Kāpēc rodas kārpas uz bērna rokām un vai tās ir jāārstē?

Vecuma posmā no 4 līdz 12 gadiem katram trešajam bērnam vismaz reizi ir bijušas kārpas uz rokām vai pēdām. Tās izraisa cilvēku papillomas vīruss (human papillomavirus – HPV), ar to var inficēties tiešā saskarē vai ar inficētām ādas šūnām, kas atrodas uz priekšmetiem, piemēram, dvieļiem, dušas telpu grīdām vai rotaļlietām. 

Bērnam kārpa var pazust pati no sevis.

FOTO: Shutterstock.com

Bērnam kārpa var pazust pati no sevis.

Vīruss iekļūst bērna organismā caur ādas bojājumiem un pēc vairākiem mēnešiem aktivizējas, izraisot kārpu veidošanos, tā par kārpu veidošanos uz bērnu  rokām stāsta Derma Clinic Riga dermatoloģe Evita Jakušonoka

 

Bērni ir uzņēmīgāki pret infekciju, jo bērnu imūnā sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies, turklāt bērniem biežāk nekā pieaugušajiem veidojas ādas brūces un nobrāzumi.

Riska grupā ir bērni ar ļoti vāju imunitāti, veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumiem, izteiktu plaukstu un pēdu svīšanu, kā arī bērniem kuriem āda ir sausa, plaisā, piemēram, atopiskā dermatīta pacientiem.

 

Riska grupā ir bērni ar ļoti vāju imunitāti, veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumiem, izteiktu plaukstu un pēdu svīšanu, kā arī bērniem kuriem āda ir sausa

 

Vīrusam aktivizējoties, veidojas ciets ādas slānis un virs ādas virsmas parādās pacelti izaugumi un kuru virsma parasti ir nelīdzena. Kārpas vidusdaļa parasti ir mīkstāka un tajā reizēm var saskatīt sīkus melnus punktiņus. Melnie punktiņi ir sīkie asinsvadi, kas apgādā kārpu ar barības vielām. Kārpas diametrs parasti ir vidēji 1-10 mm.

Reklāma
Reklāma

 

Ne vienmēr ir iespējams izvairīties no kārpām, tomēr ir vairāki piesardzības pasākumi, kuru ievērošana var mazināt inficēšanās risku. Bērniem nepieciešams regulāri mazgāt rokas, negrauzt nagus, nepieskarties savām vai citu cilvēku kārpām, valkāt apavus publiskos baseinos un dušās, nelieto dvieļus, ko lietojuši citi, valkāt zeķītes vingrošanā, cīņas sporta nodarbībās un citu telpu sporta veidu treniņos, kuros bieži bērni piedalās basām kājām.

 

Bērnam kārpa var pazust pati no sevis, bet ieteicams to ir ārstēt, jo kārpas ir lipīgas un tās var pielipt ne tikai no viena cilvēka otram, bet arī pavairoties no vienas ķermeņa daļas uz citu.

Kārpas iespējams likvidēt ar lokālajiem preparātiem, kas satur salicilskābi, benzoskābi u.c. Arī ar saldēšanu jeb krioterapiju, kur tiek izmantots šķidrais slāpeklis (– 600oC). Kā labu un efektīvu atzīst arī ķīmisko metodi, kur ar speciālu vielu maisījumu palīdzību kārpa tiek ķīmiski apstrādāta, visbiežāk – ja tā atrodas uz pēdas vai pirksta galā. Metode nerada diskomfortu, vienīgi nākamajā dienā jūtams sāpīgums un izveidojas krevele. Kārpu iespējams apstrādāt arī ar lāzera palīdzību. Izvēlēties cilvēkam piemērotāko metodi vislabāk palīdzēs ārsts, jo ārstēšanas metode tiek izvēlētā ņemot vērā pacienta vecuma, kārpas atrašanās vietas un kārpu veidu.

Saistītie raksti