Jaundzimušā bērniņa ādas pielāgošanās dzīvei ārpus mammas punča

Tas, kāda ir jaundzimušā āda, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kurā grūtniecības nedēļā bērniņš ir piedzimis. Par to, kā mazuļa āda pielāgojas dzīvei atšķirīgajā vidē, kādas dažādas ādas izpausmes var novērot un kāda ir labākā kopšana jaundzimušā ādai, stāsta Rīgas dzemdību nama neonataloģe, Dr. Ilona Gulbe.

Jaundzimušā bērniņa ādas pielāgošanās dzīvei ārpus mammas punča

FOTO: Shutterstock.com

Āda cilvēkam ir lielākais orgāns, tāpēc ir nepieciešams būt lietas kursā par to, kāda tā mēdz būt jaundzimušajiem, kā arī zināt, kādām izpausmēm ir īpaši jāpievērš uzmanība un kā ādu vislabāk kopt. Svarīgi ir aplūkot jaundzimušo un par visām izmaiņām, kas ir uz ādas, izrunāties ar ārstu.

 

Ādas raksturojums, atkarībā no grūtniecības nedēļas

Jo vairāk priekšlaikus piedzimst mazulis, jo viņa āda ir plānāka un jutīgāka. Priekšlaikus dzimušam bērniņam āda ir arī vairāk sarkana – ādas plānuma dēļ labāk ir redzams apasiņojums.

 

Priekšlaikus dzimušam bērniņam āda ir arī vairāk sarkana – ādas plānuma dēļ labāk ir redzams apasiņojums.

 

Ja bērns piedzimst apmēram 40 nedēļās, ādu parasti vēl vairāk vai mazāk klās kazeozās masas – taukaina smērveida viela, kura nosargā jaundzimušo no atdzišanas. Bērns nāk no siltas, mitras vides, kas, salīdzinājumā ar mūsu apkārtējo vidi, ir pavisam atšķirīgi apstākļi, tāpēc  mazulim ir nepieciešams šis aizsargslānis. Īpaši ievērojams tas būs bērniņiem, kas dzimuši priekšlaikus – jo mazāka grūtniecības nedēļa, jo šī viela izteiktāka. Kazeozā masa uzsūcas pirmās dienas laikā un tā nav jācenšas notīrīt. Ja 2. dienā vēl ir palikuši kādi šīs masas atlikumi mazuļa ādas krokās, tad gan tos notīra.

 

Ja bērns piedzimst apmēram 40 nedēļās, ādu parasti vēl vairāk vai mazāk klās kazeozās masas – taukaina smērveida viela, kura nosargā jaundzimušo no atdzišanas.

 

Tiem, kas būs dzimuši 41.-42. grūtniecības nedēļās, kazeozās masas slānis, visticamāk, nebūs. Āda šiem bērniņiem būs stipri izmirkusi, īpaši izmirkušas būs plaukstas un pēdas. Jau nākamajā dienā āda uz plaukstām un pēdām kļūs īpaši sausa un tai būs tendence lobīties.

 

Tumšās zīmes uz jaundzimušā ādas

Ne visiem jaundzimušajiem āda būs vienmērīga. Bieži jaundzimušajiem uz ādas ir sastopamas dažādas tumšākas zīmes – dzimumzīmju iedīgļi. Tos sauc par iedīgļiem, jo uzreiz nevajadzētu prognozēt, kā šis veidojums attīstīsies laika gaitā un par ko kļūs. Ne visas tumšākās vietas uz zīdaiņa ādas kļūs par dzimumzīmēm, tomēr zīdaiņa āda, tam piedzimstot, ir rūpīgi jāapskata un jebkura izmaiņa, ko pamanām, ir jāparāda ārstam.

 

   • Sarkanās dzimumzīmes – iesarkanas zīmes uz ādas, kas mēdz būt ļoti dažādas. Ne visas šīs zīmes nākotnē kļūs par ilglaicīgām dzimumzīmēm.

  • visizplatītākais sarkano dzimumzīmju veids ir “naevus flammeus” jeb tā sauktās ugunszīmes – sarkanīgas zīmes visbiežāk bērna pieres, plakstiņu un pakauša daļā, retāk uz deguna vai virslūpas. Tās dzīves laikā neprogresē, top gaišākas, bet paspilgtinās uz bērna emocijām.

 • otrs biežākais ir gaišāki, sārtāki vai iezilgani plankumi, kuri pēc vairākām nedēļām iespējami kļūst par hemangiomām. 

  • brūnās dzimumzīmes – dažāda brūnā toņa dzimumzīmes, kas saglabāsies dzīves laikā.

 • asinsizplūdumi jeb dažāda izmēra zilumi, kas veidojas no pastiprinātas mehāniskas ietekmes mazulim dzimstot. Visbiežāk tie ir punktveida (t.s. petehijas) un ir redzami uz sejas, retāk cirkšņu vai citos rajonos. Asinsizplūdumus parasti izvērtē bērna ārsts, jo reizēm to izcelsme ir cita.

 

Kas vēl varētu būt uz jaundzimušā ādas:

Reklāma
Reklāma

    • apmatojums jeb lanugo – pūkmati. Tas, vai un kāds ir šis apmatojums, ir atkarīgs gan no mammas un bērna hormonu stāvokļa, no nacionalitātes (dienvidu zemju vecāku mazuļiem tas ir izteiktāks). Apmatojums pazūd pirmā pusgada laikā,

   • dzelte. Pirmajā diennaktī jaundzimušajam dzelte nedrīkst būt, bet fizioloģisko dzelti no otrās dzīves dienas novēro lielākajai daļai jaundzimušo. Jaundzimušo dzeltei var būt dažādi iemesli. Vairāk izteikta dzelte var būt priekšlaikus dzimušajiem, pie asins grupu un rēzus faktoru konfliktiem un citos gadījumos.

   • mazas, baltas pumpiņas, novērojamas visbiežāk uz deguna, – mīlijas. Tie ir nosprostojušies tauku dziedzerīši, kas paši likvidēsies tuvāko nedēļu laikā,

   • sārti plankumi ar gaišāku vidu jeb toksiskā eritēma – raksturīgi jaundzimušajiem pirmajās 10 dzīves dienās. Tie ir hormonāli alerģiski  izsitumi, kurus pastiprina pārmērīgs siltums.

   • sīkas ar strutu pūslīšiem pumpiņas – miliārijas. Šī izpausme ir tieši saistīta ar pārmērīgu karstumu.

 

Izpausmes, kas ir ārpus normas

  • dzelte pirmajā diennaktī nav fizioloģiska! Ja turpmākajās dienās dzelte kļūst pārāk izteikta, vienmēr ir jākonsultējas ar bērna ārstu, lai izvērtētu tās atbilstību konkrētajam mazuļa vecumam,

  • smakojoša jaundzimušā āda norāda uz iekaisuma procesiem, kas visbiežāk ir sastopami padusēs, kakla krokās vai cirkšņos,

   • apsārtums ap anālo atveri.

 

Kā kopt jaundzimušā ādu

Ūdens un gaiss ir labākie līdzekļi, kas var likt justies mazuļa ādai labi. Parasti pirmajās divās dienās jaundzimušo nevanno. Mazuli nevanno arī vakcinācijas dienā un dienā, kad nokrīt nabassaite. Ja nav šo notikumu, no trešās, ceturtās dzīves dienas mazuli droši vanno. Mazuļa mazgāšanā jāievēro līdzsvars – ar mazgāšanas līdzekli bērniņu varētu mazgāt apmēram vienu reizi nedēļā, bet vannošanas biežumu pielāgo ģimenes ikdienas ritmam (optimāli 2-3 reizes nedēļā). Kumelītes, kas pievienotas vannas ūdenim, var sausināt mazuļa ādu, tāpēc jāizvērtē, vai tas ir nepieciešams.

 

Mazuļa mazgāšanā jāievēro līdzsvars – ar mazgāšanas līdzekli bērniņu varētu mazgāt apmēram vienu reizi nedēļā

 

Ja mazulim ir izteikta sausa āda, to vajadzētu kopt ar kādu treknu krēmu. Arī sauso ādu, kas lobās no bērna plaukstiņām un pēdiņām, vislabāk ieziest ar treknu, jaundzimušajam piemērotu krēmu. Eļļa mazuļa ādas kopšanai vairs netiek ieteikta, jo tā tik labi neuzsūcas, kā arī padara bērna ādu slidenu, kas nav droši. Autiņbiksīšu zonā, ja rodas izsutumi vai apsārtums, lieto cinku saturošu krēmu, bet arī – tikai ja nepieciešams. Ar krēmiem nav jāaizraujas, bet jālieto tikai pēc vajadzības – āda noteikti nav jāsmērē profilakses nolūkos. Tāpat mitrās salvetes, kas ir piesūcinātas ar dažādām vielām, nevajadzētu lietot ikdienā, ja ir pieejams ūdens.

 

Eļļa mazuļa ādas kopšanai vairs netiek ieteikta, jo tā tik labi neuzsūcas, kā arī padara bērna ādu slidenu, kas nav droši. 

 

Jāņem vērā!

    • noteikti jāatceras iztīrīt visas ādas krociņas – cirkšņi, paduses un kakls. Nereti par tām tiek piemirsts, bet tur ātri vien var rasties izsutums, kas sulo un smako. Tad ar mitru (ūdens vai kumelīšu uzlējumā samērcētu) vatīti krokas ir jāiztīra, jānosusina un jāsasmērē ar cinku saturošu ziedi,

    • pirms mazuļa apģērbšanas āda kārtīgi jānosusina, lai neveicinātu izsutumu veidošanos.

Saistītie raksti