“Zaļā lampa”: māmiņu zaudējušajiem 12-gadīgajiem dvīņiem Ričardam un Keitai nepieciešama palīdzība ārstēšanās izdevumu apmaksai

Ričards un Keita piedzima priekšlaicīgi, 29. grūtniecības nedēļā. Dzemdības bija ļoti smagas. Ričards nāca pasaulē pirmais, viņš guva smagākas traumas. Pēc 10 minūtēm piedzima Keita. Bērni uzreiz tika ievietoti barokamerā, pēc tam mediķi pieņēma lēmumu pārvest viņus uz bērnu slimnīcu. Ārsti nebija pārliecināti, ka bērni izdzīvos. Māmiņai pat piedāvāja no viņiem atteikties.
Taču vecāki veltīja visus savus spēkus un līdzekļus bērnu rehabilitācijai. Tas nebija viegli, ģimenei pat nācās pārdot dzīvokli, lai iegūtu līdzekļus lielo ārstēšanās izmaksu segšanai. Keitas un Ričarda māmiņa pameta darbu, lai būtu līdzās mazuļiem un nepārtraukti nodarbotos ar viņiem.

Ričarda diagnoze ir bērnu cerebrālā trieka ar spastisko tetraparēzi. Viņš nestaigā, pārvietojas tikai ratiņkrēslā. Taču zēns ļoti cer, ka reiz spēs staigāt pats. Keitas fiziskais stāvoklis ir labāks, taču arī viņai ir bērnu cerebrālā trieka, problēmas ar kustībām un līdzsvaru. Meitene katru dienu nodarbojas ar speciālu vingrošanu, lai stieptu muskuļus. Vēl viņa sapņo iemācīties spēlēt basketbolu.

7 FOTO

Ričards un Keita

+ 3

Skatīt visus

 

Savos 12 gados Ričards un Keita ir burvīgi, ļoti prātīgi bērni. Abi mācās 6. klasē. Roku spastikas dēļ Ričards nevar rakstīt, taču ir iemācījies strādāt ar datoru, un skolā jau no pirmās klases viņš visus pierakstus veic uz tā, bet māsa viņam palīdz. Abiem ļoti patīk zīmēt un dziedāt, bet Ričards ar prieku nodarbojas ar dejām ratiņkrēslā, kā arī spēlē tenisu komandā Tennis for EveryoneLV Natālijas Novikovas vadībā. Arī Keita ļoti mīl dejot.

Bērni jau vairākkārtīgi ir piedalījušies organizācijas “Nāc līdzās” rīkotajos labdarības koncertos. Ričards un Keita ļoti lepojas ar foto, kas uzņemts kopā ar prezidentu Vējoni, kurš bija atbraucis sveikt mazos dejotājus koncertā Cēsīs.

Kad Ričardam bija seši gadiņi, viņš devās uz Minhenes klīniku, kur zēnam tika veikta pirmā operācija, lai pagarinātu 19 muskuļus. Apmaksāt to palīdzēja fonds Ziedot.lv. Nākamo operāciju abiem bērniem bija plānots veikt tepat Latvijā. Viņi gaidīja to divus gadus, taču galu galā bija spiesti doties uz Čehijas klīniku. Čehu ārsti operēja Ričardu, vēlreiz viņam pagarinot muskuļus, bet Keitai, par laimi, operācija nebija vajadzīga. “Jūs ļoti cītīgi vingrojat, tāpēc meitenes stāvoklis ir uzlabojies,” teica ārsti. Un rekomendēja turpināt nodarbības. Pēc otrās operācijas Ričards devās uz centru “Renova” Slovākijā, kur ar viņu divas nedēļas intensīvi darbojās vesela speciālistu komanda. Apmaksāt otro operāciju un rehabilitāciju palīdzēja Bērnu slimnīcas fonds.
Neatlaidīgās ārstēšanās rezultātā šovasar Ričards pirmo reizi savā dzīvē spēja pats piecelties kājās, tāpēc nodarbības obligāti ir jāturpina. Abiem bērniem ir nepieciešama pastāvīga intensīva fizioterapija, kas ļaus stabilizēt un nostiprināt muskuļus, lai nākotnē Ričards varētu pārvietoties ar rolatoru un sākt mācīties staigāt patstāvīgi, bet Keitas solīši kļūtu drošāki.


Nelaime nenāk viena
Pirms pusotra gada, augustā, māmiņa ar bērniem braucot automašīnā, Dundagas pusē, avarēja. Automobilis ātrumā saslīdēja, nobrauca no ceļa un apmetot vairākus kūleņus iegāzās grāvī. Māmiņa avārijā gāja bojā uzreiz, bet bērni ar traumām tika nogādāti slimnīcā.

Keitas un Ričarda tētim Edgaram ir smagi atcerēties to dienu. Bērni vienā mirklī palika bez mātes, un visas rūpes par viņiem uzgūlās uz Edgara pleciem. Uzreiz pēc traģēdijas abiem bērniem palīdzību sniedza Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas psihologi, taču aizvietot bērniem māti nevar neviens. Šobrīd tikt galā ar bērnu ikdienas rūpēm Edgaram palīdz vecmāmiņa, kas laiku pa laikam brauc pie viņiem no Vecpiebalgas un paliek uz nedēļu, kā arī viņa māsa un draudzene Baiba. Taču vīrietim vienalga ir smagi – gan morāli, gan fiziski. Pastāvīgi strādāt Edgars nevar, jo bērni ir jāvadā uz skolu un procedūrām, kā arī daudz jādarbojas ar viņiem mājās.

“Nu ko lai te saka… Ir grūti. Taču es rokas nenolaižu. Daru, ko varu,” saka Edgars. “Tagad es viņiem esmu gan tētis, gan asistents, gan fizioterapeits, gan ergoterapeits, gan masieris… Ļoti slikti, ka neviens nevar skaidri un precīzi pateikt, kādas nodarbības vajadzīgas, kur vērsties pēc palīdzības. Visu informāciju nākas meklēt pašam.”

Skumjas raisa arī domas par nākotni. Nav skaidri zināms, kāds būs valsts atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām sasniedzot 18 gadu vecumu, jo jau pašreizējais atbalsts ir niecīgs. Taču slimības nekur neizzūd, katrs fizioterapijas un masāžas seanss maksā dārgu naudu, un procedūras ir nepieciešamas visu laiku. Bet bērniem vēl būs jāapgūst profesija un jāiekļaujas sabiedrībā. Mūsdienās tas nav viegli pat pilnīgi veselam cilvēkam. Tāpēc visu, ko var pagūt izdarīt bērnu veselības labā, ir jādara, kamēr viņi vēl ir mazi. Tas ir ļoti svarīgi viņu nākotnei.

Edgaram kā vīrietim, kurš pieradis par visu atbildēt pats, ir ļoti grūti lūgt palīdzību, viņam burtiski nākas pārkāpt pāri pašam sev. Taču bērnu labā tas ir jādara. “Esmu ļoti pateicīgs ne tikai par finansiālo, bet arī par morālo atbalstu. Emocionāli ir ļoti grūti to izturēt bez cilvēku sapratnes,” saka Edgars.


Kā palīdzēt?
Abiem bērniem šobrīd ir ļoti nepieciešams rehabilitācijas kurss klīnikā “Adeli” Slovākijā, kas specializējas tieši šādos gadījumos. Tur ar pacientiem intensīvi strādā vienlaicīgi vairāki speciālisti, nodrošinot labus ārstēšanās rezultātus  – 3 nedēļu rehabilitācijas kurss, kura izmaksas kopā ar ceļa un uzturēšanās izdevumiem sastādīs 14 800 EUR.
 

Ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu) darbosies dvīņu Ričarda un Keitas atbalstam līdz 7.janvārim.

Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Ričardam un Keitai Leimaņiem speciālu ziedojumu kontu. Nekādi procenti un komisijas par pārskaitījumiem uz šo kontu netiek ieturēti. Sniegt atbalstu var ziedojot uz labdarības fonda BeOpen kontu:

Labdarības fonds BeOpen
Reģistrācijas nr. 50008218201
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Maksājuma mērķis: “Zaļā lampa”. Palīdzība Ričardam un Keitai Leimaņiem.