Vai atteikšanās no bērnu radīšanas varētu izglābt mūsu planētu no ekoloģiskās katastrofas?

 09. jūlijs 2019 16:40 mammamuntetiem.lv Raksts

Planētas glābšanas vārdā viens no pašaizliedzīgākajiem un efektīvākajiem soļiem ir atteikties no pēcnācēju radīšanas, tā uzskata vairāki pāri, kas nolēmuši veikt sterilizācijas operācijas. Viens bērns gadā rada 58,6 tonnas ogļskābās gāzes. Kā zināms, šī gāze būtiski ietekmē siltuma bilanci un klimatu, tāpēc oglekļa oksīdu emisijas pieaugums var negatīvi ietekmēt vides procesus. Vai atteikšanās no bērnu radīšanas varētu izglābt mūsu planētu? 


Bērna vietā pāris ir izvēlējies rūpēties par pamestiem suņiem.


Planētas glābšanas vārdā viens no pašaizliedzīgākajiem un efektīvākajiem soļiem ir atteikties no pēcnācēju radīšanas, tā uzskata īpaši ekoloģiski noskaņoti cilvēki. Ir pāri, kas nolēmuši veikt sterilizācijas operāciju tieši šādu mērķu vadīti.  Izdevumā “The Guardian”  saruna ar laulātajiem un vientuļajiem cilvēki, kas izlēmuši nepavairot savus gēnus planētas  saglabāšanas vārdā. 


Zviedrijā veikts pētījums atklāj, ka katra ģimene, kas izvēlas nelaist pasaulē vēl vienu bērnu, samazina ogļskābās gāzes izmešus par 58,6 tonnām gadā. Otrs lielākais solis, kas samazina kaitīgo izmešu apjomu, ir atteikšanās no automašīnas izmantošanas.  Ogļskābās gāzes izmeši būtiski ietekmē siltuma bilanci un negatīvi ietekmēt vides procesus. Vai atteikšanās no bērnu radīšanas varētu uzglābt mūsu planētu?


Redzu, kādu atkritumu plūsmu atstāj aiz sevis cilvēki...
Makkelenai bija 26 gadi, kad viņa pieņēma ļoti radikālu lēmumu - veikt sterilizācijas operāciju. Viņa ir atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas risinājumu konsultante, kas ar dabas piesārņojuma jautājumiem strādā visu dzīvi un ik dienu. Lēmums bija izsvērts, tomēr atrast ārstu, kas tik jaunai sievietei veiktu šo neatgriezenisko operāciju, nebija tik viegli. Piecus gadus Mekkelena meklēja ķirurgu un  2012. gadā operācija notika. 
 

Zviedrijā veikts pētījums atklāj, ka katra ģimene, kas izvēlas nelaist pasaulē vēl vienu bērnu, samazina ogļskābās gāzes izmešus par 58,6 tonnām gadā. Otrs lielākais solis, kas samazina kaitīgo izmešu apjomu, ir atteikšanās no automašīnas izmantošanas.

"Es vienmēr zināju, ka bērnus nelaidīšu pasaulē tieši ekoloģisku apsvērumu dēļ. Gadiem ilgi strādājot atkritumu apsaimniekošanas jomā, redzu, cik lielu atkritumu plūsmu aiz sevis atstāj cilvēks. Ne jau aiz ļauna prāta, bet vienkārši tāpēc, ka viņš eksistē. Mežu izciršana, plastmasas  atkritumi, fosilā kurināmā nesamērīga ieguve..., tas viss, kas nepieciešams mūsu dzīvesveidam, neizbēgami posta ekoloģiju. Jo mazāk mūs būs, jo mazāku kaitīgu ietekmi atstāsim uz zemeslodi". 

Jaunā sieviete ir antinatāliste - tā ir kustība, kas uzskata, ka dzemdēt bērnus bez bērnu piekrišanas nedrīkst. Kopumā bērnu laišana pasaulē ir kaitnieciska un nav morāla. “Sabiedrībā ir milzīgs spiediens uz to, ka visiem cilvēkiem vajag bērnus. Es vēlos samazināt cilvēku populāciju, pati atsakoties vairoties".

“Mana mamma izauga ar vērtībām, ka svarīgākais cilvēka dzīvē ir apprecēties un radīt bērnus. Viņa laida pasaulē mani un manu māsu, bet mūsu pasaules sajūta jau ir cita. Mēs neuzskatām, ka tā ir mūsu vienīgā izvēle.”

Sievietes uzskati nav traucējuši veidot stabilas un piepildītas attiecības ar viņas līgavaini, kas piekrīt izvēlei neradīt bērnus, neiebilstot, ka Makkeleina veic sterilizācijas operāciju. "Esmu uzaugusi liberālā vidē Sanfrancisko, kur vienmēr bijusi iespēja diskutēt par visdažādākajiem sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, tomēr šis, kas pārstāv, teiksim tā Brīvprātīgo Cilvēku  izmiršanas kustību, pat šeit ticis uzskatīts par pārāk radikālu un nesaprotamu." Tagad Makkeleinas draugu lokā ir arvien vairāk līdzīgi domājošo, kas, klausoties laika ziņas, nodomā "Wow, kā var gribēt radīt vēl vairāk cilvēku, ja mēs esam tie, kas šīs briesmas nodara planētai". 

Lielbritānijā bāzētā organizācija "Population Matters" neaicina cilvēkus nevairoties nemaz, tomēr veic izglītojošas kampaņas, kuru ietvaros skaidro, kā cilvēce tērē resursus, degradē vidi, kurā dzīvo, piesārņo un iznīcina dabu.
 

Mēs gribam runāt skaļi, kāpēc pāri izvēlas dzīvot bez bērniem
44 gadus vecajai Munterei (Münter), kad  apkārtējie jautā, vai viņai ir bērni, ir gatava atbilde "Nē, mēs ar vīru izvēlējāmies dzīvo bez bērniem jeb pieņēmām “child-free by choice”. Tā ir apzināta izvēle, nevis nespēja radīt bērnus". Bieži līdzcilvēki šādos brīžos samulst, domājot, ka pārim ir kādas veselības problēmas, bet Muntere vienmēr ir gatava par šo tēmu plašām publiskām diskusijām: "Droši jautājiet mums, kāpēc mēs pieņēmuši šādu lēmumu. Jo vairāk mēs par to runāsim, jo vairāk sabiedrība apzināsies, kāpēc ir labi izvēlēties dzīvot bez bērniem". 

Muntere lēmumu nekļūt par māti pieņēma 20 gadu vecumā, kad Kalifornijas Universitātē studēja bioloģiju. Studiju pētījuma ietveros viņa uzzināja šokējošu statistiku - lai cilvēce sasniegtu pirmo miljardu cilvēku, bija nepieciešami 200 000 gadu, bet jau nākamo 126 gadu laikā šis skaitlis dubultojās, bet vēl pēc 30 gadiem skaits bija pieaudzis vēl par miljardu, tālāk - 14 gadu laikā cilvēces skaits pieauga vēl par miljardu. Lēcienam līdz nākamajam miljardam vajadzēs vairs tikai 12 gadus. Tas ir šausminoši, atzīst Muntere. 

“Sabiedrība pārāk ilgi ir klusējusi par to, kā cilvēku populācijas pieaugums ietekmē vidi. Mēs skaļi un dusmīgi diskutējam par fosilo izmešu ietekmi uz ekoloģiju, bet tiklīdz šis pats jautājums attiecas uz cilvēku tiesībām vairoties, visi iesaistīties kļūst neadekvāti emocionāli.”

Sabiedrība pārāk ilgi ir klusējusi par to, kā cilvēku populācijas pieaugums ietekmē vidi. Mēs skaļi un dusmīgi diskutējam par fosilo izmešu ietekmi uz ekoloģiju, bet tiklīdz šis pats jautājums attiecas uz cilvēku tiesībām vairoties, visi iesaistīties kļūst neadekvāti emocionāli

 

Populācijas jautājumu eksperts Roberts Meinadrs uzskata, ka vislabvēlīgāk šo domu pieņem jaunatne. "Nesen publicētais raksts par šo tēmu FaceBook sasniedza 4 miljonus lielu auditoriju, kas liecina, ka tēma patiešām ir aktuāla.” 

 

Vislielākais vides posts - pārapdzīvotība
Ja uz esošo brīdi ierobežotu visu atjaunojamo resursu izmantošanu, liegtu braukt ar automašīnām, cilvēki pārtikā sāktu lietot tikai augu valsts produktus, tas vienalga nespētu kompensēt to dabai nodarīto postu, ko izdara pārapdzīvotība: "Pieņemot, ka cilvēkiem vajadzētu dzīvot labvēlīgos dzīves apstākļos, proti, ar brīvu piekļuvi tīram dzeramajam ūdenim un elektrībai, uz zemeslodes nedrīkstētu būt vairāk par 2 miljardiem cilvēku. Pašlaik mūs jau ir par daudz par 5,6 miljardiem," saka eksperts. 

Neraugoties uz skarbajiem statistikas datiem, kustības aktīvisti nevēlas likt justies vecākiem vainīgiem par to, ka viņi ir laiduši pasaulē bērnus. "Tas ir dabisks process. Nomākt vecāku instinktus mēs nevaram. Bet varbūt var izskatīt iespēju adoptēt bez vecākiem palikušos bērnus, ja ir tik liela vēlme ģimenē audzināt bērnus, nevis laist pasaulē vēl savējos. Ja nu tomēr gribas savējo, ierobežojiet savas vēlmes līdz vienam bērnam ģimenē." Lēš, ka pašlaik pasaulē ir aptuveni 153 miljoni bāreņu, kas palikuši bez vecāku mīlestības un gādības.  Galu galā tieši jūsu bērnu bērni par to jums pateiks paldies, jo cilvēku populācijas samazināšanās piebremzēs okeānu un mūžamežu piesārņošanos un iznīkšanu. 

 

Nomākt vecāku instinktus mēs nevaram. Bet varbūt var izskatīt iespēju adoptēt bez vecākiem palikušos bērnus, ja ir tik liela vēlme ģimenē audzināt bērnus.

Roberts Meinadrs pārstāv viedokli, ka, neraugoties uz evolūcijas ieprogrammēto cilvēku dabisko vēlmi pavairot savus gēnus, ar racionālo prātu un iesaistot intelektu, būtu lietderīgi pieņemt domu, ka vairošanās tomēr nav obligāta cilvēka dzīves sastāvdaļa. "Ir maldīgi uzskatīt, ka dzīve bez pēcnācējiem ir mazāk vērtīga." 

Muntere apliecina, ka viņa nejūtas mazāk vērtīga un nozīmīga, izvēloties dzīvot tā, ka aiz viņas nepaliek pēcnācēji. " Ar lekcijām par vides aizsardzību esmu uzstājusies tūkstošiem cilvēku lielās auditorijās. Ja man būtu savi bērni, man tam nebūtu laika."

30 gadus vecā Emma Olif, jūras bioloģija zinātņu eksperte, arī izvēlējusies dzīvi bez bērniem. Viņa uzskata, ka cilvēkiem ir ļoti šauri rāmji, kuros viņi saskata savu dzīves jēgu. "Cilvēka vērtību nenosaka tas, vai viņam ir bērni. Viņš ir vērība pats par sevi. Mūsdienu pasaulē cilvēks var izdarīt tik daudz labu lietu, ne tikai paliekot stāvoklī, lai laistu pasaulē pēc iespējas vairāk bērnu. Mēs varam būt stāvoklī,  iznēsāt idejas un "izaudzināt" revolūcijas. Bērnu dzemdēšana, iespējams, ir viena no egoistiskākajām cilvēku vēlmēm. Jūs atņemat resursus citiem, lai nodotu tālāk savus gēnus. Man ir četri brāļi un māsas, tas nozīmē, ka mani gēni nepazudīs." Emma nekad nav jutusi sevī mātes instinktus, jo, kā pati skaidro, vienmēr ir jutusies ļoti atbildīga par to, kas paliek aiz viņas. 

Cilvēce sevi nevar mierināt arī ar faktu, ka augstas attīstības valstīs dramatiski samazinās dzimstība, jo, neraugoties uz bērnu skaita samazināšanos ģimenēs, pieaug ikdienas patēriņa apjoms. Jaunas preces, nelietderīgi izmantot pārtika, milzīgi atkritumu kalni, ko aiz sevis atstāj attīstītā Rietumu sabiedrība, pilnībā dzēš to labumu, ko dod dzimstības samazinājums. 

Andžela un Havijs Kortali no Portlendas satikās pirms 12 gadiem. Havijs bērnus nevēlējās, bet naturopāte Andžela lēmumu vēl nebija pieņēmusi.  Domājot racionāli un loģiski, tika pieņemts lēmums radīt nevis bērnus, bet pieņemt aprūpē suni no patversmes. 

 

Jaunas preces, nelietderīgi izmantot pārtika, milzīgi atkritumu kalni, ko aiz sevis atstāj attīstītā Rietumu sabiedrība, pilnībā dzēš to labumu, ko dod dzimstības samazinājums. 

Havijs stāsta, ka, būdams vīrietis, viņš izjūt citādāku sabiedrības spiedienu nekā sievietes. "Esmu vīrietis, tātad mačo, kam gēnu nodošana tālāk ir gandrīz obligāta. No sievietēm tiek gaidīts, ka viņas šos gēnu reproducē." Havijs veica vazektomiju 26 gadu vecumā, samaksāja par to 500 dolārus, un uzskata to par labāk iztērēto naudu savā dzīvē. Tiesa, jaunais vīrietis  neslēpj, ka viņu nemaz neiedvesmo rūpes, kas saistās ar bērnu audzināšanu. Negulētas naktis, atteikšanās no savām ērtībām, naudas izdevumi un sevis ierobežošana. "Priekš kam man tas viss vajadzīgs? Es varu padarboties ar draugu bērniem, bet, kad viņi sāk niķoties, atdot viņus atpakaļ vecākiem". 

Bezbērnu dzīves pozīcija sasaucās ar filozofa Deivida Benetara darbu koncepciju. Viņš savā grāmatā "Labāk nebūt: Eksistēšanas kaitējums" ("Better Never to Have Been: The Harm of Coming into Existence")  pauž domu, ka piedzimšana cilvēkam nes daudz ciešanu, tāpēc nevajag laist pasaulē vēl vairāk cilvēku. Filozofs uzsver, ka šādam viedoklim nav nekāda sakara ar depresiju. "Man dzīve patīk un es gribētu dzīvot ilgi un priecīgi. Bet ir nehumāni dzemdēt bērnus, kuri dzīvos piesārņotā vidē un ēdīs mikroplastmasu, ko mēs atstājam aiz sevis."

Viņa uzskata, ka labākais veids, kā samazināt cilvēku ciešanas, ir ieguldīt cilvēkos, kuri jau ir piedzimuši un dzīvo tagad. Nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei, rūpēties par labām darba algām un labāku izglītību, īpaši tas attiecas uz meitenēm un sievietēm. Brīva un taisnīga piekļuve kontracepcijai ir viens no svarīgākajiem punktiem, lai samazinātu dzimstības vilni.

 

Latvietim ir jāizvēlas starp divām nostājām - paplašināt ģimeni, lai uzlabotu nācijas demogrāfisko stāvokli, vai nepaplašināt, lai nenoslogotu jau tā noslogoto planētu

Andžela Kortal, kas arī pieņēmusi nedzemdēt bērnus vides saglabāšanas vārdā, uzsvar, ka tas ir ārkārtīgi personīgs lēmums, kuru nedrīkstētu ietekmēt ne reliģiskās dogmas, ne sabiedrības spiediens. "Tas ir tikai mans lēmums un pirms tā pieņemšanas ir svarīgi visu ļoti nopietni pārdomāt."
 

Vai Latvijā šādas idejas varētu gūt atsaucību? 
Baiba Petrenko audzina dēlu, interesējas par vides aizsardzību un sociālo taisnīgumu. Jau vairākus gadu Baiba piekopj “zero waste” dzīvesveidu jeb dzīvi bez atkritumiem un labprāt arī dalās savā pieredzē par šāda dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz vidi, veselību, finansējumu un arī dzīves telpu. Kādā ko saviem komentāriem Baiba pieļāvusi domu, ka ģimene turpmāk varētu adoptēt bērnu tieši šādu apsvērumu dēļ. “Mani adopcija vienmēr ir interesējusi un tikai pēdējos gados šai interesei kā papildu faktors ir ekoloģiskais.  

Kopumā redzu, ka manas paaudzes cilvēkiem ģimenes plānošanā kā faktors ieslēdzas vides apsvērumi, jo pasaulē strauji pieaug iedzīvotāju skaits, resursi ir ierobežoti, utt.
Dzīvojot Latvijā, šāda nostāja ir zināmā mērā pretrunā ar ideju, ka jāvairo latvieši, jo tauta izmirst. Tāpēc tas rada zināmu kognitīvo disonansi. Sanāk, ka latvietim ir jāizvēlas starp divām nostājām - paplašināt ģimeni, lai uzlabotu nācijas demogrāfisko stāvokli, vai nepaplašināt, lai nenoslogotu jau tā noslogoto planētu. Tajās valstīs, kur iedzīvotāju skaits pieaug, varbūt šis lēmums ir viengabalaināks, bet mazā, izmirstošā nācijā, tas ir daudzslāņaināks un  sarežģītāks.”