Kad jāsāk krāt naudu, lai pietiktu bērna studijām 1

 25. jūlijs 2019 15:00 Madara Ozoliņa, mammamuntetiem.lv Sadarbības projekts

Ja neizdodas iegūt kādu no augstskolas piedāvātajām budžeta vietām, par mācībām jāmaksā pašam studentam. Tomēr aizvien vairāk vecāku izvēlas jau laicīgi sākt krāt naudu, lai saviem bērniem reiz spētu nodrošināt iespēju iegūt izglītību. Par to, kad vajadzētu sākt krāt naudu bērna studijām, stāsta Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.



Foto: Shutterstock.com

Jo ātrāk sāks krāt naudu bērna izglītībai, jo mazāka summa ik mēnesi būs jāatliek.


Laba izglītība ir zelta vērta. Ja tāda ir, tad iespēja atrast darbu sev saistošā profesijā un saņemt konkurētspējīgu atalgojumu ir gana liela. Par bērna studijām un karjeras iespējām vecāki visbiežāk sāk aizdomāties vien tad, kad atvasei tuvojas pilngadības jubileja. Tomēr, lai spētu finansiāli sagatavoties studiju maksas nosegšanai, jāgatavojas ir daudz laicīgāk. Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs ir pārliecināts – jo ātrāk sāk naudu uzkrāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas ir nepieciešamas. 
 
Cik jāatliek, lai sakrātu
Naudas krāšanas veidi ir dažādi, un katra ģimene var izvēlēties sev un savām vajadzībām piemērotāko. Ja vecāki jau laikus vēlas sākt krāt naudu, kas būs paredzēta bērnu izglītībai, iespējams atvērt uzkrājuma līgumu, kas paredzēts šim mērķim. Swedbank veiktie aprēķini norāda uz to, cik daudz naudas vecākiem ik mēnesi būtu jāatliek, lai bērns varētu studēt. Aprēķini veikti trim dažādām starta pozīcijām bērna vecuma ziņā līdz 18 gadu vecumam, pieņemot, ka tiek krāts bērna studijām (bakalaura) Latvijā. 
 
Mērķis: 10 000 eiro bērna studijām
1. Krāj no bērna piedzimšanas līdz 18 gadu vecumam: mēnesī veicamā iemaksa – 35 eiro;
2. Krāj no bērna 5 līdz 18 gadu vecumam: mēnesī veicamā iemaksa – 54 eiro;
3. Krāj no bērna 10 līdz 18 gadu vecumam: mēnesī veicamā iemaksa – 75 eiro. 
 
Tomēr ar studiju maksas segšanu vien var nepietikt, jo studentam ir arī jāizmanto sabiedriskais vai privātais transports un kaut kur jādzīvo. Arī ikdienas izmaksas, piemēram, pārtikas iegāde nav mazas. “Lai segtu minētos izdevumus, studenti vienlīdz bieži paļaujas gan uz ģimenes atbalstu, gan arī spēju naudu studiju gados nopelnīt pašiem. Šis ir aptuvenais vecums, kad tiek pabeigtas trīs gadus ilgās bakalaura studijas,” norāda Kristaps Kopštāls. 
Algota darba kā ienākumu avota nozīme pakāpeniski palielinās ar katru gadu un ir īpaši aktuāla studentiem sasniedzot 22 gadu vecumu.
Swedbank veiktā aptauja liecina: 40% aptaujāto respondentu papildus mācību maksai, ik mēnesi gribētu saņemt vēl vismaz 400 eiro ikdienas vajadzībām. 20% ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300-400 eiro, bet 37% aptaujāto domā, ka šim mērķim būtu nepieciešama summa līdz 300 eiro mēnesī. Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs K. Kopštāls atklāj: “Gan vispārējā aptaujā, gan jauniešu mērķa grupā rīdzinieki izceļas ar augstākām ekspektācijām pēc studenta ienākumiem 500 un vairāk eiro apmērā. Tas varētu būt skaidrojams ar augstākām dzīvošanas izmaksām, piemēram, lielāku maksu par dzīvesvietu, kas nereti veido lielāko daļu no studenta budžeta izdevumiem.”
 
Sākot krāt sava bērna nākotnei, jau tagad var izmantot šādas priekšrocības:
  • Garantētā summa līguma termiņa beigās – atvase saņems uzkrāto naudu neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos;
  • Nodokļu atvieglojumi – iespēja katru gadu no valsts saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu. Lai to saņemtu, jāaizpilda un Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada deklarācija.
 
Piemērs:
Bruto alga mēnesī: 1000 eiro
Iemaksu summa mēnesī: 50 eiro
Iemaksu summa gadā: 50x12=600 eiro
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa: 600x20%=120 eiro;
  • Finansiālā drošība – veidojot uzkrājumu, tiek apdrošināta līgumslēdzēja dzīvība. Gadījumā, ja notiek ļaunākais un līgumslēdzējs zaudē dzīvību, apdrošinātājs nodrošina atlikušās summas vienreizēju iemaksu uzkrājumā līdz uzkrājuma līguma termiņa beigām.
 
Swedbank dati liecina:
  • Uzkrājumu bērna nākotnei veido trīs reizes vairāk vecāku nekā pirms 5 gadiem;
  • Mammas krāj biežāk (63%);
  • Tēti veic par 22% lielākas iemaksas;
  • 25 līdz 50 eiro - tāda ir populārākā summa, ko vecāki Latvijā ik mēnesi atvēl uzkrājuma veidošanai bērna nākotnei;
  • Katrs sestais vecāks ik mēnesi uzkrājumam bērna nākotnei novirza 50 eiro un vairāk;
  • 58% uzsāk krāt līdz ar bērna sesto dzimšanas dienu;
  • 42% veido uzkrājumu jau bērna pirmajos 4 dzīves gados;
  • 80% vecāku izveidoto uzkrājumu uzdāvinās savam bērnam 18. dzimšanas dienā.



1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas