6 emociju stadijas, kuras cilvēki piedzīvo krīzē. Kurā no tām esi Tu?

 24. marts 2020 14:25 mammamuntetiem.lv Raksts

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ daudzi cilvēki jūtas kā izmesti no laivas. Topošajām māmiņām ir jāaptver doma par dzemdībām bez atbalsta personas, vecākiem jāpieņem, ka skolēni mācīsies no mājām, bet senioriem – kā nāksies pavadīt vairāk laiku vienatnē.



Foto: Shutterstock.com

Kamēr cilvēkā viļņojas asas emocijas, loģisko saprāta balsi sadzirdēt nav iespējams


Par to, kādām emocionālajām stadijām iet cauri cilvēks, kad saskaras ar krīzi, sarunā ar Mammāmuntētiem.lv vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu stāsta Rīgas dzemdību nama psiholoģe Vita Jurševska.

Kā norāda V. Jurševska, krīze ir cilvēku reakcija uz notikumu, un visbiežāk, nonākot neparedzētos apstākļos, tos nav iespējams uzreiz pieņemt un ar tiem samierināties. Ir normāli un veselīgi, ka cilvēks iziet cauri dažādiem emociju posmiem, lai nonāktu līdz pieņemšanai. V. Jurševska iezīmē procesu, kam ir jāiziet cauri, lai cilvēks, kas nonācis krīzes situācijā, to pieņemtu un sāktu spriest loģiski un meklētu racionālus risinājumus.

Tikai tad, kad cilvēks būs izgājis cauri visām emociju stadijām, būs iespējams miers.

1. Noliegums
Pirmais, ko cilvēki jūt, nonākot krīzē, ir neticība, šoks un noliegums. Arī tagad mēs apkārt vēl joprojām dzirdam ļoti daudzus sakām: “Neticu, ka tas viss notiek!”, “Nevar būt, ka tas notiek tepat pie mums, Latvijā!” Šajā stadijā mēs mīlam meklēt ļoti daudz informāciju un apstiprinājumu, jo mums ir grūti noticēt apkārt notiekošajam.
 
2. Dusmas
Nākamā dabīgā reakcijas stadija ir dusmas un agresija, pie tam – mēs to jūtam pret visiem. Topošās māmiņas ir dusmīgas uz dzemdību namu, valsti, arī skolēnu vecākiem ir dabīgi izjust dusmas uz skolotājiem, skolēniem, sevi, partneri. Darbinieki dusmojas uz darba devējiem bet darba devēji - uz valdību.
 
3. Tirgošanās
Pēc tam ir dabīgi pāriet uz tirgošanās stadiju, un kā no rāda V. Jurševska, arī to var pamanīt cilvēku starpā jau šobrīd. Tas nozīmē, ka cilvēks savā galvā zīmē shēmas un fantāzijas, pēc kurām varētu vadīties un sasniegt sev vēlamo rezultātu. Piemēram, ja es atnesīšu izziņu, ka vīrs nav slims, tad viņu ielaidīs dzemdību namā. Ja es izdzeršu citrona ūdeni, tad es varēšu iet uz ballīti. Cilvēki izmēģina visus variantus, lai sasniegtu vēlamo.
Šajā stadijā ir ļoti raksturīgs iestrēgt sevis vainošanā – pārmest sev, kas es par cilvēku, ka nevaru nodrošināt savam bērnam kārtīgu mājmācību vai kas es par māti, ka nevaru piedzemdēt savu bērnu, kā biju to iztēlojusies.
 
4. Nomāktība
Pēc tam seko depresīva skumju stadija, kurā cilvēks saprot, ka radušies apstākļi tiešām ir realitāte un pats cilvēks neko daudz ietekmēt šeit nevar.
 
5. Pieņemšana
Tikai tad, kad cilvēks ir izgājis cauri visām iepriekš minētajām stadijām, ir iespējams miers. Tikai pēc tam var sākties situācijas un apstākļu pieņemšana.
 
Loģiska risinājuma meklēšana
Šī vairs nav emocionālā stadija, bet tas, uz ko visiem krīzē nonākušajiem vajadzētu tiekties. Tikai tad, kad cilvēks ir izgājis cauri visām iepriekš minētajām emocijām, cilvēks var sākt meklēt sevī resursus un loģiski un racionāli sagatavoties jaunajiem apstākļiem. Kamēr cilvēkā viļņojas asas emocijas, loģisko saprāta balsi sadzirdēt nav iespējams.
 
Kamēr cilvēkā viļņojas asas emocijas, loģisko saprāta balsi sadzirdēt nav iespējams.

Pielāgošanās situācijai
V. Jurševska uzsver, ka šajos apstākļos mums visiem ir ļoti jāmācās ātri pielāgoties situācijai – jo ātrāk to spēsim, jo veiksmīgām tiksim cauri krīzei. Speciāliste arī norāda, ka izplatīta ir situācija, ka cilvēki mētājas no vienas emociju stadijas uz citu, tādējādi bremzējot apstākļu pieņemšanu un virzīšanos uz pielāgošanos un risinājumu meklēšanu.

Jāļauj vaļa emocijām
Kā norāda V. Jurševska, visām stadijām iziet cauri īsā laika posmā – kas šobrīd ir īpaši aktuāli visām topošajām māmiņām, kurām ir jādzemdē šajās dienās, ir ļoti grūti un pat neiespējami. Un tas ir normāli, ka ne topošās mammas, ne skolēnu vecāki un ne visi cilvēki, kurus skar šī situācija, spēj pielāgoties situācijai un jau uzreiz meklēt racionālus risinājumus.
Jo vairāk, aktīvāk un spilgtāk mēs izdzīvosim visas šīs stadijas, jo ir cerība, ka mēs ātrāk pieņemsim radušos apstākļus. Nav jāmēģina apslāpēt dusmas vai šoku sevī – ir labi to izdzīvot un paust uz āru.

Nav jāmēģina apslāpēt dusmas vai šoku sevī – ir labi to izdzīvot un paust uz āru.

Visu Mammāmuntētiem.lv rīkoto diskusiju, par to, kā sagatavoties dzemdībām krīzes situācijā, skaties šeit. Diskusijā piedalās sertificēta dūla Inga Babure un Rīgas dzemdību nama psiholoģe Vita Jurševska.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas