Kā pareizi uzturēt kompostu

 03. septembris 2019 14:00 Madara Ozoliņa, mammamuntetiem.lv Raksts

Izveidojot kompostu, cilvēks iegūst sev un augiem draudzīgu mēslojumu. Pastāv dažādi faktori, kas nodrošina kompostēšanas procesu. Par tiem stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

 



Foto: Shutterstock.com

Viens no komposta izveidošanas ieguvumiem - iespēja aiz sevis samazināt organiskos atkritumus.


Kompostam ir plašs pielietojums kā dārzā, tā siltumnīcā. Atkarībā no frakcijas, to var izmantot substrāta sagatavošanā vai kā papildmēslojumu.  Liels ieguvums ir iespēja samazināt aiz sevis organiskos atkritumus, tā nepiesārņojot vidi un apkārtni, organisko vielu atgriežot dārza augiem. Tā ir lieliska iespēja bērniem mācīt sapratni par atkritumiem, to atgriešanu dārzā jau mēslojuma veidā un to, kā tas palīdz izaugt augiem. 

Svarīga vietas izvēle
Pirmkārt, vietai ir jābūt līdzenai vai ar pavisam nelielu slīpumu. M. Narvils stāsta: “Vieta nedrīkst būt kā “bļoda” vai atrasties dārza zemākajā vietā. Tādos apstākļos pastiprināti uzkrājas mitrums un, līstot nokrišņiem, komposta kaudzei piekļūst pārāk daudz ūdens, kas aeirobo (labvēlīgo kompostēšanos) pārvērš anairobajā, kas, lai arī veido kompostu - nav labvēlīgs augiem, jo satur patogēnus un nezāļu sēklas.” Saulainā vietā kaudzi vairāk izžāvē, pilnīgi ēnaina vieta būs ideāla vieta, kur savairoties gliemežiem. 

Kā nosegt komposta kaudzi
Nosegt komposta kaudzi vajag vienmēr, taču to dara ar “brūno” oglekli saturošo materiālu (lapas, skaidas, šķelda, siens, salmi). Materiālam ir jābūt elpojošam. “Ja sedz ar plēvi, pārtraucot gaisa piekļuvi komposta kaudzei, process kļūst anairobs. Vienīgais, ja iestājas intensīvu nokrišņu periods, ir nepieciešams kaudzes pašu augšu piesegt ar plēvi, bet sānus daļēji atstāj nenosegtus. Var rīkoties arī citādi – kaudzi papildus nosedz ar sausu sienu, salmiem vai lapām, kas arī labi spēj aizturēt lieko ūdeni, tikai pareizi jānokrauj. Sāk likt no lielās kaudzes apakšas virzienā uz tās augšu, katru nākamo kaudzīti liekot nedaudz pāri iepriekšējai, augšā uzliek kaudzīti  tā, lai tā nedaudz pārsedz kaudzes abas puses,” norāda Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā. Liekais ūdens pa šādi sakrautu kārtu labi notecēs līdz lejai. Nesegtā kaudzē var arī nesākties kompostēšanas procesi, vai tie var veidoties neveiksmīgi. 

Uzturēt un rūpēties
Lai aerobā procesā iegūtu kompostu, vajadzētu ieverot sekojošo. 

  • Pirmkārt, pareizas C:N attiecības, pareizi kombinējot “brūnās” un “zaļās” sastāvdaļas. Pēc tilpuma tās jāliek attiecībās 3:1, bet pēc svara - pusi uz pusi;
  • Otrkārt, uzkrāt “brūnās” sastāvdaļas – sienu, salmus, šķeldu, kokskaidas. Savukārt, zaļās ātri sadalās, tādēļ nav uzglabājamas. Izeja ir sekojoša - komposta kaudzi izveido tad, kad ir savāktas zaļās sastāvdaļas – mizas, zaļā zāle, kafijas biezumi, kūtsmēsli, augļu un ogu izspiedas; 
  • Treškārt, komposta kaudzi iesāk un pabeidz vienā dienā. Dārzā var būt vairākas komposta kaudzes, tikai jāatzīmē, kad katra ir izveidota. Pareizi salikta komposta kaudze uzsilst ātri, vienīgais, kas ir jāizdara: kad kaudze iekšpusē spēcīgi sakarst līdz +65oC, tad nepieciešams kaudzi “sabakstīt” ar kādu cauruli vai stieni, lai izvadītu ārā lieko siltumu.

Tālāk jau process ritēs pats, līdz komposts būs gatavs – irdens, tumši brūnā, ne melnā krāsā, ar patīkamu zemes smaržu.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas