Koronavīrusa jeb "Covid-19" pazīmes. Jāzina katram iedzīvotājam

Koronavīrusi ir lielas vīrusu dzimtes pārstāvji, kas var izraisīt dažāda smaguma pakāpes slimības, sākot no vieglas saaukstēšanās līdz smagam akūtam respiratoriskajam sindromam. Ar šiem vīrusiem slimojam ikdienā saakstējoties vēsajā sezonā. 
 

Saslimšanas pazīmes
Saslimstot ar jauno koronavīrusu, slimības pazīmes ir tādas pašas kā gripai, un infektologi apstiprinājuši, ka slimība lielākoties norit vieglā formā. Smagākie gadījumi (arī tie, kas beidzas letāli), mēdz būt vecākiem cilvēkiem, kuriem ir vēl kādas citas hroniskas slimības vai novājināta imūnsistēma – līdzīgi kā tas notiek ar gripu. 

Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.

Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu līdzekļi) inficētām personām.


Vai saslimušie izārstējas no koronavīrusa?
Tāpat kā no citām elpceļu slimībām, infekciju ārstējot, cilvēks pilnībā atveseļojas. Tas gan ne vienmēr attiecas uz riska grupas pacientiem (gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, cilvēkiem ar hroniskās slimībām utt.), jo šajā gadījumā slimības simptomi var būt netipiski un sekas nopietnākas un pat izraisīt pacienta nāvi. Pneimoniju gadījumos ārstēšanas process un atveseļošanās laiks vienmēr ir garāks. Pašlaik nav vakcīnas un specifiskas ārstēšanas. Ārstēšana ir atbalstoša un atkarīga no pacienta klīniskā stāvokļa.

 

Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. 

Vai rodas imunitāte pret šo vīrusu?
Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie respiratorie vīrusi, t.sk. dažādi koronavīrusi, imunitāte lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma  dēļ.  Informācija par jauno koronavīrusu šobrīd nav pilnīga. Lai novērtētu imunitātes noturīgumu pret šo vīrusu, nepieciešami seroloģiski pētījumi, kas ietver saslimušo pacientu slimības gaitas analīzi un virkni analīžu veikšanu. Šādi pētījumi noteikti tiek veikti, taču šobrīd nav pieejamas publikācijas par imunitātes izveidi un tās noturīgumu pret šo vīrusu.
 

IZLASI ARĪ: Vai ir jēga veikt Covid-19 antivielu testu?

Kā sevi pasargāt no saslimšanas?
Pašlaik nav vakcīnas pret koronavīrusiem. 
COVID-19 profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: bieži mazgājiet  rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, klepojot un šķaudot, izmantot vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgāt rokas.

Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. Masku lietošana var palīdzēt mazināt vīrusa izplatīšanu tiem cilvēkiem, kuri jau ir slimi – klepo, šķauda utml. –, un kuriem jāpārvietojas sabiedriskās vietās.