Vai zīdainim jāķemmē mati? Un citi jautājumi par bērna galvas ādas kopšanu

Piedzimstot ne tikai bērni ir dažādi, bet arī viņu mati ir atšķirīgi – kādam to ir daudz, kādam maz, tie var būt plāni, bet kādam pat ļoti biezi. Visbiežāk zīdaiņa mati ir pūkveida, bet gadās, ka jaundzimušā matiņiem struktūra jau ir kā pieauguša cilvēka matiem.
Zīdaiņa ādas kopšanā jāievēro mērenība un nevajadzētu to mazgāt ne pārlieku bieži, ne reti.

FOTO: Shutterstock.com

Zīdaiņa ādas kopšanā jāievēro mērenība un nevajadzētu to mazgāt ne pārlieku bieži, ne reti.

Kas jāņem vērā par zīdaiņa matu kopšanu, stāsta Rīgas dzemdību nama neonatoloģe, Dr. Ilona Gulbe.

 

No tā, cik daudz un kādi ir mati zīdainim, būs atkarīgs, vai matiņu ķemmēšana būs nepieciešama. Zīdaiņiem mati, ar ko viņš piedzimst, ir pirmatnējie mati un visbiežāk tie izkrīt – tas ir pilnīgi normāli. Pēc izkrišanas pirmatnējie mati nomainīsies pret normālajiem matiem. Regulas, ka visiem zīdaiņiem būtu jāķemmē mati, nav. Zīdaiņa matu kopšana ir atkarīga no konkrētās situācijas – ja matu ir daudz, tie ir jāmazgā un pēc tam, ja tie ir savēlušies, arī jāizķemmē. Ķemmēšanai jāizvēlas bērnam piemērota ķemme vai suka ar mīkstiem vai noapaļotiem sariem.


Ja bērnam nav izteiktu matu un nav nekādu galvas ādas problēmu, matiņus mazgā apmēram reizi nedēļā. Zīdaiņa ādas kopšanā jāievēro mērenība un nevajadzētu to mazgāt ne pārlieku bieži, ne reti. Noteikti pēc matu mazgāšanas jāatceras apkopt un iztīrīt mazuļa krociņas aiz ausīm.

 

Ņem vērā!

  • Mazgājot un ķemmējot matus vecākiem nav jābaidās nodarīt kaut ko ļaunu bērna galvas avotiņam.
  • Galvaskauss sastāv no vairākiem kauliem un reizēm, aizskarot zīdaiņa galvu, vecāki var sataustīt šuves starp kauliem. Nav jāsabīstas, ka vecāki var nodarīt kaut ko sliktu, tas vienkārši ir jāzina, lai, kopjot zīdaiņa matiņus un galvas ādu, nav pārsteiguma momenta.
  • Kaula struktūra bērniem mēdz būt dažāda un var būt sajūta, ka, mazgājot mazulim matus, kauli šķiet pārāk mīksti vai elastīgi. Parasti šī ir normāla situācija, tomēr variet pārrunāt ar ģimenes ārstu.

 

Ja bērnam nav izteiktu matu un nav nekādu galvas ādas problēmu, matiņus mazgā apmēram reizi nedēļā.

 

Reklāma
Reklāma

Seboreja jeb piena krevele

Biežākā galvas ādas problēma, ar ko sastopas zīdaiņu vecāki, ir seboreja jeb piena krevele. Jāņem vērā, ka pirmajā dzīves mēnesī bērniem uz galvas šī izpausme nav sastopama. Tā sāk parādīties ap viena mēneša vai lielāku vecumu, taču to nevajadzētu uzskatīt par normu, un ne visiem bērniem tā būs. Seboreja jeb piena krevele norāda uz to, ka jūsu bērns ir jūtīgāks pret kādām uzturvielām. Visbiežāk tas varētu būt saistīts ar saldumiem, ko ar krūti barojoša māmiņa lieto. Seboreja ir raksturīga t.s. atopiskajiem bērniem. Piena krevele visbiežāk skar galvas ādas mataino daļu un uzacis. 

 

Nepieciešams ārsta viedoklis

Speciāliste uzsver, ka ne katru seborejas izpausmi uzreiz būtu jāsteidz likvidēt. Ja seboreja ir ļoti izteikta, bieza un jau kļūst brūngana, tad ir jāsaprot, ka tā  ir ne vien neglīta, bet arī apgrūtina galvas ādas elpošanu, kas nav labi – ādai ir jāelpo. Šajā gadījumā ir nepieciešams konsultēties ar ārstu, lai speciālists ieteiktu piemērotāko līdzekli cīņā ar seboreju. Lai to izvēlētos, būs jāņem vērā ne tikai piena kreveles stāvoklis, bet arī tas, kādi ir mati. Zīdainim ar maz matiem un zīdainim ar daudz un bieziem matiem būs pavisam atšķirīgi līdzekļi un kreveles noņemšanas tehnikas.

 

Galvas ādas attīrīšanas procesā ir svarīgi, lai līdzeklis, kas tiek lietots, pietiekami atmiecētu un paceltu kreveli, lai pēc vannošanas to viegli un pietiekami ātri varētu izķemmēt. 

 

Atrast līdzekli, kas palīdz

Novērots, ka laikam ejot, mainās arī līdzekļi, kas ir pieejami seborejas ārstēšanai. Tam paredzētie šampūni ne vienmēr sniedz vēlamo rezultātu. Ja iepriekšējos gados plaši tika lietota olīveļļa, tad novērots, ka tā arī nav īpaši efektīva. Noteikti efektīvāki ir dažādu eļļu maisījumi. Tāpat ir krēmi, kas ir pietiekami efektīvi. Galvas ādas attīrīšanas procesā ir svarīgi, lai līdzeklis, kas tiek lietots, pietiekami atmiecētu un paceltu kreveli, lai pēc vannošanas to viegli un pietiekami ātri varētu izķemmēt. Ja tas nenotiek, tad līdzeklis vai tā pielietojums nav pietiekami efektīvi. Stingru, mehānisku kasīšanu pie galvas ādas, lai noņemtu seboreju, nevajadzētu pielietot. Jāizvērtē arī bērna ādas reakcija uz līdzekli, lai pārliecinātos, ka tas nav alerģisks. Tā kā jautājumu ir daudz, tad pirms galvas ādas kopšanas līdzekļa izvēles arī ir vērts konsultēties ar ārstu. Ir jāatrod līdzeklis, kas problēmas risinājumu padara iespējami ātru un vienkāršu. Un tā kā piena krevelei ir tendence pēc laika atgriezties, vislabākais būtu arī atrast iemeslu, kas to ir izraisījis, lai galvas ādas attīrīšana nebūtu jāveic ik mēnesi.

Saistītie raksti