Mājdzemdības un dūlas atbalsts tajās

 24. marts 2020 10:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Dūla seko sievietes – savas klientes – vajadzībām. Atkarībā no šīm vajadzībām sieviete arī izvēlas dzemdību vietu. Dzemdību vietas izvēle visupirms ir stāsts par to, kādā vidē un ar kādiem cilvēkiem sieviete jutīsies droši un komfortabli, lai spētu pēc iespējas mierīgāk un bez lieka satraukuma laist bērniņu pasaulē.



Foto: Shutterstock.com

Skaistas dzemdības var piedzīvot gan stacionārā, gan mājās.


Vienai šo drošības sajūtu radīs stacionāra mediķu un aprīkojuma sniegtās iespējas, kamēr citu mierinās “savas sienas” un pazīstamas vecmātes nedalīta uzmanība. Protams, izvēloties dzemdību vietu, vērā jāņem arī citas sievietes vēlmes un vajadzības. Ja ir pilnīgi skaidrs, ka sievietei dzemdību laikā būs nepieciešama epidurālā analgēzija, tad jāskatās stacionāra virzienā. Savukārt, ja sievietei ir nopietna pārliecība un iekšēja nepieciešamība piedzīvot dabiskas, netraucētas dzemdības, tad iespējams apsvērt mājdzemdības. Dūla jebkurā gadījumā atbalstīs sievietes lēmumus un sniegs nepieciešamo informāciju, lai sievietei atvieglotu to pieņemšanu. 

Dzemdības ārpus stacionāra – savās mājas vai dzemdību mājā – ģimenes Latvijā brīvi var izvēlēties jau gandrīz 15 gadus. Latvijā darbojas aptuveni 10 vecmātes, kuras pieņem mājdzemdības, un ik gadu no visu dzemdību skaita aptuveni 1-1,5 procenti ir plānotas ārpusstacionāra dzemdības.

Šobrīd mājdzemdību aktualitāte, iespējams, mazliet pieaug, ņemot vērā apstākļus, kādos atrodas visa pasaule un arī Latvija. Proti, lielākajā daļā stacionāru šobrīd liegts sievieti pavadīt pat vienai atbalsta personai – vai tas būtu mazuļa tētis, sievietes māsa, draudzene vai dūla. Taču daļai sieviešu var būt ļoti svarīgi nepalikt dzemdībās bez savu mīļo līdzcilvēku atbalsta un būt kopā ar kādu no savējiem. Tas var kļūt par iemeslu pārskatīt savus plānus attiecībā uz dzemdību vietas izvēli un izvēlēties laist bērniņu pasaulē tur, kur sievietes tuviniekiem vai dūlai nav liegts piedalīties, proti, mājdzemdībās.

Uz mājdzemdībām attiecas vairāki normatīvie akti, no kuriem izceļami Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”. Bez normām, kas attiecas uz jebkurām dzemdībām, no šiem noteikumiem izriet, ka mājdzemdības iespējamas tad, ja 30 minūšu laikā iespējama sievietes un jaundzimušā pārvešana uz stacionāru. Mājdzemdības var pieņemt vecmāte vai ārsts, kurš ar sievieti noslēdz līgumu, kurā izskaidroti iespējamie riski, noteikta maksa par pakalpojumu (valsts un parasti arī apdrošinātāji mājdzemdības neapmaksā) un citi nosacījumi. Tāpat noteikumi paredz, kādam aprīkojumam jābūt līdzi vecmātei vai ārstam, kurš pieņem mājdzemdības, un kādos gadījumos sieviete un mazulis jāpārved uz stacionāru. 

Gatavošanās mājdzemdībām ir nopietna 
Tam jābūt izsvērtam lēmumam no sievietes un arī viņas partnera puses. Mājdzemdības nevajadzētu izvēlēties tikai tāpēc, ka “daudzi tā dara”, “mana draudzene dzemdēja mājās un viņai patika” vai “internetā daudzi stāsta šausmu stāstus par stacionāros piedzīvoto”. Jā, kaut kas no tā visa mūs, protams, var iespaidot un iespaido. Taču sievietei ir jāatrod savs pamatojums, jāvar un jāgrib uzņemties atbildība par savām dzemdībām. Vēlme dzemdēt dabiski ir apsveicama, bet bez atbilstošas garīgas, emocionālas un fiziskas gatavības viss tomēr var nenotikt tik vienkārši, kā iecerēts. 

Arī vecmāte vai ārsts īpaši rūpīgi izsvērs, vai konkrētā sieviete un viņas situācija ir piemērota tam, lai bērniņu laistu pasaulē mājās. Vecmāte vai ārsts izvērtēs visus riskus gan attiecībā uz grūtniecības norisi, sievietes veselību un iespējamiem sarežģījumiem dzemdību laikā, gan viņas emocionālo stāvokli un gatavību dzemdībām. Ja šie riski būs, neuzņemsies pieņemt mājdzemdības.

 

Piedaloties mājdzemdībās kā dūla, tāpat kā savās mājdzemdībās, vienmēr esmu jutusies pilnīgi pārliecināta un droša, zinot, cik profesionālas, iejūtīgas, zinošas ir Latvijas mājdzemdību vecmātes un cik veikli viņas tiek galā arī ar sarežģītākām situācijām. 

Mājdzemdību vecmātei ir iespējas un resursi jau grūtniecības laikā veltīt savai klientei tik daudz laika un uzmanības, cik nepieciešams, pievēršoties arī viņas emocionālajai labklājībai un gatavojoties dzemdībām, kurās savukārt kliente saņem nedalītu vecmātes aprūpi visu laiku, kopš vecmāte pie viņas ieradusies. Savā ziņā mājdzemdību vecmāte arī dūlo savu klienti. Tomēr dažkārt sievietes izvēlas saņemt dūlas pakalpojumus arī mājdzemdībās. Latvijas Dūlu apvienības apkopotā informācija liecina, ka dūlas piedalās aptuveni 10 procentos mājdzemdību.

Mājdzemdības man ir tuvas kā mammai, kā dūlai un arī fotografējot dzemdības. Gan manis pašas piedzīvotās mājdzemdības, gan tās, kurās man ir bijis gods piedalīties, ir īpašas dāvanas manā dzīvē, un atmiņas par tām mani silda un stiprina joprojām. Piedaloties mājdzemdībās kā dūla, tāpat kā savās mājdzemdībās, vienmēr esmu jutusies pilnīgi pārliecināta un droša, zinot, cik profesionālas, iejūtīgas, zinošas ir Latvijas mājdzemdību vecmātes un cik veikli viņas tiek galā arī ar sarežģītākām situācijām. Manu vecmāšu sirsnīgais atbalsts un mīlestība, kuru saņēmu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā, bijis viens no iemesliem, kāpēc pati uzsāku dūlas ceļu. 


Dūlas darbs - sekot sievietes vajadzībām 
Tādā ziņā īpaši neatšķiras dūlas darbs atkarībā no dzemdību vietas – katra sieviete un viņas vajadzības ir īpašas, katra grūtniecība un dzemdības ir atšķirīgas. Grūtniecības laikā, gatavojoties mājdzemdībām, sieviete ar dūlas palīdzību tāpat mēģinās atklāt resursus, kas varētu palīdzēt dzemdībās, pārrunās dzemdību un pēcdzemdību plānu (vai vēlmes), pievērsīs uzmanību īpašiem satraukumiem vai bailēm. Savukārt dzemdībās dūla būs klāt tieši tik daudz un tuvu, cik sievietei nepieciešams. Dažkārt dūlai atliek vien vērot sievietes spēku, intuīciju un varēšanu, baudīt to, kā sieviete un mazulis dara to, kas viņiem jādara, un kā mazuļa tētis sargā viņu mīlestības telpu. 

 

Atrašanās mājās dod vīrietim arī iespēju uzņemties “lauvu tēta” lomu un “sargāt perimetru”, bet pārāk tuvu notikumu epicentram netuvoties. 

 

Mājdzemdībās sievietes partneris ir savā vidē un var justies mierīgāks, atbalstot sievieti viņai nepieciešamajā veidā, īpaši, ja mājdzemdības ir pāra abpusējs lēmums un vīrietis jūtas droši. Atrašanās mājās dod vīrietim arī iespēju uzņemties “lauvu tēta” lomu un “sargāt perimetru”, bet pārāk tuvu notikumu epicentram netuvoties. Katrā no šiem gadījumiem dūlai ir sava loma: pirmajā – stiprināt vīrieša drošības sajūtu un pārliecību par viņa sniegtā atbalsta nozīmi, otrajā – ļaut vīrietim atrasties drošā attālumā, vienlaikus parādot, ka viņa partnere saņem viņai nepieciešamo atbalstu. 
Lai gan dūlas pienākums ir galvenokārt rūpēties par sievieti un viņas vajadzībām, nepieciešamības gadījumā dūla dzemdību laikā var pieskatīt arī ģimenes vecākos bērnus, jo arī tas taču sievietei rada nepieciešamo drošības sajūtu un viņa var ļauties dzemdībām. Visi šie jautājumi izrunājami iepriekš, tiekoties ar dūlu grūtniecības laikā.

Esmu novērojusi, ka mājdzemdībās sievietes viegli un ātri atrod savu dzemdību ritmu, nonāk savā “dzemdību pasaulē”. Iespējams, ka tas izskaidrojams arī ar to, ka sievietei nav nekur jādodas, nav jāpierod pie svešiem apstākļiem, smaržām, spilgtas gaismas, neredzētiem cilvēkiem. Pazīstamā vide ļauj sievietei noskaņoties dzemdībām un dūlas darbs ir maigi viņu tajā atbalstīt, iedrošinot un apliecinot, ka viss rit savu dabas noteikto gaitu. Nereti šādās dzemdībās tiek dziedinātas iepriekšējās dzemdībās gūtās emocionālās traumas.

Noslēgumā vēlos teikt, ka mājdzemdības nav nepieciešamas un pat vēlamas visiem, noteikti ne. Katram mums ir savas robežas, savas prasības un sava drošā vieta. Lai gan pati esmu pārliecināta mājdzemdību mamma, es nevienai sievietei, vai tā būtu mana draudzene, māsīca vai kliente, neteikšu: “Klau, tev noteikti vajadzētu dzemdēt mājās!” Es arī nesaku, ka, dzemdējot ārpus stacionāra, nebūtu iespējams gūt dzemdību traumu. Tāpat es neapgalvoju, ka lieliskas dzemdības nevar piedzīvot stacionārā, protams, ka var. Turklāt jēdziens “labas dzemdības” vai “lieliskas dzemdības” ir subjektīvs un katra sieviete ar tām sapratīs ko citu, bet lielākoties šādi mēs par dzemdībām sakām tad, kad dzemdībās piedzīvotais ir sakritis ar gaidīto, nav piedzīvota vilšanās. 

Līdz lēmumam par mājdzemdībām jānonāk katrai sievietei pašai. Taču par to, ka mana pozitīvā pieredze tieši vai netieši kādu ir pamudinājusi uz mājdzemdībām vai vismaz šīs iespējas apsvēršanu, gan tikai priecājos. Un tie laimes hormoni, kurus esmu noķērusi, dūlojot un fotografējot mājdzemdības, ir ļoti īpaši.

Ar sveicieniem Pasaules Dūlu nedēļā

Autore: Līga Liepa-Kivilande, piecu bērnu mamma, no kuriem četri dzimuši mājās, sertificēta dzemdību dūla, juriste




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas