgta LV robeža, un netieku atpakaļ, kad tas bija ieplānots. Paldies Dievam, līdz brīdim, kad varēju atgriezties, nebiju spiesta dzīvot kaut kur viesnīcā, bet ar prieku baudīju šo laiku un skaisto pavasari pie savas draudzenes Džordžijas štatā.

Protams, ka paralēli biju aizpildījusi pieteikumu repatriācijas reisam gan Ārlietu ministrijā, gan AirBaltic. Bez tam, man ir paveicies atrast kolosālu tūrisma aģenti, caur kuru vienmēr veicu biļešu rezervācijas, un līdz ar to, arī viņa turēja rūpi par mani, un manā vārdā kontaktējās ar AirBaltic par repatriācijas reisa biļetes iegādi. 

Pa šo laiku koronas vīruss arvien vairāk aptvēra visas valstis. Katru dienu sekoju informācijai Delfos, un pārdzīvoju par pieaugušo slimnieku skaitu arī Latvijā. Un tad, sāku lasīt komentārus...Ziniet, man kļuva baisi apzināties, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam, kā cilvēki var būt tik ļauni un patmīlīgi, ar tādu cinismu izteikties par saviem pilsoņiem! Tas bija īsts kultūras šoks priekš manis, kaut gan, visticamāk to nevar nosaukt par kultūru...

Tur bija nosodījums par to, ka valdība organizē šos reisus un vāc šos “pasaules vazaņķus” mājās, ka, lai paliek tur, kur ir aizvazājušies, ka šo klaiņotāju dēļ vīruss tiek ievazāts un izplešas arī LV, utt. Vai tiešām tie ir mūsu pilsoņi? Vai tā mēs atbalstām viens otru? Vai mēs esam tauta, kas mīl, saprot un atbalsta viens otru, vai niknu suņu bars, kurš norej viens otru un ar atņirgtiem zobiem gaida, kad tik kādam iekost? Vai tiešām pareizs ir teiciens, ka kārtīgam latvietim vislielākais gardums ir otrs latvietis?...

 

Vai mēs esam tauta, kas mīl, saprot un atbalsta viens otru, vai niknu suņu bars, kurš norej viens otru un ar atņirgtiem zobiem gaida, kad tik kādam iekost

Reklāma
Reklāma


Un tagad par manu atgriešanos. Tātad, 26.03. ar reisu no Atlantas izlidoju uz Amsterdamu. Biju nodrošinājusies ar cimdiem, brillēm, roku dezinfekcijas līdzekļiem, pastiprināti pirms tam jau nedēļu lietoju visu nepieciešamo imunitātes stiprināšanai, ceļā lietoju deguna un kakla sprejus, speciālu ziedi smērēju degunā. Tā sakot, nedod Dievs kaut ko noķert un atvest mājās, jo jutos atbildīga par to.

Lidmašīna no Amsterdamas uz Rīgu bija pilna. Man blakus sēdēja meitene, kas lidoja uz LV, lai nokļūtu uz savām mājām Igaunijā. Dzirdēju arī lietuviešu valodu un pie sevis nodomāju, cik jauki, ka latvieši iet pretīm arī abām pārējām Baltijas tautām nokļūt mājās, jo viņiem taču nav savas avio kompānijas. Lidostā dzirdēju stāstu, ka viens vīrietis, lai nokļūtu mājās, no Maskavas bija lidojus uz Minsku, tad uz Amsterdamu, lai ar šo reisu nokļūtu atpakaļ mājās uz Rīgu. Viņš izskatījās pārguris, jo nebija gulējis vairāk kā 2 diennaktis. Un man vienalga, ka viņš runāja krieviski!!! Viņš atgriezās mājās!!!

Par AirBaltic un Rīgas lidostu. Šis reiss ļoti atšķīrās. Apkalpes darbinieki mūs sagaidīja smaidīgi, bet speciālos kombinenzonos, ar brillēm, maskām un gumijas cimdos. Smaidu gan mēs varējām redzēt tiekai šo trīs jauno cilvēku acīs, jo sejas bija aizklātas ar maskām. Pie iekāpšanas arī katram no mums izdalīja maskas, ko visi arī lietojām, kaut gan elpot tajās nemaz nav tik viegli. Jau lidmašīnā tikām informēti par to, ka tiem, kuriem nav iespēja nokļūt mājās ar savu transportu, Rīgas Satiksmes speciāli autobusi nogādās mājup. Arī lidostā mikrofonos nemitīgi tikām informēti, kur jau lidostā var saņemt mediķu palīdzību, ja kāds jūtas slikti, kur gaida speciālie autobusi, par obligāto 14 dienu karantīnu. Kamēr es nokļuvu līdz savai mašīnai, man vismaz 3 lidostas darbinieki pārjautāja kā un ar ko es nokļūšu mājās. Teikšu godīgi - Atlantas un Amsterdamas lidostas nobāl Rīgas lidostas priekšā! Visu cieņu!

Es, ar man uz lidostu atdzīto mašīnu, pati nokļuvu līdz mājām, pa gabalu sasveicinājos ar saviem mīļajiem un tagad vienatnē izbaudu savu 14 dienu karantīnu mūsu pirtiņā. Nevienu neesmu aplipinājusi un ceru, ka arī mani neviens nav aplipinājis.

Ziniet, esmu tiešām daudz ceļojusi, bet šis reiss bija īpašs! Beidzot sajutos savai valstij vajadzīga. Lidmašīnā neviens neklepoja un nešķaudīja un ir pilnīgi aplams uzskats, ka ar šiem repatriācijas reisiem atgriežas ar vīrusu inficēto pūlis. Nē, atgriežas tie, kuru MĀJAS ir Latvija, Lietuva vai Igaunija! Liels paldies valdībai par šo iespēju! Un vēlreiz, liels paldies AirBaltic un Rīgas lidostai!