Kas bērnam jāmāk 2-3 gadu vecumā

Bērns jau kopš pirmajām dzīves dienām mācās jaunas iemaņas. Viss, kas apgūts, ir liels sasniegums mazuļa dzīvē. Ik dienu, mēnesi un gadu apgūstamo prasmju daudzums palielinās. Psiholoģe Iveta Lukjanova stāsta, ko bērnam vajadzētu mācēt divu gadu vecumā.

Divi gadi - vecums, kad mazulis grib izzināt visu jauno.

FOTO: Shutterstock.com

Divi gadi - vecums, kad mazulis grib izzināt visu jauno.

Jau tūlīt, tūlīt daļa divgadnieku pirmo reizi dosies uz bērnudārzu. Sekojot līdzi savu bērnu attīstībai, vecāki mēdz satraukties par to, ka atvases vārdu krājumā ir tikai daži vārdi, bērns neprot patstāvīgi ēst vai nevēlas komunicēt ar citiem vienaudžiem. Tomēr psiholoģe Iveta Lukjanova norāda: “Ne vienmēr attīstība norit vienmērīgi visās jomās. Svarīgi pēc būtības saredzēt to, ko bērns prot, kādas iemaņas apguvis, kādā jomā viņš ir vairāk jāatbalsta.” 

 

Lai arī katra bērna attīstība norit individuāli, ir noteikti psihiskās un fiziskās attīstības pazīmes, kas nosaka, vai bērna attīstība atbilst viņa vecuma bērnu vidusmēra attīstībai:

 

Bērna lielās motorikas, jeb ķermeņa kontroles attīstība

  • Iet droši
  • Iet atpakaļgaitā;
  • Pieturoties var uzkāpt augšā pa kāpnēm;
  • Skrien bez krišanas piecus metrus;
  • Stumj ratiņus;
  • Tupus paceļ lietas no grīdas;
  • Uzkāpj uz krēsla, nokāpj no krēsla;
  • Sper bumbu, nepakrītot;
  • Prot palēkties, atraujot pēdas no zemes;
  • Pārlec pāri nelielam šķērslim.

 

Smalkās motorikas, jeb roku veiklības attīstība

  • Attin ietīto;
  • Plēš papīru;
  • Ceļ torni no 3-5 klucīšiem;
  • Liek ozolzīles pudelē;
  • Atvelk rāvējslēdzēju;
  • Švīkā uz papīra;
  • Met lietu prom;
  • Rāda ar rādītājpirkstu;
  • Izņem un ieliek atpakaļ kastē rotaļlietas;
  • Liek apļus uz piramīdas.

 

Pašapkalpošanās iemaņas

  • Patstāvīgi dzer no krūzes;
  • Patstāvīgi ēd ar karoti;
  • Noģērbjas;
  • Pats sakārto rotaļlietas;
  • Pats mazgā rokas;
  • Palīdz apģērbties, atnes kurpes;
  • Apzinās vajadzību iet uz podiņa;
  • Atpogā lielā pogas;
  • Uzvelk īsās zeķes;
  • Uzvelk šortus, mazās biksītes, svārciņus.

 

Emocionālās prasmes

  • Pazīst sevi spogulī;
  • Pauž nemieru, ja priekšmets vai rotaļlieta ir bojāta;
  • Kļūst nemierīgs, ja nevar apmierināt visas savas prasības;
  • Dusmu lēkmes;
  • Spēj nomierināties ar pieaugušo palīdzību.

 

Sociālās prasmes

  • Iesaistās sarunās ar pieaugušo vai bērnu;
  • Prasa vai parāda, ja kaut ko grib;
  • Parāda savas rotaļlietas;
  • Pļāpā, apskatot bilžu grāmatas;
  • Ripina bumbu atpakaļ pieaugušajam vai bērnam;
  • Priecīgs nāk pretī;
  • Spēj jēgpilni rotaļāties viens;
  • Glāsta rotaļu dzīvniekus;
  • Rāda “atā-atā”;
  • Reaģē uz rokas pastiepšanu.

 

Reklāma
Reklāma

Valodas attīstība

  • Nosauc priekšmetus;
  • Nosauc darbības;
  • Nosauc personas;
  • Reaģē uz savu vārdu;
  • Skatās uz nosaukto personu, parāda viņu;
  • Parāda nosauktos priekšmetus tuvējā apkārtnē;
  • Atdarina, atkārto skaņas;
  • Atdarina dzīvnieku skaņas;
  • Veido divu vārdu teikumus;
  • Rāda un nosauc savas ķermeņa daļas;
  • Ar interesi aplūko bilžu grāmatas, nosauc redzēto;
  • Sāk izmantot vārdus: es, man, tu.

 

Komunikācijas prasmes

  • Uztur īsu sarunu;
  • Izrāda interesi par saviem vienaudžiem;
  • Izmanto žestus un vārdus, lai parādītu savu vajadzību;
  • Saprot un izpilda īsus norādījumus.

 

Kognitīvā attīstība

  • Mēģina dziedāt;
  • Spēj ievērot divus norādījumus vienlaicīgi;
  • Atšķir sarkano, dzelteno, zilo un zaļo krāsu;
  • Prot sašķirot priekšmetus divās grupās pēc krāsas;
  • Prot sašķirot priekšmetus divās grupās pēc formas;
  • Atšķir lielu priekšmetu no maza;
  • Atšķir cietu priekšmetu no mīksta;
  • Atdarina grīdas slaucīšanu un citas darbības.

 

Koncentrēšanās, plānošana, problēmu risināšana

  • Koncentrē uzmanību uz rotaļlietām ilgāku laiku;
  • Pieaug mērķtiecīga eksperimentēšana caur darbību. Piemēram, piebīda krēslu, lai pakāptos un aizsniegtu kāroto lietu;
  • Izmanto vienu priekšmetu, lai aizstātu citu;
  • Parāda nelielas plānošanas prasmes;
  • Meklē palīdzību pie pieaugušajiem, lai risinātu problēmu;
  • Koncentrē uzmanību uz objektu ilgāku laiku, ja tas interesē.

 

Psiholoģe I. Lukjanova stāsta: “Visbiežāk vecāki grūtības bērna attīstībā pamana vai sāk novērot tad, kad atvase nonāk sociālajā vidē – ārpus mājas.

 

Reizēm savus novērojumus izsaka arī pedagogi un ģimenes ārsti. Tādos gadījumos ir saprotama vecāku vēlme pārliecināties – vai bērna attīstība atbilst vecumam.

 

Viena no metodēm bērnu agrīnās attīstības izvērtēšanā ir Minhenes funkcionālās attīstības diagnostikas metodi no 0-3 gadu vecumam. Šī metode ietver noteiktu stimulmateriālu un uzdevumu sistēmu ar kuru palīdzību tiek izvērtēta bērna attīstība septiņās jomās – staigāšanas, roku veiklības, aktīvās runas, uztveres, sapratnes, sociālās attīstības un patstāvības prasmes. Bērna izvērtēšanu veic metodes lietošanā apmācīti psihologi, pedagogi, logopēdi.” Izvērtējot bērna attīstību, iespējams noteikt bērna stiprās puses un tās funkcijas, kurām nepieciešams atbalsts, kā arī noteikt konkrētu vecumu, kādam atbilst esošo spēju attīstība. 

 

Saistītie raksti