Grūtniecības pirmais trimestris. Svarīgākais par svarīgākajām pirmajām 12 nedēļām

 11. septembris 2019 8:00 Audra Šauere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Par grūtniecības pirmo trimestri uzskata laiku no mazuļa ieņemšanas līdz gaidību 12. nedēļai. Nereti topošie vecāki ziņu par ģimenes pieaugumu tuviniekiem pietaupa tieši līdz šā trimestra beigām, jo uzskata, ka tas ir visriskantākais grūtniecības periods. 



Foto: Shutterstock.com

Ultrasonogrāfija parādīs, vai ir gaidāmi dvīņi vai viens bērniņš


Vecmāte Astrīda Millere piekrīt, ka grūtniecības pirmajā trimestrī ir vairāki riski un īpatnības, ar ko jārēķinās.  


Daļa sieviešu grūtniecības pirmā trimestra pirmajās nedēļās neizjūt nekādas īpašas pārmaiņas, tajā pašā laikā ir topošās mammas, kuras piedzīvo ļoti izteiktas grūtniecības pazīmes. 
 

Grūtniecības pazīmes 
Nav mēnešreižu.
Iztrūkstošas mēnešreizes parasti ir pirmais signāls, ka, iespējams, sieviete ir stāvoklī, īpaši, ja līdz tam menstruālais cikls bijis regulārs. 

Nespēks un nogurums. Gaidot mazuli, ķermenis šādā veidā gatavojas lielajām pārmaiņām – bērna iznēsāšanai. Lielākoties nogurums pazūd pēc 12. grūtniecības nedēļas.

Jutīgi un tumšāki krūtsgali. Līdzīgas sajūtas daudzām sievietēm mēdz būt pirms mēnešreizēm. Jutīgums parasti parādās apmēram trešajā grūtniecības nedēļā un var ilgt visu grūtniecības laiku. 

Izdalījumi. Esot stāvoklī, blāvi rozā izdalījumi nav nekas neparasts. Tie parādās laikā, kad apaugļotā olšūna nonāk dzemdē un iekārtojas tur uz ilgāku palikšanu. Izdalījumu daudzums būs mazāks nekā mēnešreižu laikā, tie neizdalīsies vienmērīgi un būs rozā nokrāsā.

Slikta dūša un vemšana. Šī pazīme parasti parādās 2–10 nedēļu laikā pēc apaugļošanās. Sliktas dūšas intensitāte katrai sievietei atšķiras: vienai tādas vispār var nebūt, otrai var būt neliels nelabums, bet trešajai – slikta dūša, kas beidzas ar vemšanu. Visbiežāk nelabums jūtams no rīta tukšā dūšā, bet var būt arī jebkurā citā diennakts laikā.

Bieža urinēšana. Sākotnēji tas notiek tāpēc, ka grūtniecei atslābst urīnpūšļa sieniņas, līdz ar to urīnpūsli izdodas iztukšot tikai daļēji. Urīnpūslis ātrāk piepildās, un vajadzība urinēt ir biežāka. Grūtniecības laikam palielinoties, vajadzība urinēt saistāma arī ar augļa spiedienu uz mazā iegurņa orgāniem.

Vēdera aizcietējums un uzpūšanās. Tikko sieviete paliek stāvoklī, viņas organismā izdalās īpaši hormoni, kas rada gludās muskulatūras, arī zarnu gludās muskulatūras, atslābumu, līdz ar to rodas aizcietējumi. Šā paša iemesla dēļ mēdz būt zarnu gāzēšanās. Hormonālās pārmaiņas agras grūtniecības laikā var radīt vēdera uzpūšanās sajūtu, līdzīgu tai sajūtai, kādu dažas sievietes izjūt pirms menstruāciju sākšanās.

Paaugstināta ķermeņa temperatūra. Temperatūras paaugstināšanās var būt normāla reakcija pirmajās grūtniecības nedēļās, kamēr ķermenis vēl nav aptvēris jauno situāciju.


Grūtniecības fakts ir apstiprinājies! 
Kad topošie vecāki piedzīvo priekpilno brīdi un apzinās, ka ģimenē gaidāms pieaugums, topošā māmiņa dodas aprūpē pie ginekologa, vecmātes vai ģimenes ārsta līdz 12. grūtniecības nedēļai, lai būtu iespējams veikt visas nepieciešamās pārbaudes. Tas ir svarīgi, jo pirmajā trimestrī topošajam bērnam veidojas nervu sistēma, attīstās un sāk pukstēt sirds, veidojas locekļu aizmetņi, attīstās galva un sejas vaibsti, ir izveidojušies visi dzīvībai svarīgākie orgāni, arī ārējie dzimumorgāni, taču tos vēl nevar atpazīt, mazulis kustas, lai gan sajust to varēs vēlāk. Latvijas likumdošana paredz, ka, savlaicīgi uzsākot medicīnisko aprūpi (līdz 12. grūtniecības nedēļai), darba nespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam var saņemt jau no 30. nedēļas. Ja sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas. 


Pirmā vizīte līdz 12. grūtniecības nedēļai. Tās laikā ārsts izvaicās par:
    • topošās mammas vispārējo veselības stāvokli;
    • par hronisku slimību esību;
    • par iedzimtas ģenētikas slimībām;
    • zāļu lietošanas paradumiem; 
    • profesiju un darba apstākļiem;
    • veselībai kaitīgiem ieradumiem;
    • sociālo stāvokli;
    • grūtnieces un ģimenes attieksmi pret esošo grūtniecību;
    • iepriekšējām grūtniecībām, ja tādas bijušas;
    • paredzamo dzemdību termiņu.

Tāpat arī veiks ginekoloģisko izmeklēšanu, piefiksēs svaru, lai var kontrolēt tā pieaugumu, izmērīs asinsspiedienu un nosūtīs nodot urīna un asins analīzes, ņems citoloģisko uztriepi, bioķīmiskos un hematoloģiskos izmeklējumus. Izvērtējot asins analīžu rezultātus, speciālists ne tikai nosaka topošās mammas vispārējo veselības stāvokli, bet arī noskaidro Rēzus faktora piederību, dzelzs līmeni un pārliecinās, vai sieviete neslimo ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām (STS). Ja ārsts vai vecmāte saredzēs paaugstinātu grūtniecības risku, noteikti nosūtīs uz papildu izmeklējumiem pie citiem speciālistiem. 


Grūtniecības laikā paredzēti vēl šādi apmeklējumi, ko apmaksā valsts:
    • vizīte no 16. līdz 18. grūtniecības nedēļai;
    • vizīte no 25. līdz 26. grūtniecības nedēļai;
    • vizīte no 29. līdz 30. grūtniecības nedēļai;
    • vizīte no 34. līdz 36. grūtniecības nedēļai;
    • vizīte no 38. līdz 40. grūtniecības nedēļai;
    • vizīte 41. grūtniecības nedēļā.

Ultrasonogrāfijas izmeklējumi grūtniecības laikā 11.–14. grūtniecības nedēļā un 20.–22. grūtniecības nedēļā. Papildu USG izmeklējumi tiek noteikti, ja ir nepieciešamība. Latvijā ir iespēja izvēlēties – apmeklēt medicīnas iestādi, kurai ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, tad par aprūpes veikšanu (noteikto vizīšu skaitu) maksā valsts. Otra iespēja ir izvēlēties maksas speciālistu.  


RISKI UN RISINĀJUMI PIRMĀ TRIMESTRA LAIKĀ

Ja sievietei izteikta vemšana
Statistika liecina, ka aptuveni 75 % sieviešu grūtniecības laikā cieš no sliktas dūšas, ko pārsvarā izraisa augstais grūtniecības hormonu līmenis asinīs, tāpēc satraukumam par nelabumu nav pamata – tā ir normāla organisma reakcija. Līdz 12. grūtniecības nedēļai minēto hormonu līmenis samazinās, tāpēc vairumā gadījumu nelabuma sajūta un vemšana pāriet. Lai arī slikta dūša grūtniecības pirmajā trimestrī ir normāla parādība, tai ir zināmi riski – grūtniece mazāk ēd un dzer, līdz ar to neuzņem nepieciešamo šķidruma, minerālvielu un vitamīnu daudzumu. Izteiktas vai biežas vemšanas gadījumā topošajai māmiņai nekavējoties būtu jāvēršas pie antenatālās aprūpes speciālista – vecmātes vai ginekologa, dzemdību speciālista.

Ko var darīt, lai nedaudz mazinātu sliktu dūšu? No rīta pirms izkāpšanas no gultas apēst sausiņu vai kādu žāvētu augli, izdzert nelielu krūzi saldas piparmētru, kumelīšu, aveņu lapu vai ingvera tējas. Dodoties ārpus mājas, ņemt līdzi ūdeni vai termosu ar tēju, ko dzert regulāri pa malciņam. Pārtikā vairāk lietot viegli sagremojamus produktus, piemēram, svaigus augļus un dārzeņus. Tā kā siekalu izdalīšanās mazina nelabu dūšu, censties kaut ko pa drusciņai ēst visas dienas garumā.


Fizisko aktivitāšu var būt par daudz?
Lai arī grūtniecība nav slimība, vienmēr aktuāls ir jautājums, vai fiziski aktīva sieviete var turpināt nodarboties ar sportu nemainīgi aktīvi un vai mazāk aktīvai sievietei vajadzētu vairāk kustēties. Ja topošai mammai līdz šim ir bijis aktīvs dzīvesveids, viņa var tādu turpināt arī grūtniecības laikā, ievērojot piesardzību un izvairoties no aktivitātēm, kas, lai arī ir veselīgas, ir ar paaugstinātu traumatisma risku. Kā viena no tādām minama riteņbraukšana. 

Fiziskās nodarbes ir vajadzīgas, lai sievietes organisms tiktu sagatavots dzemdību slodzei. Ja sieviete līdz grūtniecībai nav bijusi fiziski pārāk aktīva, tad grūtniecības iestāšanās nebūtu piemērotākais laiks, kad uzsākt aktīvu sportošanu. Grūtniecēm ir speciāli vingrojumu kompleksi, kurus, regulāri izpildot, var palīdzēt ķermeni uzturēt formā un sagatavot dzemdībām. Grūtniecēm ieteicama ir peldēšana, jo tā palīdz atslogot mugurkaulu. Peldot sieviete var aktīvi darboties ar rokām, kājām, trenēt savus muskuļus bez mugurkaula slodzes, vienlaikus neriskējot ar gaidāmā bērna veselību. 

Daži ieteikumi attiecībā uz fizisko aktivitāti: 
• jāizvairās no vingrojumiem, kas jāizpilda, guļot uz muguras; 
• jāizvairās ilgstoši atrasties nekustīgā sēdus pozīcijā; 
• jārēķinās ar to, ka grūtniecības laikā līdz ar ķermeņa pārmaiņām mainās arī līdzsvara izjūta; 
• jāizvairās no vingrojumiem, kuros ilgstoši ir jāaiztur elpa; 
• fizisko aktivitāšu laikā nav ieteicams pārslogot sevi un iesaistīties sacensībā; 
• jāizturas saudzīgi pret sevi, veicot vingrojumus, kuros iesaistīta vēdera muskulatūra; 
• izpildot stiepšanās vingrojumus, nevajadzētu stiepties līdz maksimumam, ņemot vērā, ka grūtniecības laikā visas saites un audi hormonālo pārmaiņu rezultātā kļūst elastīgāki, līdz ar to gluži nemanot var pārstiepties; 
• vajadzētu izvairīties no straujām kustībām; 
• jebkādu fizisko slodzi vajadzētu kāpināt pakāpeniski. [1]


Asiņošana pirmajā trimestrī
Asiņošana no dzimumceļiem grūtniecības pirmajās 12 nedēļās ir samērā bieža parādība, kas var būt arī fizioloģiska jeb normāla, tomēr var būt arī sarežģījumi. 

Embrija ieligzdošanās jeb implantēšanās dzemdes dobumā var izraisīt nelielu smērēšanos. Diezgan bieži tas sakrīt ar laiku, kad sievietei bija mēnešreizes, – trīs četras nedēļas pēc pēdējām menstruācijām –, tāpēc dažreiz sieviete to var pat noturēt par kārtējo menstruāciju. Šāda asiņošana nav bīstama, tomēr jebkurā gadījumā, ja sākušies asiņaini izdalījumi, jāsazinās ar savu aprūpes sniedzēju. 

Visbiežākais iemesls asiņošanai agrīnā grūtniecības periodā ir draudošs vai sācies spontānais aborts. Parasti vispirms parādās viegla asiņošana, iespējamas arī velkošas sāpes vēdera lejasdaļā. Ja spontānais aborts jau sācies, asiņošana kļūst stiprāka un to pavada krampjveida sāpes. Ja ir sācies spontānais aborts, to diemžēl nav iespējams apturēt ne ar kādiem medikamentiem. 80 % no visiem spontāniem abortiem notiek līdz 12. grūtniecības nedēļai. Lielu daļu no šīm grūtniecībām sieviete pat nepamana, uzskatot, ka tās ir tikai kārtējās aizkavējušās menstruācijas. Ja grūtniecei ir bijuši asiņaini izdalījumi, bet grūtniecība progresē, tad ar lielāko varbūtību grūtniecības iznākums būs labs, tomēr, salīdzinot ar tām grūtniecēm, kurām asiņaini izdalījumi nav bijuši, ir lielāks risks, ka notiks spontānais aborts, priekšlaicīgas dzemdības, būs placentas patoloģijas un piedzims zemāka svara bērni.

Asiņošanu var izraisīt arī hematomas. Tie ir asins izplūdumi, kas rodas starp placentu un dzemdes dobuma sienu. Hematomu var labi saskatīt ultrasonogrāfijā. Tomēr vairumā gadījumu (80 %) hematomas uzsūcas pašas un asiņošanas pazīmju var arī nebūt. Svarīgs ir hematomas lielums, lokalizācija un kurā grūtniecības nedēļā tā parādās. Ja hematoma aizņem aptuveni 30–40 % no placentas virsmas, tad, tai palielinoties, var tikt saspiesta augļa ola, tā to atslāņojot un izraisot spontāno abortu. Hematoma, kas atrodas starp placentu un dzemdes sienu, var izsaukt periodisku asiņošanu visu grūtniecības laiku līdz pat dzemdībām. 

Dzīvību apdraudoša ir ārpusdzemdes grūtniecība. Šādas grūtniecības gadījumā viegla asiņošana var parādīties apmēram sešas nedēļas pēc pēdējām menstruācijām. Tipiskas ir arī sāpes vēdera lejasdaļā, kuru iemesls ir olvada pakāpeniska izstiepšanās. Ja rodas pēkšņas, asas sāpes (parasti vēdera vienā pusē), grūtniecei steigšus jādodas uz slimnīcu, jo pastāv olvadu pārplīšanas risks ar tai sekojošu asinsizplūdumu vēdera dobumā. 
 

Mīlēšanās grūtniecības pirmajās 12 nedēļās
Ja grūtniecība norit normāli, tad īpašu ierobežojumu intīmām attiecībām nav. Pārim vien jāatrod pozas, kas pašiem ir ērtākas. Ieteicams šajā īpašajā laikā izvēlēties tās pozas, kas sievietei ir patīkamas un kuru laikā vīrieša loceklis neieslīd pārāk dziļi makstī un neizraisa sāpīgas sajūtas. Šajā laikā nerekomendē pozas, kurās sievietei ir diskomforts. 

Atsevišķi un ļoti individuāli ir gadījumi, kad gaidību laikā iesaka izvairīties no seksuālām attiecībām, taču tas ir kādu citu fizioloģisku iemeslu un medicīnisku sarežģījumu dēļ. Un tādās reizēs, neievērojot ārsta rekomendāciju atturēties no intīmām attiecībām, var izprovocēt nopietnus grūtniecības sarežģījumus vai pat tās pārtraukšanos pēc neilga laika. Tā zināmā mērā būs trauma mazulim, jo bērns var piedzimt priekšlaikus ar iespējamiem veselības traucējumiem. Taču, ja pieņemam, ka grūtniecība norisinās kopumā fizioloģiski normāli, un grūtniecību uzraugošais speciālists nav noteicis kādus ierobežojumus, mīlēšanās ir atļauta un pat ieteicama, jo tā mūsu kultūrā ir pilnīgi normāla divu mīlošu cilvēku attiecību sastāvdaļa. 

Ja mīlēšanās laikā rodas asiņošana, to var izraisīt dzemdes kakla iekaisums, kas tieši grūtniecību neapdraud, kā arī trausla dzemdes kakla gļotāda. Šī asiņošana parasti ir viegla un nav bīstama ne mātei, ne bērnam. Tomēr pārbaudē vajadzētu noskaidrot, vai tās iemesli nav nopietnāki. [2–6]


Smēķēšanas atmešana
Smēķējošām sievietēm, uzzinot par gaidāmo mazuli, noteikti šis ieradums jāatmet. Ievelkot dūmu, organismā ieplūst apmēram 400 dažādu ķimikāliju, arī karbona monoksīds jeb tvana gāze, un šī inde sasniedz arī mazuli. Rezultātā gan mammas, gan bērna asinis satur mazāk skābekļa, nekā tam vajadzētu būt. Smēķēšana var izraisīt asiņošanu, sliktu dūšu, priekšlaicīgas dzemdības un pat spontāno abortu, turklāt mazais var piedzimt ar nepietiekamu svaru, sliktām plaušu funkcijām un mazākiem iekšējiem orgāniem, salīdzinot ar bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā nav smēķējušas. Tāpat bērniem, kuru mātes smēķē, pastāv lielāks risks nomirt pēdējās nedēļās pirms dzemdībām un pirmajās nedēļās pēc dzemdībām. [7–8]


Atturēšanās no alkohola
Grūtniecības laikā alkohola lietošana ir ļoti kaitīga gaidāmajam bērnam. Brīdī, kad mamma lieto alkoholu, tas nonāk viņas asinīs un caur placentu 6–40 minūšu laikā pie mazuļa tādā pašā koncentrācijā, kādā tas ir mammai. Nav zināms, kāds ir minimālais alkohola daudzums, kura lietošanai var būt negatīva ietekme uz augli. Alkoholu mūsu organismā apstrādā aknas. Mazuļa aknas ir orgāns, kas attīstās vislēnāk un pilnībā nobriest tikai grūtniecības vēlīnajā stadijā. Auglis nespēj pārstrādāt alkoholu tā, kā to spēj viņa mamma. Attiecīgi sanāk, ka vēl nedzimušais bērns uzņem mātes lietoto alkohola devu bez pilnvērtīgas iespējas to pārstrādāt. [9–10]  


Kādos gadījumos topošai mammai nekavējoties jāvēršas pie ārsta:
    • ja jūt velkošu sajūtu vēdera lejasdaļā, krustu rajonā un šīs sāpes nepāriet;
    • ja sākas asiņošana;
    • ja ir sāpīga vai dedzinoša sajūta urinējot;
    • ja parādās drudzis un temperatūra virs 38 grādiem pēc Celsija;
    • ja ir ilgstošas stipras galvassāpes;
    • ja ir reiboņi;
    • ja elpošana kļūst apgrūtināta;
    • ja grūtniece jūtas ļoti nomākta un depresīva.


Grūtniecība nāk ar emocionalitāti
Arī tad, kad bērns ir plānots un gaidīts, fakts par grūtniecību ievieš lielas pārmaiņas sievietes dzīvē.  Topošā mamma var viegli satraukties, kļūst emocionāli ievainojama, jūtīgāka pret negatīviem pārdzīvojumiem, nereti vismazākā iemesla dēļ izplūst asarās. Psiholoģiskā stāvokļa izmaiņas var ietekmēt attiecības ar partneri, citiem tuvajiem ģimenes locekļiem. Ne visi uzreiz spēj pieņemt pārmaiņas, kas notikušas ar sievieti, un tas var izraisīt konfliktus ģimenē. Šajā periodā grūtniecei svarīgi ir saņemt sava partnera atbalstu, tomēr vīrietim var būt grūtāk aprast ar grūtniecību un pieslēgties bērna gaidīšanas procesam. Ja topošā māmiņa bieži jūtas nomākta, satraukta, nemierā ar sevi un citiem, svarīgi saprast patieso cēloni. Protams, daļa emocionalitātes ir norakstāma uz hormonu svārstību rēķina, taču svarīga ir noskaņa mājās, darbā un attiecībās ar tuvākajiem. Tikpat būtiski atcerēties, ka palīdzības pieņemšana vajadzības gadījumā nav vājuma pazīme. Ja kāda palīdzība ir nepieciešama, jāmāk pieņemt atbalstu. Ikdienā un īpaši grūtniecības laikā sievietei ieteicams izvēlēties kādu nodarbi, kas palīdz ķermeņa un prāta sakārtošanai, piemēram, jogu, vingrošanu, peldēšanu, lēnas pastaigas, kādus rokdarbus.  



Izmantotā literatūra: 
1. Holistic Midwifery: A Comprehensive Textbook for Midwives in Homebirth Practice, Vol. 1: Care During Pregnancy by Anne Frye, K Hindall, and Rhonda Baker (Paperback - Sep 23, 2010).
2. Duff, P.; Edwards, R. K.; Davis, J. D. et al. Obstetrics & Gynaecology: Just the Facts. New York: McGraw-Hill, 2004.
3. Wilcox, A. J.; Weinberg, C. R.; O’Connor, J. F.; Baird, D. D.; Schlatterer, J. P.; Canfield, R. E.; Armstrong, E. G.; Nisula, B. C. Incidence of Early Loss of Pregnancy. N Engl J Med. 1988 Jul 28;319(4): 189-194.
4. Reem, H. Vaginal Bleeding in Early Pregnancy: Patterns, Predictors, and Association with Miscarriage. Chapel Hill. 2009; 7.
5. Chhabra, A. Subchotionic Hemorrhage. Pieejams šeit. 
6. Cunningham, F. G.; Leveno, K. J.; Bloom, S. L.; Hauth, J. C.; D.t. Rouse, J.; Spong, C. Y. Williams Obstetrics, Twenty-Third Edition. Copyright © 2010, 2005, 2001 by The McGraw-Hill Companies, Inc.
7. Wickstrom. Effects of Nicotine During Pregnancy: Human and Experimental Evidence. Curr Neuropharmacol. 2007 Sep; 5(3): 213-222.
8. National Institute on Alcohol Abuse and Alcoholism. Pieejams šeit.
9. Association Between Maternal Alcohol Consumption in Early Pregnancy and Pregnancy Outcomes. Pieejams šeit.
10. Williams Obstetrics (Kindle Version), 23rd, Edition, The McGraw-Hill Companies, Inc., 2010, 14. nodaļa „Teratoloģija un medikamenti, kas ietekmē augli”. 

 


 

 

Latvijas vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" izdod žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online

 
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas