Cik daudz bērnam vajadzētu prast lasīt, pabeidzot bērnudārzu

„Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” [1] paredz, ka bērns, kurš pabeidz pirmsskolas izglītības iestādi, „lasa vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām”. Tas nozīmē, ka nav striktu vadlīniju, cik labi bērnam būtu jālasa, uzsākot skolas gaitas. Taču realitāte ir tāda, ka bērnam būs vieglāk, ja zināmas iemaņas lasītprasmē viņam būs. 
 

Ko bērnam vajadzētu prast, pabeidzot bērnudārzu? 

• Pazīt un nosaukt visu alfabēta burtu skaņas – gan lielos, gan mazos burtus.
• Nosaukt (noteikt) pirmo skaņu vārdā, piemēram, „māja” – „m”, „puķe” – „p”, „egle” – „e”. 
• Nosaukt katru skaņu vārdā, piemēram, „ezis” – „e”, „z”, „i”, „s”, „ola” – „o”, „l”, „a”. 
• Lasīt zilbes, īsus vārdus. Ja bērns zina burtus, jāmāca zilbot vārdus, piemēram, „mā-ja”, „pe-le”. Ja lasa vārdus, bērnam ir jāsaprot, ko viņš ir izlasījis, – galu galā tā ir lasīšanas funkcija.
• Lasīt nevārdus (vārdi bez jēgas, nozīmes), piemēram, „tal”, „vans”, „ilab”. Ja lasa nevārdus, uzdevums nav saprast, bet jāmāk salikt skaņas kopā jeb dekodēt. 
• Veidot stāstījumu par attēliem, priekšmetiem. Stāstījumam nav jābūt garam, pietiek pat ar diviem nelieliem teikumiem. 
• Pareizi izrunāt visu burtu skaņas. Ja bērns visus burtus, skaņas neizrunā pareizi, vasara pirms skolas ir pēdējais brīdis, kad to labot, strādājot pie logopēda. 
• Rakstīt drukātos burtus, vārdus. 
• Lai arī bērnudārzā rokas trenēšanas nolūkā mācās rakstīt arī rakstītos burtus, aizejot uz skolu, jāprot rakstīt drukātiem burtiem. Sākot pirmo klasi, bērniem salīdzinoši daudz būs jāraksta burti, vēlāk arī vārdi. Un tā būs kā atkārtošana un prasmju nostiprināšana. 
• Saprast teikuma uzbūvi. Vārds + vārds + vārds = teikums. 
• Saprast, ka teikuma beigās liekama pieturas zīme. 
• Pareiza zīmuļa, pildspalvas turēšana. Vai bērns pareizi tur zīmuli, lielā mērā atkarīgs no tā, cik daudz bērns ir rāpojis agrā bērnībā. Jo ilgāk rāpo, jo labāk attīstās tie muskuļi, kas nepieciešami rakstāmpiederuma turēšanai. Ja pirkstu muskulatūra nav attīstīta, tad pie tā vajadzētu piestrādāt, veicot darbiņus sīkās motorikas attīstīšanai. (Par šo tēmu lasi žurnāla „Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks” 2. numurā rakstu „Sīkā motorika – valodas, koordinācijas un prāta attīstībai”.)
   

Ja bērnam burtu pazīšana galīgi neveicas
Ja līdzšinējais izglītības process rāda, ka bērnam ar burtu un lasīšanas apguvi neiet gana raiti, šie signāli jāuztver nopietni. Logopēde Štrause stāsta: ja bērnam ir mācīšanās traucējumi, parasti ap piecu gadu vecumu var jau nojaust par to esamību. „Esmu novērojusi, ka no sešdesmit viena gada pirmsskolas beidzējiem vidēji četriem pieciem bērniem ir kādi ar lasīšanu un/vai rakstīšanu saistīti mācību traucējumi. Tos 2. klases vidū diagnosticē kā disleksiju, disgrāfiju vai dispraksiju,” stāsta speciāliste. 

Psihologi uzsver, ka bērniem vasarā nedrīkst likt strādāt. Tas nozīmē, ka vasarā nevienam bērnam nebūtu jānodarbojas ar mācīšanos.

Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums. To raksturo grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes. Šīs grūtības parasti nosaka deficīts fonoloģiskajās prasmēs. Lasīšanas grūtības bieži ir negaidītas, salīdzinot ar citām cilvēka kognitīvajām spējām un labu, vecumam atbilstošu apmācību. Disleksijas sekundārās sekas var ietvert grūtības saprast lasīto un samazinātu lasīšanas pieredzi, kas savukārt ietekmē vārdu krājuma attīstību un vispārējās zināšanas. [2]

Disgrāfija ir daļēja spēja vai pilnīga nespēja atcerēties, kā rokrakstā jāveido noteikti alfabēta vai aritmētiskie simboli. Disgrāfija bieži saistīta ar disleksiju, jo bērns burtus veido apgriezti vai ačgārnā secībā.

Dispraksija ir stāvoklis, kad smadzenēm ir grūtības plānot un koordinēt ķermeņa kustību, izraisot to, ka bērns nespēj uzturēt līdzsvaru, stāju un dažreiz viņam ir pat grūtības runāt. Bērni ar dispraksiju spēj atkārtot to, ko viņiem pasaka priekšā, bet vēlāk smadzenes pašas nespēj skaņas salikt pareizā secībā. [3]
 

Robi zināšanās un prasmēs. Vai sasteigt vasarā?
Ne velti psihologi uzsver, ka bērniem vasarā nedrīkst likt strādāt. Tas nozīmē, ka vasarā nevienam bērnam nebūtu jānodarbojas ar mācīšanos. Protams, ikviena bērna sūtība ir augt, attīstīties un uzsūkt zināšanas. Un tas notiek neapzināti. Kad bērns uzdod jautājumu un saņem atbildi, viņš mācās. Kad bērns izmēģina kādu jaunu nodarbi, viņš mācās. Kad bērns pirms aizmigšanas klausās pasaku, arī tad viņš mācās. Citiem vārdiem sakot, ja bērnam ir nepieciešams pirms skolas pilnveidot kādas prasmes vai papildināt zināšanas, tam jānotiek nemanāmi – rotaļu veidā, caur izklaidi un spēli. 

Cik daudz būs jāspēj izlasīt pēc 1. klases?
Lai arī izglītības standarts nenosaka striktas vadlīnijas, kādā līmenī jābūt lasītprasmei, beidzot 1. klasi, ir skolas, kurās lasīšanas ātruma pārbaudes tiek veiktas, lai labāk saprastu bērna attīstības progresu. 
Parasti uzskata, ka septiņus gadus vecam bērnam būtu jāspēj izlasīt ap 40 vārdiem minūtē, astoņus gadus vecam – ap 60 vārdiem minūtē, bet deviņus gadus vecam bērnam jāspēj izlasīt jau ap 80 vārdiem minūtē [4]. Un svarīga ir ne tikai spēja izlasīt, bet lasīto arī saprast. Šo paņēmienu bieži izmanto skolās, bet vecāki to var lietot arī mājās. Lai iegūtu aptuvenu priekšstatu par to, cik daudz vārdu minūtē bērns var izlasīt, parasti uzdod skaļi lasīt vienu minūti.  

Zināšanai!
Šobrīd Latvijā ir pieejams īpašs logopēdijas tests (DIBELS Next), kas ļaus precīzi diagnosticēt specifiskos lasīšanas traucējumus, kā arī novērtēt bērna reālās zināšanas. Tests paredz iespēju to veikt atkārtoti pēc noteikta perioda, tādējādi vērtējot bērna progresu. Un tests nav vērsts tikai uz logopēdiskām prasmēm, bet ir vispārējs, domājot par bērna gatavību skolai. 

Izmantotā literatūra

    1. Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Pieejams šeit. 
    2. http://www.disleksija.lv/disleksija
    3. What is Dyspraxia and How to Treat It? Pieejams: https://lv.ahealthportal.com/25662-what-is-dyspraxia-and-how-to-treat-it
    4. Skolēnu lasītprasme un vārdu atpazīšana. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/redze/9_EKassaliete_Vardu_atpazisana.pdf 
    5. Tūbele, Sarmīte. Skolēna runas attīstības vērtēšana. Rīga: RaKa, 2002.

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdevusi jaunu izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online