Līdz skolai vēl gandrīz divi mēneši. Ko vēl jāpagūst iemācīties?

 08. jūlijs 2019 9:00 Audra Šauere, mammamuntetiem.lv Raksts

Skolas gaitu uzsākšana ir liels notikums ikviena bērna dzīvē. Tas, cik viegli vai grūti jaunajam skolēnam būs iejusties jaunajā vidē, lielā mērā atkarīgs no viņa sociālajām un pašaprūpes prasmēm. Vai ir kaut kas, ko vēl paspēt apgūt pēdējā vasarā pirms skolas, stāsta logopēde Sandra Štrause. 


Foto: Shutterstock.com

Ja bērnam būs sadzīviska rakstura grūtības, tās atstās negatīvu iespaidu arī uz mācību sasniegumiem


Domājot par bērna gatavību skolai, vecāki bieži vien vairāk uztraucas par atvases lasītprasmi, rēķināšanas iemaņām un spējām ilgāku laiku nosēdēt solā un koncentrēties mācību darbam. Tam visam ir nozīme, tomēr vispirms bērnam būtu jābūt pietiekamām sociālajām un pašaprūpes prasmēm, kas veido viņa psiholoģisko drošību, lai, aizejot uz skolu, varētu mācīties atbilstoši prāta potenciālam. Ja bērnam būs sadzīviska rakstura grūtības, tās atstās negatīvu iespaidu arī uz mācību sasniegumiem. „Vecāki, nākot uz konsultāciju, bieži spriež – bērns savos sešos gados ir ļoti gudrs, jo mazliet lasa, rēķina, šo to zina angļu valodā.

Tomēr pēc tam skolā ir grūtības, jo viņam tiek aizrādīts par lietām, kas jāapgūst līdz skolas sākumam. Mazais skolēns, saņemot aizrādījumus, var kļūt bailīgs, kautrīgs. Dažkārt mazais nesaprot, ko tieši no viņa prasa, līdz ar to satraukuma dēļ rodas grūtības arī mācībās,” stāsta logopēde Sandra Štrause.
 

SOCIĀLĀS PRASMES

Pamatzināšanas par sevi, ģimeni
. Bērnam, sākot iet skolā, ir jāmāk pastāstīt par sevi pamatlietas – kā viņu sauc, kur dzīvo, kā sauc mammu un tēti, jāzina vecāku tālruņu numuri un, ja telefons ir pašam, arī savējais. 

Komunikācija ar citiem bērniem, skolotāju. Bērnam ir jājūtas tik pārliecināti, lai spētu droši sasveicināties un atsveicināties, atbildēt uz klasesbiedru vai skolotāju uzdotajiem jautājumiem.

Palīdzības lūgšana. Aizejot uz skolu, bērnam ir jāspēj pieiet pie savas skolotājas, ģērbtuves dežuranta vai kāda cita no skolas personāla un palūgt palīdzību, ja tas nepieciešams. Reizēm bērni tā vietā, lai, piemēram, stundas laikā paceltu roku un palūgtu atļauju aiziet uz tualeti vai padzerties, ciešas, domā par kaut ko citu un nespēj sekot līdzi stundai. 

 

Nereti pirmajās klasēs mammas somu krāmē bērna vietā, līdz ar to atvase nemaz nezina, ko savā somā var atrast. 

 

Uzvedības normas skolā un uz ielas. Vārdu „paldies” un „lūdzu” lietošana ir iemaņas, kas jāmāca jau kopš mazām dienām. Tāpat arī Ceļu satiksmes noteikumi un uzvedība publiskā vietā. Parasti septembrī klases audzinātājs iepazīstina bērnus ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem, taču pamatā tie neatšķiras no tām uzvedības normām, ko ievērojam, esot ciemos, teātrī vai veikalā. 


PAŠAPRŪPES PRASMES
Patstāvīga tualetes apmeklēšana
. Ir bērni, kuri nespēj apmeklēt labierīcības publiskās vietās. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka kaut kas tāds notiks arī skolā. Ja šāda problēma pastāv, noteikti jāmeklē risinājums. Viens no variantiem – vienoties ar klases audzinātāju par iespēju vasarā, pirms sākusies skola, aiziet uz skolu apskatīt tualešu telpas un mierīgi ar bērnu izrunāt, kā vajadzības gadījumā tikt galā. „Esmu pieredzējusi, ka bērnam ir tik lielas grūtības apmeklēt skolas tualeti, ka viņam velk autiņbikses, jo citādi ir regulāri slapjas bikses,” pieredzē dalās speciāliste. 


Roku mazgāšana. Bērnam ir jāspēj patstāvīgi kārtīgi nomazgāt rokas, kā arī pēc tam noslaucīt. Absolūti nepieciešams, lai arī vecāki to darītu, tādējādi rādot labo piemēru. Tāpat šim labajam piemēram ir jābūt skolotājam.


Deguna šņaukšana. Bērnam ir jāspēj savā somā sameklēt kabatlakatu vai papīra salveti, lai izšņauktu degunu. Pēc tam jāprot salveti arī izmest. Jāsaprot kāda gluži praktiska lieta – ja bērnam ir nemitīgi pilns, neizšņaukts deguns, viņam ir grūtāk elpot, runāt, lasīt, dziedāt un darīt līdzīgas darbības. 


Somas sakravāšana. Ja bērnam pirmsskolas laikā nav uzticēts pašam salikt savu somu, piemēram, braucienam uz laukiem, viņam šīs iemaņas nav izveidojušās. Nereti pirmajās klasēs mammas somu krāmē bērna vietā, līdz ar to atvase nemaz nezina, ko tajā var atrast. Skolotājai mazais saka, ka viņam nav zīmuļu, lai gan tie ir somā. 

 

Mamma un tētis var iziet pa punktam cauri šim sarakstam un pavērtēt, kuras jomas bērnam līdz skolai vēl palīdzēt attīstīt.



Uzsākot skolas gaitas, vecākiem vajadzētu sākotnēji somu krāmēt kopā ar bērnu, parādot sistēmu, kā to darīt, kā pārliecināties, ka viss nepieciešamais patiešām ir paņemts. Tad pamazām šo darbu ļaut darīt bērnam pašam. Ja līdz šim mazajam nav bijusi iespēja pilnveidot somas krāmēšanas iemaņas, vasarā pirms skolas var sākt ar mazumu – bērnam pašam, dodoties izbraucienā, ciemos vai pie jūras, savā somā jāliek ūdens un kabatas lakatiņi, peldēšanai nepieciešamās lietas. 

Kad skola būs pienākusi, svarīgi ir veidot izpratni, ko nozīmē ielikt somā, piemēram, „matemātiku” – grāmatu, burtnīcu, lineālu. 

Kārtība ģērbtuvē. Jau mājās bērnam būtu jāiemācās nolikt vietā savus apavus, cepuri, cimdus, āra jaku, arī salikt vietās rotaļlietas un aiznest netīrās drēbes uz veļas grozu. Spēja salikt vietās savas lietas būs ļoti nepieciešama skolā gan ģērbtuvē, kur katram skolēnam ir ierādīts savs skapītis vai pakaramais, gan klasē, kur katram ir sava darba vieta. Arī tad, ja bērnam mājās veikli izdodas sakārtot savas lietas, nevajag automātiski pieņemt, ka tas notiks arī skolā. Uzsākot skolas gaitas, ar bērnu jāpārrunā, kurā maisiņā stāvēs maiņas apavi, kur nolikt noautos rudens vai ziemas zābakus. Kur nolikt sporta tērpu laikā, kad tas nav nepieciešams, kuras no skolas lietām glabāt skapītī vai plauktā zem sola. Bērnam pašam to visu izdomāt būs ļoti sarežģīti. Tā ir sistēma, ko bērnam ir nepieciešams parādīt un iemācīt. 


Sakārtošanās pēc sporta nodarbībām. Svarīgi, lai bērns pamazām iemācās savākt un sakārtot savas lietas, ja dienas laikā bijusi nepieciešamība pārģērbties. Skolā tas būs saistīts ar sporta nodarbībām, peldēšanu. Vasarā pirms skolas savu lietu savākšana var būt aktuāla pēc došanās uz tuvējo peldvietu. Pēc peldēšanās vajadzētu ne tikai pašam pārģērbties, bet atcerēties ielikt somā slapjo dvieli, peldēšanas apģērbu un citas līdzpaņemtās lietas. 

Auklu sasiešana. Ja bērnudārzā bērniem parasti ir apavi ar klipšiem, tad vecākiem bērniem arvien biežāk veikalos parādās tieši šņorējami apavi. Lai vecāki bērnam tādus iegādātos, ir jāpārliecinās, ka mazais auklas prot sasiet. Ja šī prasme nav pietiekama, sākotnēji labāk iegādāties viegli uzvelkamus apavus. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst siešanas prasmi trenēt. 

Pulksteņa pazīšana, laika izpratne. Sešu septiņu gadu vecumā bērnam jau būtu jāsaprot, ko nozīmē diena, gadalaiki. Būtu jāveidojas izpratnei, cik daudz ir stunda. Jāpazīst pulkstenis. Ja šīs prasmes vēl nav pilnībā izveidojušās, vasara pirms skolas ir piemērots laiks, lai mazais mācītos nosaukt pulksteņa laikus, veidot sakarības starp to, ko rāda ciparnīca, ko rāda elektroniskais pulkstenis. 

Prasme apieties ar kabatas naudu, naudas vērtības apzināšanās. Jau 1. klasē bērnam būs vajadzība veikt nelielus naudas darījumus – atdot skolotājai naudu par launagu vai pašam kafejnīcā kaut ko iegādāties. Tādēļ prasme apieties ar naudu un izpratne, ka no atsevišķām monētām veidojas lielāka naudas summa, būs nepieciešama. Kamēr ir vasara, var izmantot izdevību un ļaut bērnam pašam samaksāt par saldējumu vai ūdeni. Šādas darbības ne tikai veicinās bērna iemaņas rīkoties ar naudu, bet arī veicinās sajūtu, ka viņš viegli tiek ar šādiem uzdevumiem galā. 

Telefona lietošana. Veiciniet atbildīgu telefona lietošanu jau no brīža, kad bērnam tiek iedots savs telefons. Ja pie tāda bērns tiks, sākoties skolai, ir vērts padomāt, vai pirmajos mēnešos atvasei tas skolā patiešām ir vajadzīgs. Ir vecāki, kas pieļauj kļūdu, jo regulāri zvana bērnam stundu laikā, lai pajautātu dažādas lietas – vai paēdi pusdienas, vai biji pulciņā. Pirmkārt, šāda zvanīšana traucē bērnam kļūt patstāvīgam, otrkārt, rāda sliktu piemēru. Ja vecākam aktuāli piezvanīt, vajadzētu pasekot, lai tas nenotiek stundu laikā. 

Nekad nekavēt pirmo stundu. Šis punkts vislielākajā mērā attiecināms uz pieaugušajiem, jo bērnam faktiski nav iespēju te kaut ko ietekmēt. Ja bērnu uz skolu ved ar kavēšanos, mazais skolēns ļoti cieš. Vecāki varbūt jūtas atviegloti, ka viņu atvase beidzot skolā un paši var steigties tālāk savās darīšanās, bet bērnam viss grūtums vēl priekšā – ir jāatver durvis un jāieiet klasē, kur stunda jau sākusies. Uz viņu skatās ne tikai skolotāja, bet arī pārējie klasesbiedri. Bērnus, kurus atved vēlāk, bieži var vērot staigājam gar klases durvīm, nespējot saņemties doties iekšā. 


Izlasot šo sarakstu, vecākiem nav jāsatraucas, ka bērns, iespējams, to visu vēl neprot. Patiesībā ir grūti novelkama robeža starp māk un nemāk. Punktos aprakstītās prasmes nemitīgi attīstās un pilnveidojas vairāku gadu garumā. Taču ikviena mamma un tētis var iziet pa punktam cauri šim sarakstam un pavērtēt, kuras jomas bērnam līdz skolai vēl palīdzēt attīstīt. Tas viss tikai ar vienu mērķi – lai rudenī, aizejot uz skolu, bērnam būtu vieglāk tikt galā ar jauno situāciju. 

 

 


 

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdevusi jaunu izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online