Vai tu esi seksuāli kompetents? Speciāliste skaidro, ko tas īsti nozīmē un kāpēc ir būtiski celt savu seksuālo kompetenci

Seksuālā kompetence – spēja izjust savam vecumposmam atbilstošu seksualitāti

Psiholoģe Kristīne Balode seksuālo kompetenci raksturo kā pieauguša cilvēka spēju dzīvē piedzīvot atbilstošu savam vecumposms seksualitāti. “Uz savas seksualitātes aspektu, iespējams, vajadzētu paskatīties vecumposmu dinamikā un funkciju aspektā. Seksualitāte nav tikai fizioloģija. Tā ir arī spēja gūt emocionālus pārdzīvojumu. Tātad tikai ir arī psihoemocionālā funkcija, sociālā funkcija,  tas ir arī komunikācijas instruments ar cilvēkiem, kuri mūs uzrunā, un kas mums ir patīkami.  Piedzīvojot šo dzīves pieredzi, varam runāt arī par garīgo aspektu, kad piedzīvojam sevi kā seksuālu būtni,” skaidro eksperte. 

Viss, kas ir saistīts ar dzimumorgāniem, tiek padarīts par santehnikas ierīcēm vai dzīvnieciņiem, līdz ar to tad, kad man ir jāveido asociācijas, tas nedarbojas. 

"Reizēm vērojams, ka cilvēkiem, domājot par seksualitāti, pietrūkst vārdu krājuma. Viss, kas ir saistīts ar dzimumorgāniem, tiek padarīts par santehnikas ierīcēm vai dzīvnieciņiem, līdz ar to tad, kad man ir jāveido asociācijas, tas nedarbojas. Ja man jārunā par dzimumorgāniem caur kaut kādiem kodētiem simboliem, viņi mani aizved uz mežu vai sēņot, bet noteikti ne tur, kur es vēlētos nonākt. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot seksuālo leksiku, caur ko vispār sarunāties. Es darbā saskaros ar to, ka cilvēkiem vispār ir grūtības noformulēt, ko viņš vēlas pateikt. Kas ir tas pārdzīvojums, kas ar viņu notiek. Ja tas ir kaut kas fizioloģisks, kā man tā vieta saucās," savos novērojumos dalās K. Balode. 

Skaties ekspertu sarunu “Pāra seksuālā (ne)kompetence”

Seksualitāti veido ķermenis, emocijas un uzvedība

Savukārt psihiatrs Ņikita Bezborodovs seksuālo kompetenci iedala trīs aspektos. 

Pirmkārt, tas ir zināšanas par ķermeni, tā fizioloģiju, to, kā tas funkcionē. Šajā līmenī vērojams, ka cilvēkiem pietrūkst zināšanu. Ārsts ir saskāries ar pusaudžu vecuma meitenēm, nezina, kā tieši rodas bērni, kādās situācijas var palikt stāvoklī, kā izsargāties. Tādi paši robi zināšanās ir arī pieaugušajiem. 

Aizspriedumi un izpratnes trūkums no vecāku puses par dzimumidentitātes jautājumiem un seksuālo orientāciju ir būtisks šķērslis, lai atbalstītu un saprastu savus bērnus. Rezultātā pusaudži ar dažādām seksuālās orientācijas izjūtām ir vieni, jo vecāki ir absolūti noliedzoši.

Otra daļa ir emocionālais aspekts. Ja ir zināšanas, bet tās ir nepareizas vai tēma kopumā ir tabu, tad var rasties ļoti lielas problēmas. Piemēram, aizspriedumi un izpratnes trūkums no vecāku puses par par dzimumidentitātes jautājumiem un seksuālo orientāciju ir būtisks šķērslis, lai atbalstītu un saprastu savus bērnus. Rezultātā pusaudži ar dažādām seksuālās orientācijas izjūtām ir vieni, jo vecāki ir absolūti noliedzoši.

Trešais aspekts ir uzvedība. Seksuālā kompetence izpaužas mūsu uzvedībā, reakcijās, komunikācijā ģimenē un sabiedrībā. Ne vienmēr šīs daļas ir savstarpēji saistītas. Ne vienmēr labas zināšanas ietekmē uzvedību un attieksmi. Emocionālā komponente un uzvedības modeļi veidojas mācīšanās ceļā.  Pieredze, ko iegūstam no mūsu vecākiem,  sociālās vides un vienaudžiem veido mūsu attieksmes un uzvedību arī seksuālās kompetences jomā. Gūstot jaunu pieredzi, kas var būt arī partnerattiecībās, uzvedības modeļi var mainīties. 

Pieaugušie dzīvo noliegumā par savu seksualitāti

Ginekoloģe Vija Veisa, būdama praktizējoša ārste, kas ikdienā saskaras ar ļoti dažām sieviešu problēmām, seksuālās kompetences, tai skaitā arī reproduktīvās un  seksuālās veselības jomu, redz tieši sievietes veselība aspektā. “Protams, ļoti svarīga ir zināšanu komponente. Šīs zināšanas sāk uzkrāties jau bērna vecuma. Cik daudz ar bērnu runā ģimenē, cik daudz par šiem jautājumiem tiek runāts skolā, tā ir vai nav tabu tēma. Tas, kurš šodien ir bērns, pēc pieciem, septiņiem gadiem būs pieaugušais. Un vēl pēc dažiem gadiem tā ir gaidībās esoša māmiņa, “  norāda ginekoloģe. 

Lai personība augtu un attīstītos, pilnveidotu savu izpratni par seksualitāti, svarīga ir skolu programma, ģimenē valdošie uzskati un aizspriedumi, spēja runāt par intīmajām lietām. Ja pašiem vecākiem nav izpratnes par drošu izsargāšanos, fizioloģiju, viņi to nemaz bērnam nevar iemācīt. “Nereti ir sajūta, ka ir apburtais loks. Pieaugušais sākas no bērna un pieaugušais ir tas, kurš māca bērnam,” tā Vija Veisa. 
 

Lai personība augtu un attīstītos, pilnveidotu savu izpratni par seksualitāti, svarīga ir skolu programma, ģimenē valdošie uzskati un aizspriedumi, spēja runāt par intīmajām lietām. Ja pašiem vecākiem nav izpratnes par drošu izsargāšanos, fizioloģiju, viņi to nemaz bērnam nevar iemācīt

Cilvēks, kurš jau nonācis speciālista kabinetā, un mēģina teikt, ka viņam ir kāda problēma, jau ir daudz. Liela daļa vispār dzīvo noliegumā, ka viņam kaut kas seksuālajā jomā un attiecībās nav kārtībā. Tā var paiet visa dzīve. "Man ir sajūta, ka mūsdienu jaunieši ir gudrāki, spējīgāki runāt par savu reproduktīvo veselību, meitenes par mēnešreizēm, tamponiem," novērojusi ginekoloģe. 

Kā mācīt seksualitāti bērniem

Bērns par seksualitāti dabīgi mācās no tā, ko viņš redz. Tam nav nekāda sakara ar dzimumaktu, īpaši uzsver Kristīne Balode. Seksualitātes iepazīšana sākas ar ķermeņa iepazīšanu, sevis apzināšanos, robežu noteikšanu un konstruēšanu, kuras būtu jāievēro arī bērnu un vecāku starpā. Liela nozīme ir bērna un vecāku komunikācijai, tai skaitā tik ikdienišķām darbībām kā sasveicināšanās, tuvināšanās, vēlmei uzticēties, atklāties, prasmei pastāstīt par savām vajadzībām savu otram un vispār savu vajadzību izzināšana un atpazīšana. 
 

Diemžēl ne vienmēr tas notiek tik viegli kā varētu būt. 

“Ņemot vērā to, ka paši pieaugušie ir auguši ļoti nelabvēlīgā vidē, kurā netika runāts par šādām tēmām un jautājumiem, tad tagad mums bērniem ir jāiedod kaut kas, kas dabīgā veidā mums nav iedots. Un es labi spēju saprast mulsumu būt pa vidu. Ir bailes nokomunicēt kaut ko “ne tā”." 

 

Lielākā daļa vecāku joprojām ir auguši vidē, kurā šī nav tēma, par ko sanākt kopa un parunāt. Tas prasa milzīgu drosmi pārkāpt pāri stigmai, kas mani ieliek kaut kādā lauciņā un runā par to, par ko nedrīkst runāt, jo automātiski liecinās ne to labāko par mani kā par cilvēku. Tas var izvērsties spēcīgā iekšējā pārdzīvojumā. 

Kristīne Balode: "Mēs ļoti gribam par šo neērto jautājumu atbildību nodot jauniešiem un nākamajai paaudzei, lai tiek ar to galā. Paaudze, kas šobrīd veido vidi Latvijā, tomēr ir pieaugušo paaudze. Pieaugušie, kuri pieņem likumus, kuri māca savā arodā, un mēģina vidi atvērt un padarīt kompetentāku. Tas, kā es to saredzu, ir stiprinājuma trūkums pieaugušajā sapbiedrības daļā. Un viņi atšķiras no pusaudžiem, kas mācās par seksualitāti no pornogrāfijas. Bērni iedvesmojas no tā, kādu vidi rada pieaugušie."