"Tas ir brīnums" – upē iekritušam puisītim uz divām stundām apstājas sirds, taču ārstiem izdodas viņu glābt

 17. jūlijs 2019 7:00 Ziņa

Kāda bērna neticamā izglābšanās, ko ģimene un ārsti dēvē par brīnumu. Vēl pirms šogad tika atklāta peldēšanās sezona, pusotru gadu vecs puika iekrita piemājas upē un noslīka. Viņa sirdsdarbība un elpošana bija apstājusies divas stundas. Tomēr mediķiem viņu izdevās atdzīvināt, un šobrīd zēns ir pametis slimnīcu un sveiks un vesels devies mājās, kas vēl brīnumaināk, – nelaime nav atstājusi nekādas sekas viņa veselībai. Par notikušo vairāk stāsta LNT ziņu sižetā. 



Foto: Shutterstock.com

Mediķi un vecāki saka - tas ir brīnums.


Visa ģimene un mazais Raivo tētim uz rokām dodas uz upmalu. Tas bija smags notikums, bet aizmirst vecāki to nevēlas. Jo uzskata, ka piedzīvots kas pārdabisks.

Tā bija Zaļā ceturtdiena. Tēvs turpat mājās strādājis, mamma gatavoja pusdienas. Un radās pārpratums – uz mirkli neviens nepieskatīja mazāko dēliņu. Kad attapušies, bijis skaidrs, ka bērns devies uz bīstamāko apkārtnes vietu – upi, kur arī pavērās asinsstindzinošs skats.

“Re, kur ir tā upīte, un reāli es viņu atradu tur tajā pudurī. Kad tu ieraugi dēliņu ar seju uz leju, mirušu, ūdenī noslīkušu, biju šokā, izrāvu ārā, tā bija grūti pieejama vieta,” tās dienas notikumus atceras tēvs.

 

Ārsti Rīgā bija skeptiski. Par iznākumu visi šaubījās, jo bērns tik ilgstoši slīcis un reanimēts.

 

Turpat pusstundu, līdz ieradās mediķi, vecāki paši veica zēna atdzīvināšanu. “Likās tūlīt būs, būs aizrijies, un zinām, ka brauc ekipāža.”

Bet sirsniņa nesāka pukstēt, un arī elpot bērns nesāka. Atbrauca mediķi un cīņu turpināja vēl pusotru stundu. “Tas bija Lieldienu laiks, tas mums bija vēl lielāks ticības pārbaudījums, kad likās, bail teikt, iezagās doma par zārku, bērēm, bezcerīgu variantu, sirds sāka strādāt, dzīvība bija mata galā.”

Ārsti Rīgā bija skeptiski. Par iznākumu visi šaubījās, jo bērns tik ilgstoši slīcis un reanimēts.

“Ja šādā laikā kāds tā slīktu, tur būtu kapi. Kad bērniņu ieveda, pirmie analīžu rādītāji bija tādi – ar dzīvību nesavienojami cipari. Bet tā priekšrocība bija, ka viņš bija atradies aukstumā; auksts laiks, auksts ūdens, tas to metabolismu samazina, ar to arī mazais Raivo vinnēja, un arī mēs vinnējām,” saka BKUS Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.

“To, ka mūsu dēliņš būs dzīvotājs, paziņoja Lieldienu rītā. Tas bija pirmais brīnums, ka Raivo Dievs atdeva dzīvību, arī medicīniski paldies personālam, bet mēs ticam arī uz Dieva darbu, kas te parādījās,” teic puisēna tēvs.

Dakteri saka, – viena lieta – izdodas izdzīvot, taču otrs – notikušais var atstāt ļoti nopietnas sekas bērna veselībai.

“Protams, kas mūs visvairāk uztrauc – smadzenes, kā bērns pēc šā negadījuma spēs reaģēt, kāda būs viņa tālākā dzīves kvalitāte, taču izrādījās, ka aukstums bija mūsu sabiedrotais un Raivo aizsoļoja priecīgs un laimīgs atpakaļ savās dzīves gaitās,” norāda Bārzdiņa.

“Bija pārsteigums, ka tik ātri visas maņas atjaunojās, valoda, kustības, sāka staigāt utt. Pēc šādiem notikumiem sūta uz runas un kustību rehabilitāciju. Ārsti teica, ka nav vērts ķert vīrusus, tikām izrakstīti,” stāsta Raivo mamma.

Raivo šobrīd nemaz nav bail no ūdens un labprāt ar brāli dodas upē bakstīt akmeņus. “Mēs nesam pilnu atbildību par bērniem, likās, ka šoreiz bērns tajās minūtītēs tā var pazust, mēs nedzīvojam bailēs, sētu apkārt upei neliksim.”

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas