Latvijā arvien 7500 bērnu gaida bērnudārza rindā. Par risinājumiem arvien tiek kasīts pakausis

Tomēr, kā un kad varētu tikt atrastas 7500 vietas bērniem pirmsskolās, ātrs un 100% īstenojams plāns neradās, tikai vāji cerības stari. 

Vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv ilgstoši seko līdzi rindu risināšanas jautājumiem - ilgstošas rindas pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) ir ne tikai Rīgā, bet daudzās Latvijas pašvaldībās. Īpatnēji - rindas bērnudārzos visā Latvijā ir jau gadiem ilgi, tomēr līdz šim jautājums nav iecelts steidzami risināmo kārtā. 

Iespējamais risinājums līdz 2027. gadam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits klāstīja ministrijas plānus par 7 miljoniem, uz kuriem 2020. gadā pašvaldības varētu pretendēt pirmsskolu būvniecībai vai paplašināšanai. Šie 7 miljoni būtu kā aizdevums pašvaldībām no Valsts kases. Tomēr ar 7 miljoniem esot iespējams atrisināt tikai aptuveni 500 vietu jautājumu. Tāpat VARAM 2021. - 2027. gada ietvaros plāno piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu bērnudārzu būvniecībai vai paplašināšanai. Runa ir par vairāk nekā 80 miljoniem. Raivis Bremšmits rēķina, ka šādi būšot iespējams radīt aptuveni 7000 vietu. 

Ieviest kādas soda sankcijas pašvaldībām, kas jau gadiem ilgi nav atraduši un, iespējams, pat nemeklē bērnudārzu rindu mazināšanas jautājumu?

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens vaicāja, vai VARAM tomēr neplānot ieviest kādas soda sankcijas pašvaldībām, kas jau gadiem ilgi nav atraduši un, iespējams, pat nemeklē bērnudārzu rindu mazināšanas jautājumu. R.Bremšmits šādu varbūtību apstiprināja. 

Rīgas centrā jaunu dārziņu būvniecībai vietas nav

Savu viedokli par rindām Rīgas bērnudārzos pauda arī Rīgas domes Izglītības pārvaldes priekšnieks, departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis.

Rīgas centra problēma esot tā, ka nav vietu, kur būvēt jaunus bērnudārzus, un neesot iespēju, piemēram, ierīkot PII kādā no centra skolām, jo skolas ir piepildītas.

Taču liels pieprasījums esot tieši pēc Rīgas centra bērnudārziem – vecāki visbiežāk meklējot bērnudārzu savas darba vietas tuvumā. 

“Visas centra skolas ir ļoti piepildītas, tās nevar paplašināt un ierīkot pirmsskolas izglītības iestādi. Nav arī teritorijas, kur būvēt. Vienīgā iespēja, kas centrā būs - ir uzsākt projektēšanu Hanzas apkaimē starp diviem bērnudārziem, uz 2021. gadu varētu būt ap 60 vietas jauniem audzēkņiem.” Tas nerisina problēmu, jo Rīgā rindā gaidot aptuveni 1000 bērnu. 

Atbildot uz jautājumu, kā var kopumā risināt Rīgas problēmu, I.Balamovskis atklāja, ka nākamajā gadā Rīgā tiks atvērtas divas jaunas pirmsskolas izglītības iestādes. Tas ir iespējams skolu tīkla optimizācijas rezultātā – viens bērnudārzs būs Mežaparkā, otrs Zolitūdē. "Vēl šobrīd skatāmies uz vienu pašvaldībai piederošu ēku, kas ir Rīgas domes Labklājības departamenta pārziņā. Vai tas būs 2020. vai 2021. gads, to vēl nevar pateikt, taču kopumā 2 gadu laikā plānojam radīt aptuveni 500 jaunas vietas bērnudārzos,” tā I.Balamovskis.  

Rindas efektīgi un uzreiz varot īsināt privātie bērnudārzi, ja vien iesaistās pašvaldība 
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa akcentēja, ka visai ātri jaunas vietas bērnudārzos būtu atrodamas arī bez būvniecības darbiem - ja pašvaldības finansētu to daļu, ko privātajiem bērnudārziem sastāda telpu nomas maksa. Daina Kājiņa: “Privātie bērnudārzi ir pierādījuši, ka arī Rīgas centrā var radīt jaunas vietas bērnudārzos, taču lielā problēma ir telpu nomas maksa. Jo vecākam par privāto bērnudārzu būtu mazāk jāmaksā, jo ātrāk un vairāk vecākiem šis pakalpojums būtu pieejams. Metodika šobrīd nosaka līdzfinansēt pašvaldībai pirmsskolas pakalpojumus, šajā metodikā nav iekļautas visas patiesās izmaksas. Ja metodikā ir iekļauta telpu noma, tad pašvaldībai tur ir 0 EUR maksājums, kamēr pašam bērnudārzam visa summa, un Rīgā tā parasti ir ļoti augsta. Sanāk, ka vecāki samaksā par infrastruktūru. Tā tam nevajadzētu būt.”

Raivis Bremšmits sarunā ar Mammamuntetiem.lv norādīja, ka pašvaldībai metodika nosaka maksājuma minimumu, un pašvaldība šo summu pēc saviem ieskatiem var palielināt. Esot pašvaldības, kas to arī dara, un ir arī tādas, kas nedara.

Bērnudārzs ir bērnu izglītošanai, nevis pieskatīšanai

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja bērnudārzu jautājumu un problēmas apskatīt plašākā mērogā, nevis tikai telpu kontekstā. Inga Vanaga: “Šīs dienas komisijas dienas kārtībā ierakstīts, ka mēs runājam par bērnu pieskatīšanas jautājumiem – es ceru, ka tā ir kāda kļūda. Tāpēc LIZDAs vārdā atkārtoti atgādināšu OECD ieteikumus, kāda ir pirmsskolas loma uz bērnu attīstību un tālāko izglītības gaitu, un nevar būt runa tikai par bērnu pieskatīšanu.”

Inga Vanaga piekrīt, ka ir būtiski risināt infrastruktūru, taču paralēli ir jārisina arī jautājums – kas šajā infrastruktūrā strādās? “Lūdzam domāt, kas bērnudārzos strādās, un kārtējo reizi aicinām valsti pašvaldībām nākt palīgā ar daļēju darba samaksu PII strādājošajiem. Bērnudārzā jānodrošina ne tikai pieskatīšana, bet arī izglītošana, saskaņā ar pieņemtajām PII vadlīnijām. Tāpat vēršam uzmanību bērnu drošībai. MK 404.noteikumos par pieskatīšanu ir teikts: ja to nodrošina fiziska persona, tad viens pieaugušais drīkst pieskatīt ne vairāk kā 5 bērnus, ja pieskatīšanas funkcija ir pašvaldībai, tad viens pieaugušais drīkst pieskatīt 25 bērnus,” neizpratni pauda Inga Vanaga, “Es vēršu uzmanību uz bērna vajadzībām, izaugsmi un drošību.”

Problēmas risināšanai jāpieslēdz ministru prezidents

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens kā rezumējošu lēmumu izteica komisijai aicinājumu ar ziņojumu vērsties pie ministru prezidenta. “Šis ir klasisks izpildvaras jautājums, un es domāju, ka mēs nedrīkstam atstāt bez ievērības, ka Latvijā 7500 bērniem trūkst vietas bērnudārzos. Mans ierosinājums ir sagatavot komisijas ziņojumu ministru prezidentam, lai jautājumu par vietu nepietiekamību bērnudārzos izskata Ministru kabinetā un tiek sastādīts skaidrs laika grafiks, kā un cik ilgā laikā problēma tiks atrisināta. Šeit ir izskanējuši dažādi scenāriji, taču ir vajadzīgs skaidrs laika grafiks. Īpaši, ja demogrāfijas problēma ir viena no lielākajām, ko mēs risinām.”