Iemesli, kāpēc bērnam problēmas ar ādas veselību

Salīdzinot ādas veselību mazam bērnam un cilvēkam nobriedušā vecumā, var novērot, ka bērniem āda reaktīvāka, vieglāk ievainojama un mazāk pasargāta, līdz ar to iespējams vieglāk iedzīvoties ādas problēmās. Kāpēc tā, stāsta sertificēta dermatoveneroloģe, triholoģe Jekaterina Pudova.

Atopija nav tikai alerģiska reakcija uz ādas

FOTO: Shutterstock.com

Atopija nav tikai alerģiska reakcija uz ādas

Pavisam mazam bērnam strukturāli un fizioloģiski ir citādāka āda. Mazulim ir pH līmenis ir sārmaināks nekā pusaudzim vai pieaugušam cilvēkam, mazam bērnam vēl nestrādā tauku dziedzeri (tiesa gan – nereti pirmajās dzīves nedēļās mazuļiem var būt tauku dziedzeru hiperaktivitāte, kā rezultātā var veidoties jaundzimušo akne, kas parasti pāriet pati). Mazi bērni arī svīst citādāk, jo termoregulācija vēl nav pilnvērtīga. Mazam bērnam kopumā āda ir daudz reaktīvāka, tas nozīmē, ka bērniem, piemēram, pēc ieskrāpēšanas, reakcija uz ādas var būt intensīvāka, nekā pieaugušajiem. Bet arī ātrāk sadzīst. Mazam bērnam no vienas puses ir elastīgāka un labāk apasiņota derma, bet tajā pašā laikā tā ir plānāks. Mazam bērnam ir irdenāks zemādas slānis, līdz ar to lielāka tendence uz alerģijām, tūskām. Savukārt ādas virsējais slānis ir ievainojamāks, jo ir plānāka epiderma. 
Ņemot vērā šīs īpatnības, bērniem, salīdzinot ar pieaugušajiem, mēdz būt izteiktākas ādas veselības problēmas. 

Jaunākās vadlīnijas saka, ka Eiropā kopumā atopisko bērnu visā Eiropā  ir līdz 20% jeb viena piektā daļa bērnu

Kādas tipiskās ādas problēmas piedzīvo bērns no piedzimšanas līdz skolas vecumam? 
Kazeozā ziede. Jaundzimušo pilnīgi vai daļēji klāj kazeozā ziede. Tas ir taukainam vaskam līdzīga viela, kas sāk veidoties ap 20 grūtniecības nedēļu un novēro laikā dzimušiem (priekšlaikus dzimušiem tās vēl ļoti maz, pārnēsātiem mazuļiem tā jau nolobās) slānis, kas dzemdē rūpējies par mazuļa ādu un palīdzējis bērniņam izslīdēt cauri dzemdību ceļiem. Ziedi nevajag nomazgāt, tā noies/notīrīsies pati. Tās pasargā jaundzimušo no infekcijām, veidojot fizikālo barjeru ar ārējo vidi, kā arī palīdz aizsargāt mazuļa ādu no ūdens un siltuma zuduma.

Jaundzimušo toksiskā eritēma. Tūlīt pēc piedzimšanas bērna āda ir spilgti sar­kana vai zilgana. Šāda ādas krāsa ir reakcija uz pāreju no dzīves ūdenī uz sausu vidi, kā arī parāda vai, auglim dzimstot, bija pietiekami skābekļa (pie hipoksijas āda izteikti zilgana). Daļai jaundzimušo pirmajās dienās var izveidoties koši sarkani plankumaini izsitumi ar nelielu pūslīti centrā, kas satur tādu kā strutainu šķidrumu. Parasti veidojas uz sejas, vēlāk var arī parādīties uz ķermeņa. Parasti izsitumi pāriet paši par sevi dažu dienu līdz 2 nedēļu laikā. Izsitumu iemesls līdz galam nav skaidrs, uzskata, ka tā ir savā ziņā alerģiska tipa reakcija. 
Āda reaģē ar savdabīgiem izsitumiem lielu, spilgtu plankumu veidā, kuri pēc 2-3 dienām izzūd.

Fizioloģiskā dzelte. Daudziem bērniem otrajā vai trešajā dienā pēc piedzimša­nas āda kļūst dzeltena. Šādu stāvokli sauc par jaundzimušā fizioloģisko dzelti, un tās Iemesls ir dabīgs eritrocītu sabrukums. Tā parasti pāriet dzīves pirmās nedēļas laikā.

Miliārija. Milium (milia) jeb epidermas cistas, jo miliaria ir latīniski  sviedrene. Reizēm uz mazuļa deguna,uz apakšējiem plakstiņiem, retāk uz zoda un pieres var pamanīt mazus, dzeltenīgus mezglveida izsitumus. Tie ir palielināti tauku dziedzeri. Tie ir keratīna ieslēgumi epidermā. Tauki ir nepieciešami bērna ādas ieeļļošanai un aizsardzībai. Tomēr reizēm šie mezgliņi iekaist. Lai tā nenotiktu, nepieciešams katru dienu notīrīt zīdaiņa seju ar tīru vati, kas samērcēta vārītā ūdenī. Veidojumi ir labdabīgi un speciālu terapiju neprasa. Dabīgi nolobīties epidermai tie ar laiku pazūd. Svarīgi tos nekasīs, lai neievainotu zīdaiņa ādu un neveicinātu iekaisumu.

Piena krevele. Tā ir dzeltena, parasti taukaina krevele galvas matainajā daļā. Uzskata, ka iemesls ir paaugstināts tauku dziedzeru aktivitāte un lipofīlas raugveida sēnītes savairošanās. Tāpēc nereti to sauc par jaundzimušo seborejisko dermatītu. Speciāli kasīt nost šo kreveli nevajag - būs tikai sliktāk. To drīkst ieeļļot ar sezama eļļu vai rafinēto, sterilo olīveļļu un maigi izķemmēt, tikai tik daudz, cik nāk nost. Ir pieejami arī speciālie šampūni, kas palīdz šī kreveli ātrāk attīrīt. Dažiem bērniem piena krevele saglabājas pat vairākus mēnešus (ir redzēta arī 1.5 g vecumā, bet tas tomēr reti).

Hemangiomas. Tie ir dažāda lieluma un formas zilgansārti līdz tumši zili  ādas pacēlumi pietūkuma plankumi, ko rada paplašināti kapilāri. Ir svarīgi bērnu parādīt dermatologam, lai novērtē veidojumu. Ir asinsvadu malformacijas, kas prasa korekciju. Tādā gadījumā atvasi vajag parādīt ārstam. Nelielas hemangiomas parasti pāriet pašas no sevis.

Sviedrene. Sīki izsitumi, kas parasti ir koši sarkanā krāsā (miliaria rubra), vai arī mazi, gaiši izsitumi, kas pildīti ar šķidrumu (miliaria cristallina). Tādi izsitumi parādās vietās, kur bērna āda visbiežāk svīst: zem drēbēm, autiņbiksīšu zonā, arī uz sejas, pakaklē. Bieži tāda ir bērniem, kas siekalojas. Lai neveidotos sviedrene, svarīgi mazuli netuntuļot, bet ģērbt atbilstoši vides un laika apstākļiem. Ja sviedrene ir tomēr izveidojusies, svarīgi mazuli regulāri vannot, lietojot maigus kopšanas līdzekļus. Ūdenim var pievienot kumelīšu vai liepziedu uzlējumu. 

Izsitumi autiņbiksīšu zonā jeb autiņu dermatīts. Tie parasti ir sarkanā krāsā. Pārsvarā tādi parādās bērniem ar lielāku ķermeņa masu, alerģiskiem bērniem vai arī, ja bērna uzturā ir kādas izmaiņas. Arī pašu autiņu nepiemērota izvēle vai arī to reta nomaiņa var veicināt ādas iekaisumu. Ja šī ādas problēma saasinās, tai var pievienoties sēnīšu infekcija, kas prasa nopietnu ārstēšanu. Autiņu dermatītu veicina vairāki faktori: mitrums, siltums, berzē, urīns un fēces, kā arī mikroorganismi. Šie apstākļi var būt ļoti labvēlīgi arī patoloģiskas mikrofloras pievienošanai. Ļoti būtiski ārstēt pat minimālu iekaisumu šajā zonā, jo viegli var pievienoties bakteriāla vai sēnīšu infekcija.   

Atopiskais dermatīts. Tā ir hroniska, niezoša dermatoze, kas ir ģenētiski noteikta. Vārdu atopisks attiecina uz tādu slimības grupu, kas parasti saistās ar iedzimtību un pavadošu alerģiju. Savukārt ar dermatītu apzīmē ādas iekaisumu. Atopiskais dermatīts ir daļa no atopiskajiem izpausmju veidiem, kuros ietilpst jau pieminētais atopiskais dermatīts, bronhiālā astma, siena drudzis, alerģiskais konjunktivīts, rinīts un uztura alerģija.

Reklāma
Reklāma

Ja ģimenē kādam no vecākiem ir atopija pastāv 50% risks, ka ar noslieci uz alerģiju piedzims arī bērns

Vairāk par atopisko dermatītu
Lielai daļai atopiskā dermatīta slimnieku slimības izpausmes parādās jau pirmajā dzīves gadā. Mazuļiem atopiskais dermatīts var sākties dažādi – var parādīties sausa āda, sārti plankumi, sulojoši izsitumi uz sejas, galvas, rokām un kājām locītavu vietās. Izsitumi ir ļoti niezoši, tie ir sārti, virs ādas pacelti vai pūslīšveida. Šiem izsitumiem nereti pievienojas infekcija. Ja bērniem līdz 12 gadu vecumam dermatīts sastopams faktiski pa visu ķermeni,  tad pusaudžiem un pieaugušajiem visbiežāk ir skaustā rajonā, elkoņu ielokos un pacelēs.  Slimības attīstību ietekmē gan ģenētiskie, gan apkārtējās vides faktori, taču viens jāatceras – lai arī izsitumi vizuāli ir loti nepievilcīgi, slimība nav lipīga.

SVARĪGI! Dermatīta izraisītos izsitumus var sajaukt ar kašķi, kontakta dermatītu vai pārtikas alerģijas radītiem izsitumiem.

FAKTS. Jaunākās vadlīnijas saka, ka Eiropā kopumā atopisko bērnu visā Eiropā  ir līdz 20% jeb viena piektā daļa bērnu. Pieaugušo vecumā novēro 2-8 %, tātad bērni šo kaiti var “pāraugt”.
Ja ģimenē kādam no vecākiem ir atopija pastāv 50% risks, ka ar noslieci uz alerģiju piedzims arī bērns. 

Gēns vēl nenozīmē slimības izpausmi
Kā jau iepriekš minēts, atopiskais dermatīts ir ģenētikas diktēta slimība. Taču, fakts, ka gēnos tas ir ierakstīts, vēl nenozīmē, ka slimība izprovocēsies. Savukārt, ja slimība tomēr ir parādījusies, tas vēl nenozīmē, ka to nebūtu iespējams ierobežot. 

Ir jāapzinās, kas slimību provocē, tad būs iespējams mazināt tās izpausmes. 
Nenoliedzami liela nozīme ir faktu kopumam -  kur dzīvojam, ko ēdam, kādus ķīmiskos līdzekļus izmantojam. Tendences rāda, ka cilvēkiem arvien vairāk un vairāk ir šādas izpausmes, kas tiek nodotas arī tālākām paaudzēm. Teorētiski varam uzskatīt, ka bērniem, kuri dzīvo laukos, izpausmes būs mazākas nekā tiem kuri dzīvo lielajās pilsētās. Praksē ir gadījumi, kad cilvēks dzīvo laukos un piedzīvo minimālas izpausmes, bet, dodoties uz pilsētu, piedzīvo saasinājumus. Tās var būt reakcijas uz kādu netipisku ēdienu, vai kādu citu lietu, kas sastopama pilsētas vidē. 
Sadzīves ķīmijas lietošana. Teorētiski jebkuram cilvēkam, kurš saskaras ar intensīvām  ķīmiskām vielām, viņam var attīstīties kairinājuma dermatīts. 

IEROSMEI
Šobrīd ļoti attīstītas ir dažādas ģenētiskās analīzes, līdz ar to ir iespējams pavisam precīzi noteikt, tieši kādas vielas izsauc alerģisko reakciju. Līdz ar to var panākt situāciju, ka gēnu līmenī problēma ir noteikta, bet realitātē tā neizpaužas, neieslēdzas. 
Tajā pašā laikā dominējošais uzskats ir tāds, ja cilvēkam ir nosliece uz atopisko dermatītu, tad visu dzīvi ir jādomā par to, ko viņš ēd, kādus ādas kopšanas līdzekļus izmanto, kā reaģē uz stresu, vai lieto vitamīnus, īsāk sakot, ievēro visus veselīga dzīvesveida priekšrakstus. 

SVARĪGI ZINĀT!
Atopija nav tikai alerģiska reakcija uz ādas. Biežākais un vizuāli pamanāmākais ir atopiskais dermatīts, kas ir izpausme uz ādas izpausme. Mazāk redzama, bet gana bieža atopijas forma izpaužas kā astma un rinīts (tekošs deguns). Ja bērna pirmajā dzīves posmā izdodas atopijas pārāk neprovocēt, pastāv iespēja, ka izdosies no astmas izvairīties. Ja bērnam ir pārtikas alerģija, bieži, ap bērna 3 gadu vecumu, kad gremošanas sistēma ir nobriedusi, tā mazinās vai pazūd pavisam, līdz ar to reizēm var arī sākt ēst produktus, kas iepriekš izraisījuši problēmas. Tomēr uz atsevišķiem produktiem alerģija var saglabāties arī visu mūžu.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Raksta sēriju "Ģimenes ādas veselība" atbalsta franču dermokosmētikas zīmols SVR

SVR IR ĀDAS KOPŠANAS LĪDZEKĻI AR DERMATOLOĢISKI AKTĪVĀM SASTĀVDAĻĀM VISLIELĀKAJĀ KONCENTRĀCIJĀ. 
Pilnībā pārbaudīti uz jutīgas ādas

SVR DERMATOLOĢISKIE LĪDZEKĻI TEV DĀVĀ SKAISTUMU, tie ir unikāli ādas kopšanas līdzekļi, ko radījuši izcilākie dermatologi un ko medicīniskos nolūkos lieto VISĀ pasaulē.

Koncentrēta kosmētika maksimālai efektivitātei. 

DERMATOLOĢIJA TEV DĀVĀ SKAISTUMU
#Looks good feel good

 


 

Vairāk par SVR uzzini viņu Facebook un Instagram profilos.