Vecmāte, mācītājs un psiholoģe diskutē un atbild uz jautājumiem par seksualitāti 2

 07. janvāris 2020 15:40 Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv Raksts

Kuram pieder sievietes orgasms, vai nevainības plēve ir kaut kas īpašs, kā piedot partnera neuzticīb un kā pieņemt citādāk orientētu cilvēku – uz šiem un citiem ar seksualitāti saistītiem jautājumiem atbildes Mammamuntetiem.lv rīkotajā diskusijā “Pāra seksuālā (ne)kompetence” sniedz klīniskā psiholoģe Kristīne Balode, ārste-ginekoloģe, mājdzemdību vecmāte Dina Ceple (Stārķa Ligzda), kā arī mācītājs un raidījuma "Saknes debesīs" vadītājs Aleksis Daume

 



Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Diskusijā par seksuālo (ne)kompetenci piedalās vecmāte Dina Ceple, mācītājs Aleksis Daume un psiholoģe Kristīne Balode. Diskusiju moderē vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.



Gada nogalē Mammamuntetiem.lv uzsāka diskusiju ciklu par seksuālo kompetenci, kur ik nedēļu vairāki speciālisti sprieda par dažādiem ar seksualitāti saistītiem jautājumiem. Diskusijas moderēja organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Video ierakstus vari skatīties Facebook.com/Mammamuntetiem video sadaļā ŠEIT

Lai arī publiskajā telpā daudz tiek runāts gan par bērnu seksuālo audzināšanu, gan par pieaugušo seksualitāti, eksperti norāda, ka ir jūtams trūkums pēc sarunām ar jomas profesionāļiem. Kā norāda mācītājs un raidījuma "Saknes debesīs" vadītājs Aleksis Daume, par svarīgiem jautājumiem daudz tiek runāts sadzīviskā līmenī, taču ir kompetentu, uz faktiem balstītu sarunu trūkums. Viņaprāt, kompetence apvieno trīs elementus – zināšanas, prasmes un attieksmi. A. Daume norāda, ka, tikai izlasot kādu informāciju, cilvēks nevar sevi saukt par kompetentu, arī seksuālajā ziņā. Viņš uzsver, ka ar visām šīm trim lietām ir jāstrādā: “Protams, prasmes – tas nozīmē, ka ir risks kļūdīties. Bet tas ir ceļš uz lielisku seksuālo kompetenci.”
Tāpat arī ārste-ginekoloģe, mājdzemdību vecmāte Dina Ceple savā pieredzē ir novērojusi, ka ievērojama daļa pieaugušu sieviešu ne tikai nav izpētījušas savus sievišķos orgānus bērnībā ieaudzinātu stereotipu un aizliegumu dēļ, bet arī 30-40 gadu vecumā nekad nav sasniegušas orgasmu.
 
Daļa pieaugušu sieviešu ne tikai nav izpētījušas savus sievišķos orgānus bērnībā ieaudzinātu stereotipu un aizliegumu dēļ, bet arī 30-40 gadu vecumā nekad nav sasniegušas orgasmu.
 
Kas tik īpašs ir jaunavības plēvē?
Vecmāte Dina Ceple uzskata, ka ir izpalikušas sarunas par sievietību un par to, kā sieviete jūtas savā ķermenī. Viņa bieži esot sastapusies ar sieviešu nekompetenci jautājumos tieši par savu ķermeni. Ārste ir pamanījusi, ka nereti sievietēm ir kaut kādas gaidas no sevis un sava ķermeņa, kurām viņas neatbilst.
Tāpat D. Ceple pauž neizpratni par pārlieku lielās uzmanības vēršanu uz jaunavības plēvi: “Plēve! Kāpēc šī mītiskā plēve ir kaut kas tik būtisks, kas nosaka sievietes dzīves kvalitāti? Kāpēc vīriešiem nav plēves? Kāpēc viņi netiek atpakoti? Ja viņa (sieviete) būs atpakota, tad viņa būs kaut kādā veidā defektīva! Tas ir ļoti, ļoti arhaisks priekšstats. Es neapgalvoju, ka visām sievietēm būtu jāzaudē nevainība, bet no otras puses nevainības zaudēšana ne vienmēr nozīmē kaut kādas plēves pārplēšanu!” ir pārliecināta ārste.
 
 
Sievietes orgasms pieder viņai pašai
Dina Ceple novērojusi, ka sievietes nereti ir pārliecinātas: viņu orgasms pieder vīrietim. Bieži sievietes uzskata – ja viņai ir vīrietis, tad sievietei ir iespēja piedzīvot orgasmu, bet ja nav – tad tas viņai nepienākas vai nepieder.
“Liels ir sieviešu pārsteigums, kad es saku, ka mēs piedzimstam vieni un mums nav vajadzīgs pretējais dzimums, lai piedzīvotu seksualitāti un baudu, ko mums iedod mūsu dzimumorgāni,” atklāta savos uzskatos ir Dina Ceple. Viņa pauž neizpratni, kāpēc mūsu sabiedrībā par ikdienišķu lietu uzskata vīrieša pieskaršanos sev, turpretī sievietēm šajā jomā pastāv aizliegumi vai aizspriedumi. Speciāliste stāsta, ka bieži tieši sevis aiztikšana un izpēte ir pirmais, ar ko nodarbojas ginekologa kabinetā: “Es iedodu pacientei spoguli, un mēs pētām un skatāmies, kur viņai kas ir. Ir sievietes, kas nekad tur neskatās. Jo tā vietiņa taču piederot vīram un dakterim!”
Arī psiholoģe Kristīne Balode piekrīt: ir skumīgi, ja cilvēks netiecas sajust to baudas potenciālu, kas ir paša ķermenī, tikai tāpēc, ka dotajā brīdī nav partnera.
 
Speciāliste akcentē, ka bieži jaunas meitenes un sievietes vairās sevi aiztikt un izpētīt tieši aiz bailēm pārplēst šo jaunavības plēvi un padarīt sevi jau par “lietotām”.
 
Vecāki – jums vienam ap otru ir jāčubinās!
Atgriežoties pie iepriekšējās diskusijās aplūkotā jautājuma par to, kā vecākiem ar bērniem runāt par seksualitātes jautājumiem, Aleksis Daume uzskata, ka tā noteikti nav saruna, uz kuru vecāks pasauc bērnu un pēkšņi sāk kaut ko stāstīt: “Stāsts ir par to, ka mamma ar tēti parāda, ka viņi var būt laimīgi. Kā viņi māk pačubināties savā starpā – tā ir tā pirmā skola. Un no tā bērniem radīsies jautājumi, sava prakse un pieredze. Vecāki – jums ir jāčubinās!”. Mācītājs atklāj, ka visai bieži jaunieši ar viņu dalās sajūtās par savām ar homoseksualitāti saistītām tieksmēm vai iedomām. Tad parasti A. Daume vaicājot – kad pēdējo reizi jaunietis ir manījis, ka vecāki čubinās viens ar otru? Pēc jautātāju nodurtā acu skatiena viņš saprotot, ka šādas pieredzes uzrunātajiem jauniešiem nav. Tomēr ir vērts pievērst šādiem it kā sīkumiem uzmanību!. A. Daume mudina vecākus aizdomāties par to, kādu attiecību modeli mēs rādām bērniem kā paraugu.
 
Dzemdēšana ir ļoti saistīta ar seksualitāti, ar sievietes spēju atraisīties, ar to, kā sieviete pieņem sevi un savus dzimumorgānus un ar sapratni par to, kā tie darbojas.
 
Dzemdības un seksualitāte
Tēma, kas netiek plaši apskatīta, ir dzemdību seksuālā daba – parasti par dzemdībām domājam vairāk kā par fizioloģisku procesu. Tomēr vecmāte uzsver, ka dzemdēšana ir ļoti saistīta ar seksualitāti, ar sievietes spēju atraisīties, ar to, kā sieviete pieņem sevi un savus dzimumorgānus un ar sapratni par to, kā tie darbojas. “Arī dzemdēšana ir erotiska un seksuāla nodarbe, kas iet ar darba pieskaņu un sāpju pieskaņu, bet principā – pa to pašu vietu, kur bērniņš tiek ieņemts, pa to pašu viņš tiek dzemdēts. Ar kādam sajūtām viņš tiek ieņemts, ar tādām daudzkārt spēcīgākām viņš tiek dzemdēts. Tāpēc ir svarīgi, lai bērniņš būtu ieņemts mīlestībā, lai mīlējoties sieviete sasniegtu to augstāko mīlestības baudu. Tad viņa arī būs priecīgāka laist bērniņu pasaulē,” stāsta ārste.
D. Ceple ir arī viena no retajām speciālistēm, kas arī pieskaras jautājumam par to, kā sievieti dzemdībās ietekmē tas, ja viņa ir piedzīvojusi seksuālu vardarbību. Viņa norāda, ka tieši tāpēc, ka tā ir smaga un neērta tēma, tam ir jāpievērš uzmanība. Ir ļoti būtiski, lai sieviete varētu padalīties ar savu dzemdību speciālistu, ka viņai ir šāda pieredze un varētu izstrādāt dzemdību plānu – sievietei draudzīgāku, pieņemamāku. Tāpat arī aprūpes veida nianses var atvieglot sievietei dzemdības – klusinātas gaismas, piemērota poza (ne guļus uz muguras).
 
Ir skumīgi, ja cilvēks netiecas sajust to baudas potenciālu, kas ir paša ķermenī, tikai tāpēc, ka dotajā brīdī nav partnera.
 
Kā piedot partnera neuzticību?
Noslēdzošajā diskusijā izskanēja arī jautājums par to, kā piedot partnera seksuālo neuzticību un vai šādām attiecībām vispār ir nākotne? Mācītājs uzsver – attiecībām vienmēr ir nākotne! “Piedot ir iespējams tikai tajā gadījumā, ja cilvēks tev kaut ko nozīmē. Un viņš kaut ko nozīmē tev tikai tajā gadījumā, ja tu attiecībās ieguldi. Cilvēki mīl nevis to, ko viņi patērē, bet to, kurā viņi iegulda. Ja ieguldījums ir pietiekami liels, būs viegli piedot, ja nē – būs tikpat viegli izzust un dzīvot ar savu nepiedošanu,” ir pārliecināts Aleksis Daume.
Psiholoģe Kristīne Balode stāsta, ka parasti neuzticība nerodas pēkšņi, uz līdzenas vietas: “Cilvēks nemaz nav tik drosmīgs, lai viņš piekrāptu uzreiz, uz līdzenas vietas. Tas nozīmē, ka augsne šādam notikumam ir veidota no abiem partneriem, jo galu galā mēs taču dzīvojam kopā. Es nevaru būt atbildīgs par otru cilvēka rīcību, bet es noteikti kaut ko darīju vai nedarīju, jo viņš nepārgāja pār ielu un uzreiz neiegāzās zālājā ar kādu garāmgājēju,” līdzībās stāsta psiholoģe. Viņa arī uzsver, ka piekrāptajam ir ļoti bailīgi domāt par to, kāpēc tā notika: “Ir ārkārtīgi nepatīkami ieraudzīt savu daļu šajā stāstā par krāpšanu. Kuram tad gribas redzēt, ka arī viņa sirds nav tik tīra kā dimanta trauciņš?” spriež K. Balode.
 
Jāmācās runāt ne tikai par seksu, bet par to, cikos tu būsi mājās, kā tu tērē naudu, kur tu plāno doties vai kur tu gribi pavadīt brīvdienas. Ja mēs nevaram šādas lietas izrunāt, diez vai mēs varēsim izrunāties par augstākām matērijām.
 
Un ko iesākt ar kārdinājumu?!
Interesants ir viedoklis, kuru pauž A.Daume, norādīdams, ka kārdinājums var būt vērtīga lieta: “Mēs netiekam galā ar savu kārdinājumu, no tā baidāmies, nesaprazdami to, ka tā ir trakoti vērtīga lieta vīrieša dzīvē. Ir atšķirība starp seksuālo vilinājumu un seksuālo aktu. Visbiežāk līdz aktam aiziet, jo vīrietis nemāk tikt galā ar savu vilinājumu. Arī tas ir jāmāk izpaust. Vislabāk, ja vīram ar sievu ir brīvība runāt arī par citu cilvēku skaistumu. Ja nav brīvības sarunāties par šiem jautājumiem, tad, visticamāk, gaidāmas grūtības.”
Viņš arī norāda, ka viena no brieduma pazīmēm ir spēja atlikt baudījumu. Tāpat sarunāšanās savā starpā par jebkuru tēmu ir pamats attiecībām: “Jāmācās runāt ne tikai par seksu, bet par to, cikos tu būsi mājās, kā tu tērē naudu, kur tu plāno doties vai kur tu gribi pavadīt brīvdienas. Ja mēs nevaram šādas lietas izrunāt, diez vai mēs varēsim izrunāties par augstākām matērijām. Es uzskatu, ka seksuālās attiecības ir augstā matērija, par ko ir jāmāk smalki runāt.”
 
Vislabāk, ja vīram ar sievu ir brīvība runāt arī par citu cilvēku skaistumu. Ja nav brīvības sarunāties par šiem jautājumiem, tad, visticamāk, gaidāmas grūtības.
 
Pacensties sevis un partnera dēļ
Noslēgumā Dina Ceple aicina turpināt paaugstināt savu seksuālo kompetenci un atgādina, ka cilvēks nepiedzimst, jau ielikts pārī: “Mēs izvēlamies pasaulē labāko vīru vai sievu sev, tā dēļ vien vērts ir pacensties, lai mēs būtu viens otram vislabākie. Vai tad tas ir viss, ko mēs varam? Vai mēs esam visu izdarījuši, kas mūsu spēkos, lai mēs labi justos? Kā mēs varam viens otram uzlabot dzīvi? Paceļot šo jautājumu tādā līmenī, daudz kas ir pagriežams labā gultnē.” 
 
Visas diskusijas no cikla “Pāra seksuālā (ne)kompetence”, ko rīkoja vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, skaties Facebook.com/Mammamuntetiem video arhīvā.



2 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas