Kādas asins analīzes būtu jādonod reizi gadā veselības monitoringam

Tikai katrs ceturtais no desmit iedzīvotājiem vismaz reizi gadā dodas nodot asins analīzes. Visbiežāk ar asins analīžu veikšanu grēko jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā neveselīgu. 

Vismaz reizi gadā nodod analīzes!

FOTO: Shutterstock.com

Vismaz reizi gadā nodod analīzes!

Vairāk par iemesliem, kādēļ asins analīzes nepieciešams veikt vismaz reizi gadā, stāsta sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

“Maldīgi uzskatīt, ka asins analīzes jāveic tikai tad, kad radušās kādas veselības problēmas vai parādījušies iepriekš nenovēroti simptomi. Profilaktiskos nolūkos asins analīzes būtu jāveic vismaz reizi gadā, jo pēc asins analīžu rezultātiem ārsts var novērtēt, kā funkcionē dažādi orgāni, noris vielmaiņas procesi un vai nepastāv riski saslimšanām, piemēram, sirds, plaušu vai nieru slimībām. Ja asins analīžu rezultātos ir kādas novirzes no normas, ar ārsta ziņu un rekomendācijām asins analīzes jāveic biežāk,” informē farmaceite Alīna Fleišmane.
 

Profilaktiskos nolūkos asins analīzes būtu jāveic vismaz reizi gadā, jo pēc asins analīžu rezultātiem ārsts var novērtēt, kā funkcionē dažādi orgāni, noris vielmaiņas procesi un vai nepastāv riski saslimšanām, piemēram, sirds, plaušu vai nieru slimībām. 

Kā skaidro farmaceite, zinot dažādus rādītājus un novērojot tajos izmaiņas, vēl pirms veselības pasliktināšanās iespējams savlaicīgi izvairīties no saslimšanām. Piemēram, novērojot, ka palielinās augsta blīvuma holesterīna (ABL) līmenis, pat ja tas joprojām ir normas robežās, nepieciešams pārdomāt dzīvesveidu, lai mazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu saslimšanām. Tāpat biežāk nekā reizi gadā asins analīzes ieteicams veikt, ja rodas neierasti un ilgstoši simptomi, piemēram, nogurums, bezspēks, produktivitātes krišanās, svara pieaugums, iepriekš nejustas sāpes. 
 

4 biežākie asins analīžu veidi

  • Pilna asins aina, kurā tiek noteikts hemoglobīna, leikocītu, eritrocītu, hematokrīta, trombocītu, eritrocītu grimšanas ātrums. Pilna asins aina dod iespēju noteikt asins sastāvu un novērtēt, vai nav kāda infekcija, taču jāņem vērā, ka tā nesniedz pilnīgu ieskatu veselības stāvoklī. Lai arī pamata analīzes iespējams veikt arī pēc ēšanas, precīzākiem rezultātiem tās ieteicams veikt tukšā dūšā.
  • Bioķīmiskā asins analīze, kurā nosaka  glikozes, olbaltumvielu, bilirubīna, aknu fermentu, asins pH līmeni, kreatinīnu, urīnskābi. Šīs analīzes norāda uz orgānu funkcionālo stāvokli, piemēram, aknu, sirds un aizkuņģa dziedzera. Šīs analīzes jāveic tukšā dūšā, jo pat izdzerta tēja pirms analīžu veikšanas var radīt novirzes analīzēs.
  • Vairogdziedzera hormona līmeņa noteikšana asinīs – šīs analīzes ļauj iegūt informāciju par vairogdziedzera funkcionālo aktivitāti. Analīzēs iespējams pārbaudīt tiroksīna (T4), trijodtironīna (T3) koncentrāciju, kā arī tireoidstimulējošo hormonu (TSH). Ar analīžu palīdzību iespējams jau agrīnā stāvoklī diagnosticēt hormonālo disbalansu – pavājinātu vairogdziedzera funkciju jeb hipotireozi – vai pastiprinātu vairogdziedzera funkciju – hipertireozi.
  • Vitamīnu un minerālvielu analīze – iespēja noteikt, vai organisms pietiekamā daudzumā uzņem nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B12 un D vitamīnu, cinku, folskābi, magniju, kalciju un fosforu. Par vitamīnu un minerālvielu trūkumu var liecināt tādas pazīmes kā ilgstošs nogurums, bezspēks, matu, ādas un nagu stāvoklis.
Reklāma
Reklāma


Jāņem vērā, ka arī asins analīžu rezultātos mēdz būt kļūdas, jo to rezultātu ietekmē dažādi apstākļi, arī stress. Tādēļ, ja analīzēs ir nopietnas novirzes no normas, tās jāveic atkārtoti, ar vēlamo intervālu vismaz 1–2 nedēļas.

 

“Veselības paškontroles nolūkos katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāseko līdzi savam D vitamīna līmenim asinīs, jo D vitamīns pamatā veidojas ultravioleto staru ietekmē un Latvijas platuma grādos gada tumšajā sezonā ikviens to uzņem par maz. Pazemināts D vitamīna līmenis var radīt veselības problēmas, jo organismā tas palīdz uzturēt normālu kalcija un fosfora absorbciju un uzsūkšanos, labu kaulu un zobu stāvokli, muskuļu funkciju un  imūnsistēmas darbību. Lai arī D vitamīnu nelielās devās iespējams uzņemt ar uzturu, efektīvākais veids tā uzņemšanai ir uztura bagātinātāji.

 

Taču pirms jebkuras terapijas uzsākšanas svarīgi veikt analīzes, jo, tikai balstoties uz analīžu rezultātiem, ārsts var piemeklēt atbilstošāko veidu D vitamīna uzņemšanai un uzturēšanai normas robežās. Gadījumos, kad tā līmenis ir kritisks, ar uztura bagātinātājiem nepietiks – nepieciešami medikamenti,” stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.