Jaunā dzīvesstila tendence - fastings jeb pārtrauktā gavēšana. Ko tas nozīmē?

 08. augusts 2019 5:00 Raksts

Veselīga dzīvesveida piekritēju vidū fastings nu jau kādu laiku ir gluži vai modes lieta, un cilvēku, kuri ievēro tā principus, kļūst arvien vairāk. Tāpēc noskaidrosim, ko šis jēdziens nozīmē un kā šāds ēšanas režīms ietekmē veselību, svaru un ārējo izskatu.

 


Foto: Shutterstock.com

Fastings nenosaka, ko ēst, tikai rekomendē laika intervālus, kad to nedarīt.


Intermittent Fasting jeb pārtrauktā badošanās (dēvēta arī par pārtraukto gavēšanu) ir uztura uzņemšana tikai konkrētā diennakts laikā, ievērojot organisma dabisko diennakts ritmu. Iecienītākais ieteicamās atturēšanās cikls ir 16 stundas – tātad mēs neēdam, piemēram, no sešiem vakarā līdz desmitiem no rīta.

Fastings nenosaka, ko ēst, tikai rekomendē laika intervālus, kad to nedarīt. Bezkaloriju šķidrumus  – ūdeni, tēju un kafiju bez cukura – tikmēr var dzert bez ierobežojumiem. Nav liegta arī uztura bagātinātāju lietošana šajā periodā.
 

Vai tas ir grūti?
Ja esi agro brokastu vai vēlo uzkodu cienītājs, tev sākums varētu būt pagrūts. Tāpēc speciālisti iesaka sākt ar mazāku gavēšanas intervālu, piemēram, 13 stundām. Pēc tam atturības periodu var palielināt līdz 16 vai pat 18 stundām. Sākumā būs manāma izsalkuma sajūta, taču ar laiku ķermenis jaunajai kārtībai pielāgosies.

Jā, būs nepieciešams ievērot disciplīnu, bet, kad novērtēsi ieguvumus, atgriezties pie iepriekšējā režīma vairs nevēlēsies. Iesākumam vari kontrolēt badošanās procesu, izmantojot kādu no mobilā telefona aplikācijām, piemēram, Zero.

Tajā var uzstādīt vēlamo ēšanas-neēšanas ciklu un sekot līdzi saviem rezultātiem, kas motivē nepadoties. Salīdzinot ar ilgstošu badošanos, šo metodi ir vieglāk īstenot kā fiziski, tā arī psiholoģiski, jo organisms pārtiku saņem joprojām, tādēļ nav spiests piedzīvot lieku stresu.
 

Ieguvumi: enerģija, labsajūta un skaistums
Metodes būtība ir ļaut organismam atpūsties no nepārtrauktas ēdiena pārstrādes. Tad organisms var efektīvāk attīrīties, savukārt tā šūnas – ātrāk atjaunoties. Ilgtermiņā šāds ēšanas režīms ievērojami uzlabo pašsajūtu, jo paaugstina enerģijas līmeni, uzlabojas arī miega kvalitāte un darba spējas. Fastings palīdz efektīvi samazināt svaru vai noturēt to vajadzīgajā līmenī, jo efektīvi paātrina vielmaiņu. Ir veikts daudz pētījumu par fastinga ietekmi uz lieko svaru, un rezultāti ir gana pārliecinoši.

Turklāt pārtrauktā badošanās samazina tauku daudzumu ķermenī, vienlaikus nesamazinot muskuļu masu. Ja papildināsi šo metodi ar regulāru aerobo slodzi, jūtams rezultāts ir garantēts jau pāris nedēļu laikā. Lai arī fastings neparedz sekošanu īpašai uztura programmai, vēlams ēst sabalansēti un veselīgi.

 

Fastings palīdz efektīvi samazināt svaru vai noturēt to vajadzīgajā līmenī, jo efektīvi paātrina vielmaiņu. Ir veikts daudz pētījumu par fastinga ietekmi uz lieko svaru, un rezultāti ir gana pārliecinoši.

 

 

Pārtrauktā badošanās būs bezjēdzīga, ja ēšanai atvēlētajā laikā našķosies ar visu, ko sirds kāro. Un visbeidzot – pilnvērtīga šūnu atjaunošanās ir mūsu skaistuma pamats, tāpēc efekts būs burtiski acīm redzams, jo uzlabosies ādas kvalitāte. Varam secināt, ka šī ir lieliska anti-age metode, kas palēnina ķermeņa novecošanas procesus visos līmeņos.
 

Riska grupas
Protams, arī šo salīdzinoši saudzīgo badošanās metodi nedrīkst praktizēt pilnīgi visi. To neiesaka grūtniecēm, cilvēkiem, kam konstatēts nepietiekams ķermeņa svars, diabēts, zems asinsspiediens un nopietnas saslimšanas. Arī bērniem un pusaudžiem, kuri necieš no pārmērīgi liela svara, fastings nav nepieciešams. Taču kopumā speciālisti ir vienisprātis – stabilai veselībai tas kaitējumu nenodarīs.
 

Populārākie fastinga veidi
•    Metode 16/8. 16 stundas badojies, pārējo astoņu stundu laikā ieturi aptuveni trīs maltītes.
•    Metode Ēd – neēd – ēd. Vienu vai divas reizes nedēļā ieturi atslodzes dienu 24 stundu ilgumā.
•    Diēta 5:2. Divas reizes nedēļā ievēro mazkaloriju diētu (500 – 600 kCal).


Mana personiskā pieredze liecina, ka šis ir vienkāršākais un efektīvākais svara kontroles veids. Agrāk biju agro brokastu cienītāja, tad pamazām sāku ēst vēlāk – un tagad brokastoju ap pulksten 11. Grūtāk iet vakaros, it sevišķi vasarā, kad gribas pasēdēt ar draugiem un iemalkot kādu vīna glāzi.

Tā kā fastinga principi un alkohols nav savienojamas lietas, sanāk ik pa laikam pagrēkot. Taču, ja šī pieeja ir kļuvusi par dzīvesveidu, reizi pa reizītei var atļauties arī nelielu novirzi no režīma.

Ar fastinga palīdzību var ļoti ātri atbrīvoties no dažiem liekajiem kilogramiem, piemēram, pēc ceļojumiem, kuru laikā ēšana ievelkas vēlās vakara stundās. Kopumā šis uztura režīms ir ideāls veids, kā uzturēt sevi formā, tas palīdz labi izgulēties un pamosties no rīta možam un enerģiskam.


Uztura speciāliste Guna Bīlande:
“Glikoze un tauki ir galvenie organisma enerģijas avoti. Glikozes pārstrāde ir ātrākais enerģijas iegūšanas veids, bet tad, ja tā nav pieejama, organisms pielāgojas apstākļiem, pārslēdzoties uz tauku vielmaiņu. Ēšanas modeļi, kuri liedz ēst vēlās vakara stundās un paildzina nakts gavēšanas intervālus, uzlabo organisma vielmaiņas regulāciju, pozitīvi ietekmē bioloģisko diennakts režīmu, uzlabo miegu un var radīt ilgstošus uzlabojumus veselībā.”

 

No portāla Jauns.lv