Mobings klasē pasliktina visu bērnu sekmes un emocionālo stāvokli. Turpinās kampaņa #Neklusē arī Tu!

Sociālais projekts #Neklusē kopā ar “Pusaudžu resursu centra” vadītāju un “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas” atkarību profilakses speciālistu Nilu Saksu Konstantinovu sagatavojis un apkopojis ieteikumus, kā atpazīt, mazināt un novērst mobingu Latvijas skolēnu vidū.

“Mobings jeb emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū ir pastāvējusi vienmēr, taču par tā sekām līdz šim pie mums runāts maz. Statistika ir patiesi satraucoša, tāpēc kopā ar psihoterapeitu esam apkopojuši praktiskus ieteikumus, kas var noderēt ikvienam – gan tiem, kam nodarīts pāri, gan arī pašiem pāridarītājiem, lai rosinātu aizdomātos par savu rīcību un tās sekām. Jau februārī ikvienam interesentam būs pieejama arī #Neklusē mobilā lietotne, kurā skolēni varēs ziņot par pāridarījumu un saņemt profesionālu psihologa atbalstu, kā arī uzzināt vairāk par mobingu un kā to pārtraukt. Ir jāmeklē efektīvs risinājums šai epidēmijas mēroga problēmai, iesaistoties mums visiem – skolēniem, skolotājiem, vecākiem un sabiedrībai kopumā,” norāda Marika Andžāne, sociālā projekta #Neklusē līdzautore.

 

Ja bērns mājās kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz skolu, palicis raudulīgs vai tieši pretēji – agresīvs, tās varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības. Labākais, ko tādā gadījumā iespējams darīt – iedrošināt savu bērnu vai pusaudzi runāt. 

“Pusaudžu resursu centra” vadītājs un “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas” atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs uzsver: "Pārmaiņas savā bērnā visātrāk būs redzamas vecākiem. Ja bērns mājās kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz skolu, palicis raudulīgs vai tieši pretēji – agresīvs, tās varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības. Labākais, ko tādā gadījumā iespējams darīt – iedrošināt savu bērnu vai pusaudzi runāt. Aplieciniet, ka jebkurai situācijai varēs atrast izeju, ka jūs viņu nesodīsiet, ka visi lēmumi tiks pieņemti un izrunāti kopā ar viņu. Tāpat laba doma ir pārliecināties, ka pusaudzim ir pieejami kontakti un interneta adreses, kur konfidenciāli vērsties pēc atbalsta, ja tāds izrādīsies nepieciešams."
 

Ko darīt emocionālas un fiziskas vardarbības gadījumos?
Ja skolēns cieš no mobinga, visticamāk viņš bieži jutīsies nomākts, noskumis, varbūt pat izmisis, nesaprasts un ļoti vientuļš. Lai savlaicīgi atpazītu mobingu, jānovērtē apkārtējā situācija. Ja viens vai vairāki klases biedri vai citi pusaudži regulāri dara kādam pāri, kā rezultātā rodas fiziskas sāpes vai emocionāls diskomforts (skumjas, kauns, nepatika, pazemojums), un ja šī situācija turpinās arī pēc lūguma to pārstāt, tās ir pirmās mobinga pazīmes. Tieši tādēļ svarīgi ir neklusēt un runāt par to, pāridarītājiem norādot: “Es to nepieļaušu un ar to nesamierināšos!” 

Par mobingu noteikti ir jāizstāsta arī uzticamam pieaugušajam, piemēram, vecākiem, sporta trenerim, kādam radiniekam, vai labākajam draugam, – tas palielinās iespēju saņemt palīdzību. Noteikti iespējams vērsties arī pie skolas psihologa, sociālā pedagoga vai skolotāja – viņi ir profesionāli sagatavoti palīdzēt šādās situācijās. Jaunieši var zvanīt Uzticības tālrunis psihologiem 116111, rakstīt Pusaudžu resursu centra psihologiem Whatsapp mobilajā lietotnē vai aiziet pie psihologa vai cita mentālās veselības speciālista, kas palīdzēs tikt galā ar trauksmi un bailēm, meklēt informāciju internetā.
 

Ja klasē ir kāds, kuram tiek darīts pāri regulāri, kāds vienmēr nokļūst upura lomā, jo ir citādāks vai atšķirīgs, kāds klasesbiedru dēļ kļuvis nomākts, sācis kavēt skolu, pastiprināti lietot narkotiskās vielas vai arī runā par pašnāvību un ir darījis sev pāri, tās ir mobinga pazīmes. 

Tikpat būtiski ir būt godīgam un atklātam, ja gadījies ciest no mobinga. Noteikti nevajadzētu neko no notikušā slēpt un necensties pasargāt citus, tas tikai radīs risku nokļūt tādās pašās situācijās. Nav jābaidās pieprasīt to, kas pienākas ikvienam no mums – drošību un cieņu. Liela iespēja, ka arī citi apkārtējie jaunieši cieš no mobinga, tādēļ svarīgi dalīties ar savām sajūtām un pieredzi – sarunās vai internetā. Tas palīdzēs arī citiem atrast palīdzību – jo vairāk cilvēku sapratīs, kādu ļaunumu nodara mobings, jo ātrāk varēsim to izbeigt!
 

Kā palīdzēt?
Mobings negatīvi ietekmē ne tikai tos, kam dara pāri, bet arī visus apkārtējos. Ja klasē izplatīts mobings, tad arī ir lielāka iespēja saskarties ar citām problēmām – sliktākām atzīmēm, mentālās veselības grūtībām, trauksmi, sliktu noskaņojumu vai nomāktu garastāvokli. Tomēr ne katrs klasesbiedru strīds vai kautiņš liecina par mobingu. Ja klasē ir kāds, kuram tiek darīts pāri regulāri, kāds vienmēr nokļūst upura lomā, jo ir citādāks vai atšķirīgs, kāds klasesbiedru dēļ kļuvis nomākts, sācis kavēt skolu, pastiprināti lietot narkotiskās vielas vai arī runā par pašnāvību un ir darījis sev pāri, tās ir mobinga pazīmes. Lai palīdzētu līdzcilvēkiem, jārunā ne tikai ar tiem, kuriem tiek darīts pāri, bet arī ar pāridarītājiem, lai izprastu viņus, runātu par viņu rīcību un tās sekām. Par to noteikti jārunā arī ar pieaugušajiem. 

Lai pārtrauktu mobingu, nepieciešams aktivizēt visus spēkus – kopā ar klasesbiedriem jaunietis par pārrunāt iespējas, kā paust savu attieksmi un problēmu risināt. Ja mobings tiek novērots sociālajos tīklos, arī šīs situācijas nedrīkst atstāt novārtā – ir jāpauž savs viedoklis un jārosina neklusēt pārējie. Lai cik maza loma katram individuāli būtu mobingā, ikvienam ir iespēja uzlabot dzīves kvalitāti vai pat izglābt dzīvību savam līdzcilvēkam! Bieži lielākā palīdzība ir nepalikt malā, neklusēt un vienkārši aprunāties.

ASAP darbības, kā rīkoties mobinga situācijā, skolēniem, vecākiem un skolotājiem, meklējama #Neklusē mājaslapā. Svarīga ir sabiedrības iesaiste mobinga risināšanā, tādēļ ikviens pieaugušais ir aicināts piedalīties apzinātības kampaņā #Neklusē arī Tu! – dalīties ar savu skolas laika mobinga pieredzi un risinājumiem, lai iedrošinātu jauniešus meklēt risinājumus.

Jauniešiem un viņu vecākiem iespējams vērsties pēc palīdzības, arī zvanot uz diennakts Uzticības tālruni 116111 vai sūtot sms vai WhatsApp ziņu “Pusaudžu resursu centra” psihologiem (+371 29164747). Lai skolas kvalitatīvi varētu risināt mobinga situāciju savā skolā, aicinām visus vecākus, skolotājus un skolēnus aizpildīt Neklusē aptaujas par mobingu skolas vidē atgriezeniskās saites platformā EDURIO, kas pieejama visiem platformas lietotājiem līdz 9. aprīlim. Skolas administrācijai un psihologam būs iespēja analizēt mobinga situāciju pa klasēm un salīdzināt ar situāciju Latvijā. Pētījuma rezultāti būs pieejami 2020. gada maijā.