Kas ir aizmigšanas treniņš jeb "Cry it out" metode mazuļa midzināšanai 1

 02. janvāris 2020 12:35 mammamuntetiem.lv Raksts

Gandrīz visu zīdaiņu vecāki piedzīvo to brīdi, kad ģimene pošas gulēt, vispirms gulēt tiek likts mazulītis, bet jau ir zināms, ka celties vajadzēs ik pēc dažām stundām. Pusnaktī, divos, pusčetros, piecos.... Nakts ēšana vairs nav, bet ieradums gulēt visu nakti tā arī nav izveidojies. Kāpēc viņš neguļ? 



Foto: Shutterstock.com

Parasti bērni patstāvīgai gulēšanai nobriest 4 - 6 mēnešos.


Ir vairākas metodes, kā nolikt gulēt mazuli. Pašlaik viena no diskutablākajām un lielu popularitāti guvušajām metodēm it tā saucamajām ir Cry it out (CIO) jeb "izraudi to". Pirms to izmantojat savam bērna, vēlams konsultēties ar pediatru, jo katrs mazulis ir savādāks. 


Kas ir aizmigšanas treniņš?
Sakot, ka bērnam jāļauj raudāt, lai viņš iemācītos aizmigt pats, parasti izraisa ļoti dažādas reakcijas. Visbiežāk tas ir noliegums - bērnam nedrīkst ļaut raudāt. Vecāki iedomājas, ka bērniņš ir jāatstāj viens istabā raudot līdz viņš kliedzot zaudē balsi un spēkus, un tad aizmieg. Tā nav! Ir dažādas metodes, bet, lai "izraudāšanas" metodi pielietotu, ir precīzi jāzina, kas un kāpēc tiek darīts. 

Galvenais mērķis ir iemācīt mazulim aizmigt un nogulēt nepamostoties saldā miedziņā līdz pat rītam.  Ja pavisam precīzi, tad nemaz nevar teikt, ka gulēt nemostoties visu nakti ir dabiski. Gan bērni, gan pieaugušie nekad nenoguļ visu nakti ne reizi nemostoties. Ir dziļā miega fāzes un seklā miega fāzes, kuru laikā esam pavisam tuvu tam, lai pamostos pilnībā. Bet pieaugušie iemācījušies šajās fāzēs nepamosties. Metodes uzdevums ir iemācīt šo pašu prasmi zīdainīšiem. Miega speciālisti, kas izstrādājuši šo metodi, uzskata, ka spēja pašnomierināties un atkal ieslīgt dziļajā miegā ir apgūstama iemaņa, nevis dabisks instinkts. 
 

Ferbers uzskata, ka raudāšana pirms miega ir neatņemama aizmigšanas sastāvdaļa zīdaiņiem. Vairums pasaules pediatru šim uzskatam piekrīt. 


Pasaulē lielu interesi ir iemantojusi pediatra Ričarda Ferbera grāmata "Bērna miegs. Risinājums visām problēmām" , kurā viņš apraksta metodi bērna miega uzlabošanai. Metodes pamata princips ir "cry it out" (izraudāšanās) jeb citi to nosaukuši ārsta uzvārdā par ferberzingu.

Ferbers uzskata, ka raudāšana pirms miega ir neatņemama aizmigšanas sastāvdaļa zīdaiņiem. Vairums pasaules pediatru šim uzskatam piekrīt. Diskusijas ir galvenokārt par to, cik bieži un ilgi bērnam ļaut raudāt, kā arī no kāda vecuma metodes, kas iemāca aizmigt pašam, vispār ir pielietojamas. 
 

Metodes teorētiskais pamatojums 
Metodes pamata uzdevums ir ļaut iemācīties bērnam pašam nomierināties un iemigt. Raudāšana ir neizbēgama šī procesa blakus parādība. Ja bērns visu laiku tiek midzināts pie krūts, iešūpojot vai veicot citus speciālus iemidzināšanas rituāls, tad naktī pamostoties, iemigt atkal pats bez vecāku palīdzības viņš neprot. Īslaicīgi mošanās mirkļi naktī ir dabīgā miega cikla sastāvdaļa. 

Raudāšana šajā brīdī nav iemigšanas mācības būtiska sastāvdaļa, bet tikai bērna reakcija uz neprasmi iemidzināt sevi pašam.


Metodes apraksts
Sagaidiet, kamēr jūsu bērns būs gatavs gulēt visu nakti ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Parasti bērni patstāvīgai gulēšanai nobriest 4 - 6 mēnešos. Ferbers nenorāda precīzu vecumu, no kura var sākt lietot tehniku, jo tas var stipri variēties atkarībā no bērna individuālajām īpatnībām. Gala lēmums jāpieņem vecākiem pašiem. Ja pretestība no bērniņa puses ir izteikta, uzgaidiet dažas nedēļas un mēģiniet vēlreiz.


Kā rīkoties
1. Kad bērns paliek miegains, bet vēl ir nomodā, ielieciet viņu gultiņā. 
2. Novēliet mazuli labunakti un izejiet no istabas. Iespējams, ka pieradis pie  midzināšanas, viņš sāks raudāt. Ļaujiet bērnam neilgu brīdi tikt galā ar šīm emocijām un neiejaucieties.
3. Atgriezieties istabā pēc 1 - 2 minūtēm, nomieriniet, noglāstiet bērnu. Jūsu balsij jābūt maksimāli klusai un mierīgai. Atkal izejiet no istabas. Izejot, neslēdziet gaismu. Visdrīzāk mazulis joprojām nebūs aizmidzis un raudās.
4. Atgriezieties bērnistabā un palieciet ar bērnu nedaudz ilgāk nekā pirmo reizi. Atkārtojiet šo “vingrinājumu”, katru reizi aizejot no istabas uz ilgāku laiku. Uzturēšanās bērnistabā nedrīkst ilgt ilgāk par 2 minūtēm.
5. Ejiet iekšā un ārā no istabas, kamēr mazulis aizmigs.
6. Ja naktī bērns atkal pamodīsies, sekojiet tai pašai procedūrai, pakāpeniski palielinot intervālus starp apmeklējumiem.
7. Katru nakti palieliniet laika intervālus starp brīdi, kad bērns sāk raudāt un kad ieejat istabā. Fērbers apgalvo, ka vairumā gadījumu bērns iemācās aizmigt jau trešajā vai ceturtajā naktī. Maksimālais laiks ir nedēļa.


Uz cik ilgu laiku bērnu atstāt istabā
Savā grāmatā Ferbera piedāvā šādus intervālus:
Pirmā nakts: pirmo reizi dodieties pēc 3 minūtēm, otrajā – pēc 5 minūtēm, trešajā un visās turpmākajās reizēs – pēc 10 minūtēm.
Otrā nakts: atstājiet bērnu uz 5 minūtēm, tad uz 10 minūtēm un pēc tam uz 12 minūtēm.
Nākamās naktis: pakāpeniski palieliniet laika intervālus, ņemot vērā bērna reakciju.



Kā sagatavoties vecākiem
Izstrādājiet rituālu
. Gatavošanās miedziņam, pirms tam lasot grāmatiņu un vannojoties. Svarīgi šo rituālu veikt katru dienu, lai bērns sāk saprast, kāda nemainīga darbība sekot pēc iepriekšējās. 
Pārliecinieties, vai paši vecāki - mamma un tētis, ir emocionāli gatavi sākt miega treniņus.
Pieturieties pie plāna. Kad bērns sāk raudāt 2 naktī, var rasties kārdinājums padoties un iemidzināt tā, kā ir ierasts. Diemžēl tad viss iepriekš paveikts darbs būs veltīgs. 
Esiet gatavi bezmiega naktīm, nākamajā dienā neplānojot nopietnu darbus. Piemēram, ja strādājat visu nedēļu, tad aizmigšanas prasmes labāk sākt mācīt piektdienas vakarā.
Esiet gatavi sirdsapziņas pārmetumiem. Kurš vecāks var mierīgi klausīties, kā raud viņa bērns? Izdomājiet rīcību, ko darīsiet, ja gribēsies atgriezties istabā, piemēram, klausieties mūziku vai izejiet pagalmā paelpot svaigu gaisu. Ir jāiztur tikai nedēļa!
Komandas darbs. Laiku pa laikam vienam vai otram vecākam gribēsies padoties, tāpēc otram ir jābūt gatavam pārņemt stafeti un turpināt iesākto. 
Pielāgojiet metodi savām vajadzībām. Ja vēlaties izmēģināt metodi, bet uzskatāt to par pārāk bargu, var izmantot saudzīgu pieeju. Piemēram, pagarināt Fērbera septiņu dienu programmu līdz 14 dienām, palielinot laika intervālus.
Esiet gatavi recidīviem. Bērna gulēšanas ieradumi laiku pa laikam var regresēt, īpaši, kja viņš saslimst vai dodaties kopīgā ceļojumā. Esiet arī gatavi tam, ka būs bērni, kuriem šīm metode nederēs. 


Kāpēc bērnam atļauts raudāt?
Daudzi vecāki un pedagogi saka, ka nedrīkst ļaut bērnam raudāt un nereaģēt uz viņa asarām. Tas var apdraudēt bērna uzticēšanos vecākiem un fundamentālo drošības un paļaušanās sajūtu. Par šīm bažām Fērbers saka, ka bērns, kuram dienas laikā tiek veltīta liela uzmanība un mīlestība, uz nakti drīkst mazliet paraudāt. Tas nekaitēs viņa veselībai un psihei.

Pēc ārzemju preses materiāliem




1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas