Jaunais mācību gads. Kas jauns sagaida skolēnus un vecākus

2019./2020. mācību gads nesīs pārmaiņas, kas saistītas gan ar jaunā mācību satura, gan jau iesākto reformu ieviešanu, skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. 

FOTO: Shutterstock.com

Jaunā kompetenču pieejas apguve sagaida topošos pirmklasniekus; šis būs pēdējais mācību gads, kad kā līdz šim mācīsies vidusskolēni; mazākumtautību skolās pieaugs mācību īpatsvars latviešu valodā; turpināsies digitalizācija mācību procesā.
 

Vispārējā izglītība

  • Pirmsskolā sāks īstenot pilnveidoto mācību satura un kompetenču pieeju atbilstoši “Noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”. Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās norādīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes jomā.
     
  • 2019. gada rudenī klajā nāks mācību priekšmetu programmu paraugi, lai 2020. gada 1. septembrī varētu uzsākt pilnveidotā mācību satura ieviešanu 1., 4. un 7. klasē.
     
  • Apstiprināšanai tiek virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”. Pēc apstiprināšanas tiks pilnveidoti mācību priekšmetu (kursu) programmu paraugi, lai 2020. gada 1. septembrī varētu uzsākt pilnveidotā mācību satura ieviešanu 10. klasē.
     
  • Projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” turpināsies atbalsta pasākumi pilnveidotā satura īstenošanā: mācību satura ieviešanas semināri, profesionālās pilnveides mācības tehnoloģiju mācību jomas skolotājiem, konferences izglītības iestāžu skolotājiem un vadītājiem, tiešraides vebināri par aktuālām tēmām saistībā ar pilnveidoto mācību saturu.
     
  • Stājušies spēkā noteikumi “Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā”, kas nosaka būtiskākos kritērijus un kārtību neklātienes izglītības programmu turpmākai īstenošanai. Atsevišķas jaunajā normatīvajā regulējumā ietvertās normas stāsies spēkā pakāpeniski – pārejas periodā līdz 2020./2022. gadam.
     
  • Tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss”, kurā būs ietverts jauns normatīvais regulējums valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai un saglabāšanai.



Pamatizglītība

  • No 2019. gada 1. septembra pakāpeniski tiks piedāvāti trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļi mazākumtautību izglītības programmu apguvē, no kuriem izglītības iestādei atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm ir jāizvēlas viens.


 

Reklāma
Reklāma

Vispārējā vidējā izglītība

  • Pakāpeniski izbeigs mazākumtautību programmu īstenošanu un notiks pāreja uz izglītības programmām latviešu valodā, vienlaikus saglabājot iespēju izglītības programmās papildus iekļaut mācību priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti. Izglītības programmu īstenošana valsts valodā stāsies spēkā pakāpeniski: 10. un 11. klasē – 2020. gada 1. septembrī, bet 12. klasē – 2021. gada 1. septembrī.
     
  • 2019. gada novembrī plānots piedāvāt 10.–12. klašu skolēniem diagnosticējošo darbu par ceļu satiksmes drošības jautājumiem.


Visu rakstu lasi LVportāls.lv