Karantīnas laiks nav viegls arī mūsu mājdzīvniekiem. Kā palīdzēt viņiem justies labi?

Karantīna nozīmē, ka no mājas ārā iet nedrīkst. Tas attiecas arī uz mūsu suņiem, ja vien nedzīvojam privātmājā ar personīgo pagalmu. Ielūkojies, kā palīdzēt arī savam mīlulim pārciest šo izolētības laiku iekštelpās!

Ir svarīgi neignorēt sava mājdzīvnieka vajadzības.

FOTO: Artūrs Ķipsts

Ir svarīgi neignorēt sava mājdzīvnieka vajadzības.

Vienīgā labā ziņa saistībā ar Covid-19 vīrusu ir tāda, ka mūsu mājas mīluļus tas neskar. Viņi nevar saslimt un to pārnēsāt. Lai arī šis vīruss mājdzīvniekus neskar tiešā veidā, tas izmaina viņu ikdienas ritmu - ierobežots laiks, ko pavadīt ārā vai arī pilnība liegta došanās ārpus mājas.

Sagatavojies pienācīgi

Ja pats šobrīd neesi karantīnā un tev ir laiks tai sagatavoties, domā mazāk par tualetes papīru un vairāk par to, kas tuvākajās divās nedēļās varētu būt nepieciešams arī tavam mājdzīvniekam. Amerikas Dzīvnieku Slimnīcas Asociācijas (American Animal Hospital Association) vecākā veterinārārste izsaka bažas par to, ka daudzi mājdzīvnieku saimnieki nebūs pienācīgi sagatavojušies karantīnai. Dzīvnieku barībai un uzkopšanas piederumiem vajadzētu būt kā vienai no prioritātēm, ja esi kāda mājdzīvnieka saimnieks. Ja tavam mīlulim ir kāda īpaša diēta vai zāles, kas noteikti jālieto, iegādājies tās jau laikus!

Ir svarīgi neignorēt sava mājdzīvnieka vajadzības, jo no izolētības un pēkšņas dzīvesveida maiņas, arī sunim var sākties depresija, stress un trauksme, kas izpaužas suņa uzvedībā: saasināta reakcija uz apkārtējām skaņām, atteikšanās no barības, nereaģēšana uz rotaļām.

Nokārtošanās problēma

Ja esi nonācis karantīnā, kad turpmākās pāris nedēļas no mājas iziet ir liegts, ir jādomā arī par to, kur un kā nokārtosies dzīvnieks. ‘’Ja dzīvo dzīvoklī un tev nav pieejams personīgs pagalms, sunim ir jāiemāca nokārtoties mājās kādā konkrētā vietā (lai arī kādu laiku esi centies to savam sunim iemācīt nedarīt istabā),’’ stāsta sertificēta suņu trenere Etela Edšteina. Galvenais ir neļaut dzīvniekam to darīt patvaļīgi. ‘’Ir jāizturas kā parasti pirms došanās ārā (paņemt izkārnījumu maisiņus, gardumiņus, uzlikt siksniņu utml.),’’ viņa stāsta. ‘’Tad dodies ar suni uz vietu, kur esi ieplānojis ļaut viņam nokārtoties. Šajā vietā var izklāt avīzes, autiņus, mākslīgo mauriņu vai jebko, kas ļautu pasargāt grīdu no nosmērēšanās.’’

Ļauj viņiem būt aktīviem

Lai arī fiziskās aktivitātes iekštelpās ir diezgan ierobežojošas, tu joprojām vari nodrošināt savam sunim dažādus domāšanas vai mentālās aktivitātes uzdevumus. ‘’Piemēram, iegādājies barošanas rotaļļietu. Lai tiktu pie ēdiena, sunim, graužot rotaļlietu, nāktos izdomāt dažādus veidus, kā pie tās vislabāk piekļūt, ļaujot dzīvniekam pavadīt laiku aktīvi arī šādā veidā,’’ norāda trenere Edšteina.

Šo laiku suņu trenere iesaka izmantot arī suņa apmācībām, iemācot jaunas un sarežģītākas komandas. Protams, izmantojot apbalvojumus (našķus vai barību) par labi paveiktu darbiņu.

 

Reklāma
Reklāma

Ir svarīgi neignorēt sava mājdzīvnieka vajadzības, jo no izolētības un pēkšņas dzīvesveida maiņas, arī sunim var sākties depresija, stress un trauksme, kas izpaužas suņa uzvedībā: saasināta reakcija uz apkārtējām skaņām, atteikšanās no barības, nereaģēšana uz rotaļām.

Situāciju komentē Vija Klučniece, Latvijas Kinoloģiskās federācijas un Latvijas Felinoloģijas asociācijas “Felimurs” prezidente.

“Uz pašu suņu veselību šobrīd nav jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, taču sakarā ar to, ka suņi var pārnēsāt dažādus vīrusus uz sava vilnas, ir jāierobežo suņu kontaktēšanās savā starpā. Tas nozīmē – pastaigu laikā neatlaist suņus no pavadas. Arī suņiem ir jāievēro distancēšanās – gan no citiem suņiem, gan cilvēkiem.
Grūtāk ir, ja suņa saimnieks ir karantīnā un saimniekam nav iespējas izvest suni pastaigā. Tad ir variants izmantot brīvprātīgo palīgu vai radu un draugu palīdzību suņu pastaigu nodrošināšanā. Ja ir privātmāja, var laist suni tās pagalmā.

Tas nozīmē – pastaigu laikā neatlaist suņus no pavadas. Arī suņiem ir jāievēro distancēšanās – gan no citiem suņiem, gan cilvēkiem.


Šajā laikā, ja nav iespējams nodrošināt sunim pastaigas, ar viņu ir vairāk jādarbojas mājās. Īpaši svarīgi tas būs šķirnēm, kas ir aktīvas. Var mētāt bumbiņu, rotaļāties, lai nodrošinātu sunim fizisku slodzi. Labi ir graužamie suņu kārumi. Jāņem vērā, ka sunim, tāpat kā mazam bērnam, mantiņas var apnikt, tāpēc tās ir labi mainīt.
Īpaši grūti suņiem ir pierast, ja nākas nokārtoties iekštelpās. Paredzams, ka suns cietīsies un nokārtosies retāk. Lai atvieglotu suņa stāvokli, viņu ieteicams mazāk barot, bet ūdenim jābūt pieejamam vienmēr. Mazāk ēdot suns arī parasti mazāk dzers – līdz ar to retāka būs vajadzība nokārtoties. Tā kā saimniekam, kas ir karantīnā, ir vairāk laika, var iekārtot speciālu vietu uz vienreizlietojamajiem paladziņiem un mēģināt suni apmācīt nokārtoties vienā vietā, taču jārēķinās, ka vecākam sunim var būt grūti pierast pie jaunās kārtības, ņemot vērā, ka iepriekš suns ir mācīts, ka iekšā nokārtoties nedrīkst. Saimnieks var vērot suni - visbiežāk suņiem ir paradums nokārtoties pēc gulēšanas, pēc ēšanas.

Lai atvieglotu suņa stāvokli, viņu ieteicams mazāk barot, bet ūdenim jābūt pieejamam vienmēr. Mazāk ēdot suns arī parasti mazāk dzers – līdz ar to retāka būs vajadzība nokārtoties. 


Suns noteikti pats signalizēs par to, vai gribēs uzmanību un paspēlēties ar saimnieku – atnesot mantiņu vai bumbiņu. Bet tikpat labi suns būs arī priecīgs gulēt saimniekam pie kājām un izbaudīt viņa klātbūtni, kamēr saimnieks pavada vairāk laika mājās.”

 

 

Informācija no: The New York Times