Vecāku iesaiste bērna izglītībā nav tikai mājasdarbu kontrole. Praktiski veidi, kā atbalstīt skolēnu

No nākamā mācību gada visās Latvijas skolās pakāpeniski tiks ieviests jaunais izglītības saturs, un zināmā mērā tas skars arī vecākus. Par to, kā vecākiem būt labam atbalstam saviem bērniem mācībās, žurnālam "Skolēns" stāsta Solvita Lazdiņa, Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola2030”) vecākā eksperte, Rīgas Pilsētas sākumskolas direktore.

Lai izkļūtu no sarunas modeļa, kur vecāks pajautā, kā gāja, bet bērns atbild – labi, vecākiem ir jāmaina sarunāšanās paradumi.

FOTO: Shutterstock.com

Lai izkļūtu no sarunas modeļa, kur vecāks pajautā, kā gāja, bet bērns atbild – labi, vecākiem ir jāmaina sarunāšanās paradumi.

Nav vienotas atbildes, cik lielā mērā jaunais izglītības saturs skars vecākus. Iespējams, ka ir virkne vecāku, kas jau šobrīd atbalsta savus bērnus mācību procesā pēc labākās prakses, bet, iespējams, daudziem vecākiem nāksies mainīt savus uzskatus par mācīšanos un skolu. Vecākiem, lai sniegtu atbalstu saviem bērniem, ir jāsaprot, ka mācīšanās vairs nav tikai atzīmju pelnīšana un priekšzīmīga uzvedība, bet svarīgs ir pats mācību process, tas, ko skolēns skolā ir apguvis, izpratis, pieredzējis. 

 

Labākais atbalsts – ieinteresēti vecāki

Lai vecāki būtu labs atbalsts savam bērnam, viņiem ir jābūt ieinteresētiem savā bērnā un viņa dzīvē; tajā, kā viņš jūtas un ko domā, par ko interesējas. 

Sarunas ar bērnu ir neatņemama audzināšanas sastāvdaļa, taču, bērnam augot, tās nereti apsīkst. Bieži vecāki uzskata, ka ar jautājumu: “Kā tev gāja skolā?” ir izdarījuši savu vecāka pienākumu un ir painteresējušies par atvases gaitām. Lai izkļūtu no šāda sarunas modeļa, kur vecāks pajautā, kā gāja, bet bērns atbild – labi, vecākiem ir jāmaina sarunāšanās paradumi. Sarunas ar bērnu labāk raisīsies, ja vecāki runās par kaut ko konkrētu. Piemēram, ja ir zināms, ka bērnam ir bijis pārbaudes darbs dabas zinībās, var jautāt: “Kāds bija pārbaudes darbs? Par ko bija jautājumi? Kā tev liekas, kā tev veicās?” Tas raisīs bērnu pastāstīt vairāk un vecākiem dos izpratni par to, kā jūtas viņu atvase. Tāpat svarīgi pievērst uzmanību bērna attiecībām skolā – ar citiem bērniem, ar skolotājiem.
 

Var izšķirt trīs veidus, kā vecāki vislabāk var atbalstīt bērnu mācīšanos:

 

1. Kopīgi pavadot laiku un veidojot pozitīvu attieksmi pret mācīšanos 

Pavadot ikdienišķu laiku ar bērnu, vecāki var nepiespiesti veicināt bērnā interesi par apkārtējiem procesiem. Tas nenozīmē veltīt papildu laiku mācību procesam, bet gan padarīt ikdienu par mācīšanās procesa daļu. Lai bērns redzētu, kāpēc ir jāmācās saskaitīt, var, apmeklējot veikalu, pirms pirkuma veikšanas spriest, cik pavisam kopā būs jāmaksā, kāds būs atlikums, kas jāsaņem. Vārot zupu, var pārrunāt par ūdens vārīšanās temperatūru un pazīmēm. Ejot pastaigā, var lasīt uzrakstus skatlogos, var spriest, cik metru ir līdz kokam. Apciemojot radus, var rēķināt, par cik gadiem vecmāmiņa ir vecāka par bērnu. Šādi ikdienišķi piemēri bērniem liek justies vajadzīgiem, attīsta un māca domāt, kā arī parāda piemērus, kur viņu zināšanas noder jau šobrīd. Šādas sarunas bērnā raisa lepnuma izjūtu, ka viņš ir līdzvērtīgs sarunu partneris, un sev un citiem apliecina, ko skolā ir apguvis. 

 

2. Apzināti veidojot attiecības ar skolu

Apzināti palīdzot bērnam veidot konstruktīvas attiecības ar skolotājiem un skolas kopienu, tiek veicināta trijstūra  bērns–vecāks–skolotājs sadarbība. Ir ļoti būtiski vecākiem sarunāties ar bērnu par skolā notiekošo un piedzīvoto, par izdošanos un grūtībām, kā arī mēģināt rast risinājumu, ja radušās problēmas. Vecāku iniciatīva un iesaistīšanās skolas dzīvē bērniem norāda, ka tas, kas notiek skolā, ir svarīgs.
 

Pavadot ikdienišķu laiku ar bērnu, vecāki var nepiespiesti veicināt bērnā interesi par apkārtējiem procesiem. Tas nenozīmē veltīt papildu laiku mācību procesam, bet gan padarīt ikdienu par mācīšanās procesa daļu.

 

Nesaskaņu gadījumā vecāku uzdevums ir palīdzēt bērniem saprast dažādu pušu viedokļus, meklēt risinājumus un nemeklēt vainīgos. Ja radusies konfliktsituācija, vecākiem noteikti vajag runāt ar pedagogu un iesaistītajām pusēm. Lielākā kļūda, ko vecāki pieļauj konflikta gadījumā, ir nekonstruktīva problēmas risināšana. Piemēram, pedagoga aprunāšana, skolēnam dzirdot, ne tikai grauj skolotāja autoritāti skolēna acīs, bet automātiski nodod skolēnam šo vecāku attieksmi. Pret pedagogu, kuram netic vecāki, skolēniem neveidosies cieņa, līdz ar to mācību process nebūs efektīvs. Tāpat situācijas apspriešana populārajās vecāku čata grupās nav produktīva – tas ne tikai nerisina problēmu, bet arī pārējiem vecākiem un skolēniem nodod attieksmi.

Reklāma
Reklāma

Tas, kas ir jādara jebkura konflikta gadījumā, – jārunā ar konfliktā iesaistītajiem. Tikai atklāta saruna ar skolotājiem, citiem skolēniem un vecākiem var sniegt vēlamo rezultātu. Tāpat iespējams piesaistīt skolas resursus – sociālo pedagogu vai psihologu, ja sarunai ar skolotāju nav pietiekama efekta.
 

3. Palīdzot bērnam apzināties sevi

Ir lietderīgi, ja vecāki savu enerģiju var veltīt, palīdzot bērniem attīstīt tās prasmes, kas ļauj viņiem kļūt patstāvīgākiem, – palīdzēt plānot un īstenot mācīšanos, sabalansēt bērna ārpusstundu aktivitātes, ļaut bērnam saprast savas stiprās un vājās puses. Tāpat ir būtiski atbalstīt bērnu mācīties pārvarēt grūtības, risināt konfliktus konstruktīvā ceļā, apgūt paņēmienus, kā mazināt trauksmes sajūtu un tikt galā ar neizdošanos. Sevis apzināšanās bērniem palīdz mācību procesā un veicina viņu patstāvību. Prasmju apguvē būtiski ir palīdzēt bērniem ievērot robežas, nosakot dienas režīmu un palīdzot to ievērot.

 

Drošs vecāks rada drošu bērnu

Lai bērns skolā justos labi un droši, vecākiem ir jābūt pārliecībai, ka skola ir droša vide un ka skolotājs ir kompetents savā jomā. Tieši drošs vecāks rada drošu bērnu. Ja vecākiem rodas šaubas par mācību iestādi vai kādu skolotāju, noteikti ir jārunā un jānoskaidro šaubu iemesli. Nekādā gadījumā nevajag savas šaubas nodot bērnam, iztaujājot vai apspriežot skolotāja darbu ar bērnu. Pēc tam atgūt bērna uzticību skolai vai konkrētajam pedagogam jau būs grūtāk.

 

Vecāku iniciatīva un iesaistīšanās skolas dzīvē bērniem norāda, ka tas, kas notiek skolā, ir svarīgs.


Pedagoga pieredze

Skolas un vecāku labākie sadarbības veidi 

Komentē Inta Ozola, vienas no projekta “Skola2030” pilotskolas – Ropažu novada vidusskolas – direktore.

“Līdz ar jauno izglītības saturu vecākiem ir iespēja aktīvāk iesaistīties ikdienas mācīšanās procesos, jo ir pieejama informācija par sasniedzamajiem rezultātiem katrā mācību priekšmetā. Vislabākais sadarbības veids ir saruna par to, kā atbalstīt bērnu ceļā uz patstāvīgu un pašvadītu mācīšanos, kas ietver arī konkrētas vecāku rīcības. Ļaut bērnam kļūdīties, radināt pie piepūles augstāku rezultātu sasniegšanai, novērtēt mazās uzvaras. Atbalstīt, noteikt robežas un veltīt laiku saviem bērniem!”
 

Latvijas vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" ir izstrādājusi un īsteno programmu “Žurnāls seko bērnam”. Programmas ietvaros izdod žurnālu skolēnu vecākiem. Izdevuma mērķis uzlabot vecāku zināšanas par skolas vecuma bērnu vecumposmu īpatnībām, veselību, piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, emocionālo audzināšanu un savstarpējo attiecību veidošanu, t.sk., ar pusaudzi. Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un izglītības iestādēs.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online

Saistītie raksti