Jēgpilna tehnoloģiju lietošana skolā veicina vēlmi mācīties. Vietnes matemātikas, dabas zinību apguvei un satura radīšanai

Tuvojas 1. septembris un gan vecākiem, gan mācību spēkiem, atkal kļūs aktuāls jautājums par viedierīču izmantošanas intensitāti skolās – vai būtu jāierobežo to izmantošana stundu starpbrīžos, vai interneta pieslēgums neizraisīs pārmērīgu atkarību un kas ir labākais veids, kā skolēnu aizraut ar jēgpilnu, nevis bezmērķīgu tehnoloģiju lietošanu. 

Šobrīd pasaule vairs nav grāmatu pasaule, tagad informācija tiek iegūta multimediāli.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Šobrīd pasaule vairs nav grāmatu pasaule, tagad informācija tiek iegūta multimediāli.

Ir skolas, kurās ieviesta prakse pirms stundu sākuma telefonus novietot drošā vietā prom no acīm, lai tie netraucē mācību procesam. Tomēr, ja spēj prasmīgi tehnoloģijas iesaistīt mācību procesā, ieguvēji ir gan bērni, gan skolotāji. “Tele2” kampaņas “Jēgpilns internets” ietvaros aptaujāja vairākus Latvijas skolotājus, kas dalījās savā pieredzē, kā izmantot viedierīces mācību procesā un kā kontrolē to lietošanu skolās.

Ivo Rode, Cēsu Jaunās skolas skolotājs: “Saprotu arī daudzu skolotāju iebildumus pret tehnoloģijām, bet ziniet, ka šis vilciens nav apturams. Tas jau sen brauc uz priekšu neapturamā ātrumā, tāpēc jautājums ir tikai par to, kā mēs katrs savā vagonā uzvedīsimies – vai apjuksim apjomīgajā digitālajā saturā, vai saturu tikai patērēsim jeb pratīsim to arī veidot, tajā labi orientēties un zināsim, kā to jēgpilni pielietot.”
 

Grāmata vairs nav ierasta vide
“Atceros laiku, kad pati vēl mācījos skolā un tikko bija parādījušās darba burtnīcas, nebija vairs vajadzība katru uzdevumu pilnībā pārrakstīt. Skolotāji baiļojās, ka tagad bērniem sabojāsies rokraksts! Līdzīgi katram nākamajam jauninājumam, kas ienāk līdzšinējā sistēmā, kādam vienmēr šķiet, ka tās ir šausmas, ka tas noteikti kaut kādā ziņā nenāks par labu,” stāsta Talsu 2.vidusskolas matemātikas, informātikas un programmēšanas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā  Evija Ozola. Skolas ietvaros pedagogi eksperimentējuši ar diagnostikas darbiem, ļaujot daļai skolēnu tos risināt uz papīra, bet daļai aizpildīt tos pašus uzdevumus datorā. Ja līdz šim pastāvēja uzskats, ka rezultāti būs labāki, ja pārbaudes darbs tiek izpildīts papīra formātā, tad pieredze pierādīja pretējo – to, ka šai skolēnu paaudzei ierastāka vide ir dators, nevis burtnīca. “Domāju, mums kā skolotājiem viedtālruņi nevis brutāli jāaizliedz, bet jāiemāca, kā tos prasmīgi lietot, lai viedierīces var kalpot, kā palīgs mācībās. Atbildiet paši sev šodien uz jautājumu – vai jums ikdienā ir nepieciešams galvā saskaitīt lielus skaitļus? Visticamāk, nē, jo katram taču telefonā ir kalkulators. Taču katram tik un tā jāzina, kā pārbaudīt rēķināšanas pierakstu un zināt, ka tas ir pareizi izpildīts, jo ne vienmēr arī ar kalkulatora palīdzību izdodas sarēķināt pareizi.” 

 

Ja līdz šim pastāvēja uzskats, ka rezultāti būs labāki, ja pārbaudes darbs tiek izpildīts papīra formātā, tad pieredze pierādīja pretējo – to, ka šai skolēnu paaudzei ierastāka vide ir dators, nevis burtnīca

 

 

Noderīgas vietnes matemātikā
Iesaka skolotāja Evija Ozola: “Mūsdienās skolotājiem grūtākais ir nevis atrast mācību procesam piemērotākos materiālus, bet gan atlasīt tos, kas skolēniem būtu visvairāk noderīgi.”

    • Dažādi līmeņrāži (aplikācijas Līmenis, Buble Level Galaxy). “Nerunāsim par šo mērījumu precizitāti, bet, ja bērniem kopumā jāsniedz priekšstats, kas ir līmeņrādis un kā tas darbojas, viedierīces sniedz šo priekšstatu. Turklāt beidzot varu normāli izskaidrot, kas ir trigonometrija un, iepazīstinot ar mērnieku mērinstrumentiem, parādot dažādus lidmašīnu simulatorus, kuros darbojas barometri, radari, varu izskaidrot, kur tieši dzīvē sinuss, kosinuss un tangenss var noderēt. Ja nebūtu tehnoloģiju, tad atliktu variants, kad uz jautājumu “Kādēļ jāprot aprēķināt sinusu?” bērns atbild: “Lai nokārtotu eksāmenu!”

    • Photomath aplikāciju var saukt par īstu skolas bērna prieku, jo ar tās palīdzību nofotografējot jebkuru matemātikas piemēru, var saņemt atrisinājumu nemaz nepiepūlot smadzenes. “No vienas puses, es kā matemātikas skolotāja pārdzīvoju, ka šāda programma ir, bet no otras – esam jau ar skolēniem pārrunājuši un vienojušies – ja kāds vēlas stundā šo programmu pielietot, tad ar norunu, ka vispirms piemēru mēģina atrisināt saviem spēkiem un pēc tam ar Photomath pārliecinās, vai rēķināšanā nav pieļauta kāda kļūda. Ja to ievēro šādā secībā, tad aplikācija kļūst gluži vai par skolotāja palīgu, kas ļauj pārbaudīt un atrast kļūdu, ja tāda radusies. Būtiski ir nevis stundas laikā atrisināt piecus piemērus pareizi, bet pa īstam izprast, kādēļ vienā piemērā kļūda ir radusies – tieši tā notiek mācīšanās process.”

    • Dažādas istabas dizaina programmas (Area Calculator, Area Calculator for Land-Perimeter and Field), kurā ievadot telpas parametrus – garumu, platumu, augstumu, aprēķinot laukumu, jāizgudro, piemēram, cik liels dīvāns te iederētos, kur to varētu novietot. Tas palīdz, kad matemātikā jāapgūst laukumu, perimetru aprēķināšana.

    • Grafiku konstruēšana (Desmos Graphing Calculator). “Kad matemātikā jāapgūst grafiku analizēšana, dažkārt visa mācību stunda tiek patērēta grafiku zīmēšanai, bet analīzei laika neatliek. Ar šo programmu grafikus var sazīmēt ātrāk un mācību stundas laiku var veltīt galvenajam mērķim – grafiku analīzei. Ietaupām laiku, ko tērējam, lai apgūstamā viela tiešām tiktu izprasta.”

    • Mathplayground.com. Caur spēlēm aizraujošā veidā bērns var apgūt matemātikas vielu, reizināšanu, dalīšanu.

Reklāma
Reklāma



Zvanīt ļaujam tikai komunikāciju zonā
Savukārt Cēsu jaunajā skolā bērnu attiecības ar viedierīcēm mācību stundu laikā tiek visai stingri kontrolētas. Proti, sākumskolas klasēs bērnu savus telefonus saliek vienā kastītē un tos tad, ja skolotājs saka, ka šobrīd mācību procesā viedierīce būs vajadzīga. Arī starpbrīžos bērni telefonos “nesēž”, bet labprāt pavada laiku kopā, savstarpēji komunicē. “Ja rodas nepieciešamība sazvanīt, piemēram, vecākus, skolēns var doties ar telefonu uz izveidoto komunikācijas zonu. Tā ir iezīmēta vieta skolas vidū, kurā atrodoties bērni drīkst izmantot telefonu. Ideja aizgūta no smēķētāju stikla kabīnēm, kādas varam redzēt, piemēram, lidostās. Arī tur parasti nav superērta vide, lai rastos vēlme te ilgstoši atrasties. Tāpēc bērni arī šai komunikācijas zonā atrodas tikai, lai veiktu nepieciešamos zvanus, un tad atgriežas pie vienaudžiem,” skaidro Cēsu Jaunās skolas direktore Dana Narvaiša.

 

Vietnes, kas noder dabas zinībās
Iesaka Liene Šverna, latviešu valodas un dabas zinību skolotāja Cēsu Jaunajā skolā, kura arī cenšas iemācīt bērniem jēgpilni lietot tehnoloģijas un saprast, ka ne visa informācija, ko var atrast google, ir noderīga un izmantojama. 

    • Dabas zinībās izmantoju aplikāciju Picture this – nofotografējot augus, aplikācija ļauj noskaidrot auga nosaukumu. Aplikācija, protams, ir angļu valodā un augu nosaukumi latīniski, bet arī to mēs varam izmantot mācību procesā, apgūstot tulkošanu.
 

    • Kahoot aplikācija piedāvā mācības pārvērst azartiskā procesā. Katrs aplikācijā reģistrētais lietotājs izdomā dažādus apgalvojumus par kādu konkrētu tēmu, piedāvā atbilžu variantus un visi aizrautīgi iesaistās spēlē, cenšoties atbildēt pareizi.

    • Savu reizi noder arī Youtube, kurā skolotājs var uzdot vai nu noskatīties video un atrast atbildi uz kādu iepriekš zināmu jautājumu vai arī atrast video par kādu uzdotu tēmu.

    • Projektu nedēļā kopā ar bērniem veidojām Stop motion filmiņas. Dažādas Stop motion aplikācijas lietojām savās planšetēs.
 

Nedrīkstam būt tikai informācijas patērētāji
Ivo Rode sociālo zinību, ētikas, Latvijas un pasaules vēstures, mājturības skolotājs Cēsu Jaunajā skolā pamato savu uzskatu, kādēļ šodien ir neaizstājami svarīgi mācību procesā apgūt un pielietot tehnoloģijas: “Kopš Gūtenbergs sāka iespiest grāmatas, cilvēki kļuva par grāmatu ļaudīm, jo svarīgākā informācija tika iegūta lasot, lasīšana formēja apziņu, pasaules uztveri, izpratni. Šobrīd pasaule vairs nav grāmatu pasaule, tagad informācija tiek iegūta multimediāli. Mums ir jauni informācijas avoti, attēli, kustīgi attēli (Gif), video, audio... Mūsdienu skolēns nedrīkst būt tikai informācijas patērētājs, viņam jāprot arī pašam radīt šis jaunais digitālais saturs, jāmācās gan veidot video, gan info grafikus, interaktīvās spēles, jābūt iemaņām fotografēšanā un foto apstrādē, īsāk sakot. 

 

Neviens neiebilst pret jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu. Iebildumi varētu būt tikai pret vienveidīgu tehnoloģiju izmantošanu izklaidei

 


Valoda un informācija, ko ikdienā lietojam, veido mūsu priekšstatu par pasauli un to, kas mēs esam, kā uzvedamies, kā jūtamies. Tikai tad, ja tajā visā orientējas, ir iespējams iegūt brīvību un saprast, kā darbojas pasaule, mūsdienu sabiedrība, tehnoloģijas mums apkārt, visbeidzot, kas ir tie procesi, kas formē un veido sevi pašu. Tāpēc jēgpilna tehnoloģiju lietošana ir svarīga. Saprotu arī daudzu skolotāju iebildumus pret tehnoloģijām, bet ziniet, ka šis vilciens nav apturams. Tas jau sen brauc uz priekšu neapturamā ātrumā, tāpēc jautājums ir tikai par to, kā mēs katrs savā vagonā uzvedīsimies – vai apjuksim apjomīgajā digitālajā saturā, vai saturu tikai patērēsim jeb pratīsim to arī veidot, tajā labi orientēties un zināsim, kā to jēgpilni pielietot. Domāju, ka neviens neiebilst pret jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu. Iebildumi varētu būt tikai pret vienveidīgu tehnoloģiju izmantošanu izklaidei.” 
 

Un tomēr – tehnoloģijas nedrīkst kļūt par pašmērķi
Vecāku klašu skolotāji Cēsu Jaunajā skolā veiksmīgi lieto Google classroom programmu, kur var ievietot gan mācību materiālus, gan pārbaudes darbus, bet Google drive programmā var veidot, rediģēt dokumentus, sastādīt anketas, sagatavot prezentācijas. Nu jau par tradicionālu mūsdienu vērtību uzskatāmas tādas vietnes kā uzdevumi.lv un soma.lv, bet infografikus ērti var veidot izmantojot aplikāciju Infogram, mājas lapā canva.com vai citās vietnēs. Topā ir arī Scratch, kur iespējams veidot spēles. “Protams, katrā skolā būs pedagogi, kuriem nav tik liela pieredze darbā ar tehnoloģijām, bet viņi var bērniem palīdzēt apgūt ar saturu saistītas lietas,” teic Dana Narvaiša.
 

“Savukārt mūsu skolā tehnoloģijas lieto tie skolotāji, kuriem tas labi padodas un vēl ir atbalsta pedagogs, kurš palīdz skolotājam sagatavot viedierīci darbam, iesaka labas vietnes, palīdz izveidot profilus – atbalsta visos iespējamos veidos, lai pedagogs justos droši un gribētu mēģināt lietot šīs tehnoloģijas. Svarīgi arī saprast, ka tehnoloģijas nebūt nav pašmērķis. Jāzina, kas ir vēlamais sasniedzamais rezultāts mācību procesā un jādomā, kurā brīdī tehnoloģiju pielietošana līdz šim rezultātam var palīdzēt tikt vieglāk vai loģiskākā veidā.”